Nozares jaunumi

Lai Latvijas kravu pārvadātājiem būtu iespēja apgūt jaunu autopārvadājumu tirgu, 2017.gada 30. un 31.martā Latvijā norisinājās Latvijas un Marokas autotransporta ekspertu sanāksme, kuras laikā tika panākta vienošanās par savstarpējā starptautisko kravas autopārvadājumu līguma nosacījumiem. Abu valstu eksperti informēja otru pusi par pārvadājumu organizācijas kārtību, nodevu apmēru savā valstī un par tirdzniecības apjoma apgrozījumu starp valstīm.

Ik gadu, visbiežāk vienlaikus ar transportlīdzekļa tehnisko apskati, autovadītājiem jāveic arī transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa jeb tautā sauktā ceļu nodokļa maksājums.

Par kravas automašīnām, kas smagākas par 3,5 tonnām, no 2018.gada Igaunijā būtu jāmaksā kravas transporta ceļu nodeva, tā priekšlikumā iecerējusi Igaunijas Ekonomisko lietu un sakaru ministrija, plānojot, ka maksājuma ieviešana valsts kasi gadā papildinātu ar aptuveni 17 miljoniem eiro.

Sakarā ar Krievijas federālo koplietošanas autoceļu lietošanas maksas sistēmas Platon tarifu palielināšanu no 2017.gada 15.aprīļa autopārvadātājiem būs jāmaksā divas reizes lielāka summa par katru nobraukto kilometru.

18.martā no Ķīnas uz Latviju dosies otrs kravas vilciens, kas šoreiz galamērķi sasniegs 10, nevis 12 dienās kā pirmais vilciens, intervijā LTV raidījumam „Rīta Panorāma” pauda satiksmes ministrs Uldis Augulis (Zaļo un zemnieku savienība).

«Konteinerizēto kravu pārvadājumi Eirāzijas piegāžu ķēdēs kļūst arvien pieprasītāki un 2016.gadā ir bijis vērojams būtisks konteinerizēto kravu pieaugums arī jau esošajos maršrutos,» atzīmē Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš.

«Latviešu diasporas potenciāls un zināšanas valsts tautsaimniecības attīstībā tiek izmantotas nepiedodami maz,» BNN komentē Biedrības Baltijas asociācija – transports un loģistika (BATL) prezidente Inga Antāne.

Pagājušonedēļ, no 8. līdz 11. martam Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Stinka devās darba vizītē uz Ķīnu, kuras ietvaros vadīs Latvijas – Ķīnas Apvienotās komitejas sēdi un tikās ar Ķīnas Tautas republikas amatpersonām un dažādu institūciju pārstāvjiem, lai sekmētu ciešāku Latvijas un Ķīnas ekonomisko sadarbību.

Latvijas dzelzceļa kompānijas «Latvijas dzelzceļš» (LDz) meitasuzņēmums «LDz Cargo», kas nodarbojas ar kravu pārvadāšanu pa dzelzceļu, šogad pirmajos divos mēnešos pārvadāja 9,264 miljonus tonnu kravu, kas ir par 5,9% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, liecina kompānijas publiskotā informācija.

2016. gadā, salīdzinot ar 2015. gadu, ar sauszemes un cauruļvadu transportu pārvadāto kravu apjoms ir samazinājies par 8,1 miljonu tonnu jeb 6,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pārvadāto kravu dati uzrāda mazāko apjomu kopš 2010. gada, kad tas bija 101,6 miljoni tonnu.
Samazinās sauszemes kravu pārvadājumi

Jaunā projekta – dzelzceļa Rail Baltica – ietekme uz tranzīta un loģistikas nozari, kā arī uz starptautisko pasažieru pārvadājumu nozari pagaidām vēl ir neskaidra, Dienai norāda aptaujātie uzņēmēji un eksperti.

2016. gadā ir nedaudz samazinājies licencēto autopārvadātāju, kas veic kravu un pasažieru pārvadājumus, skaits, tomēr ir pieaudzis pārvadājumos izmantoto transportlīdzekļu skaits.
Tas liecina par to, ka, neskatoties uz sankciju piemērošanu pret Krieviju, Latvijas pārvadātāji spējuši pārorientēties uz citiem tirgiem un pielāgoties esošajai situācijai, informē Autotransporta direkcija.

Latvijas lielākajās ostās – Rīgā, Ventspilī un Liepājā – būtisks darbības virziens ir tieši kravu pārkraušana. Rīgas un Ventspils brīvostās dominē tranzīta kravas, kas pārvadā ogles un naftas produktus, savukārt Liepājas ostas portfelī vairāk nekā puse kravu ir vietējās izcelsmes.

Kopš šī gada sākuma būtiski palielināts prāmju reisu skaits starp Ventspili un Nīneshamni (Zviedrija). Strauji pieaugot pieprasījumam pēc prāmju pārvadājumiem, uzņēmums Stena Line attīsta un pilnveido biznesu, īstenojot izmaiņas prāmju kustības grafikā, kā arī piesaistot ceļam uz Nīneshamni papildu prāmi.

Skaitļi pēc pirmā jaunajā režīmā aizvadītā mēneša liecina paši par sevi – prāmju pasažieru un kravu apjoms Zviedrijas līnijā palielinājies par 33%. 14 224 pasažieri janvārī skatījuši Ventspils ostu no prāmja klāja.

Šogad plānots testēt konteinervilciena maršrutu no Indijas pilsētas Mumbajas līdz Rīgai, Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes sēdē trešdien sacīja LDz loģistika valdes priekšsēdētājs Verners Lūsis.

Liepājas ostā pārkrautas 586 894,10 tonnas dažādu kravu, kas ir par 22,8% vairāk nekā 2016. gada janvārī (477 819,93 t) un par 10% vairāk, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi - 2016. gada decembri (528 057,97 t). Liepājas ostā turpina dominēt beramkravas, kas veidoja 81% no kopējā kravu apgrozījuma. Ģenerālkravu īpatsvars 2017. gada janvārī Liepājas ostā bija 15%, bet lejamkravu 4%.

Šī gada pirmajā mēnesī Rīgas ostā ir pārkrauts 3,20 miljoni tonnu dažādu kravu un salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri, kad ostas kopējais kravu apgrozījums bija 3,27 miljoni tonnu, tas saglabājies praktiski vienā līmenī. Salīdzinot ostas apgrozījuma viena mēneša rādītājus ir jāņem vērā, ka 2016. gada janvāris bija viens no veiksmīgākajiem pagājušā gada mēnešiem un raugoties uz gadu kopumā, kravu apgrozījums šī gada janvārī pārsniedz pagājušā gada vidējo mēneša rādītāju par 3,7%. Šie rādītāji liecina par stabilu ostas darbību un ļauj pietiekami optimistiski raudzīties arī uz 2017. gadu. Pozitīva tendence ir arī gada sākumā pieaugušais apkalpoto kuģu skaits. Šī gada janvārī, salīdzinājumā ar pērnā gada janvāri, ir palielinājies gan pasažieru kuģu, gan konteinerkuģu, gan tankkuģu un sauskravu kuģu ienācienu skaits.

76 000 tehnikas vienību

Pasaulē lielākas smagās tehnikas tirdzniecības portāls "Mascus" piedāvā ieskatu CSDD statistikā par kravas automobiļiem, kas reģistrēti līdz 2017. gada 1. janvārim un ir tehniskā kārtībā.

Šogad janvārī Ventspils brīvostas termināļos pārkrauti 2,5 miljoni tonnu kravu, kas ir par 40% vairāk nekā pērn gada pirmajā mēnesī, vēsta Ventspils brīvostas pārvaldes sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Ieviņa.

Viņa norādīja, ka 2017.gada janvāris ostā ir aizvadīts veiksmīgi – pieaudzis ro-ro kravu un pārkrauto akmeņogļu apmērs, kā arī auguši pārkrauto naftas produktu, čuguna un dzelzsrūdas koncentrāta apmēri.

Šī gada pirmajā mēnesī pa Latvijas dzelzceļa (LDz) infrastruktūru ir pārvadāti 4,8 miljoni kravu, kas ir par 4,6% vairāk nekā pagājušā gada janvārī, informē LDz pārstāve Ella Pētermane.

Ievērojami ir pieaudzis pārvadāto akmeņogļu kravu apjoms – ja 2016.gada janvārī pārvadāti teju 1,4 miljoni tonnu akmeņogļu, šogad janvārī to apjoms sasniedzis 2,1 miljonu, kas ir par 57,6% vairāk.