Nozares jaunumi

Latvijas dalībnieki gandarīti par izstādē TransRussia 2017 paveikto; riski gan saglabājas, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.
Gan uzņēmumu, gan ostu un valsts pārstāvji ir apmierināti ar Krievijas lielākā nozares foruma norisi, paužot optimismu par kravu pārvadājumiem nākotnē. Tai pašā laikā arī konkurējošās valstis nesnauž, un komersantiem jārēķinās ar kaimiņvalsts stratēģiju pēc iespējas vairāk kravu nosūtīt caur savām ostām, DB norāda izstādes dalībnieki un eksperti.

Baltijas valstu ostās šogad pirmajos trijos mēnešos saņēma un nosūtīja kopumā 39,975 miljonus tonnu kravu, kas ir par 5% jeb 1,893 miljoniem tonnu vairāk nekā 2016.gada attiecīgajā laika periodā, liecina Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Pagājušajā nedēļā Maskavā norisinājās Transsibīrijas pārvadājumu koordinācijas padomes (KSTP) un Krievijas dzelzceļa rīkota darba grupas sanāksme, kurā viens no galvenajiem jautājumiem bija konteineru kravu pārvadājumu organizēšana maršrutā Eiropa-Ķīna-Eiropa. Sanāksmē piedalījās arī VAS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) viceprezidents Ēriks Šmuksts un SIA «LDz Loģistika» valdes priekšsēdētājs Verners Lūsis.

Latvijā preču eksports gada laikā pieaudzis četrus mēnešus pēc kārtas, norādīja Finanšu ministrijā (FM).

Martā mediji ir plaši analizējuši jaunus projektus, sasniegumus un arī sarežģījumus mūsu kaimiņvalstīs, kas ir nozīmīgi Latvijas transporta un loģistikas nozares partneri.

Martā turpinājis pieaugt pa "Latvijas dzelzceļa" (LDz) infrastruktūru pārvadāto kravu apjoms, sasniedzot 4,8 miljonus tonnu jeb par 12,8% augstāku rādītāju nekā 2016.gada martā. Īpaši augsts pieaugums bijis akmeņogļu pārvadājumu sektorā – pārvadāts par 64% lielāks apjoms nekā pērn jeb 2,2 miljoni tonnu.

Latvijas mazajām ostām, kurās notiek kravu pārkraušana, pērnais gads bijis veiksmīgs, ar pieaugumu, izņemot Salacgrīvas ostu, kurai veiksmīgāks bija 2015. gads, kad bija vērojams straujš pārkrauto kravu kāpums saistībā ar autoceļa VIA Baltica pilnveidošanu.

Viens no ātrākajiem, lai arī dārgākajiem, dažādu kravu un sūtījumu piegādes veidiem ir gaisa transports jeb lidmašīnas. Turklāt kravu pārvadājumus piedāvā arī virkne pasažieru aviokompāniju, tiesa gan, ne visas.

Pateicoties transporta un loģistikas nozares aktīvam darbam kravu piesaistē, sadarbības sekmēšanai ar nozares uzņēmumiem un kravu apjomu stabilizācijai, VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) gada pirmajos divos mēnešos ir izdevies palielināt neto apgrozījumu par turpat miljonu eiro salīdzinājumā ar 2016.gada sākumu. Savukārt, paaugstinot biznesa procesu efektivitāti, uzņēmuma peļņa gada sākumā sasniegusi 6,4 miljonus eiro, par 1,6 miljoniem eiro pārsniedzot pagājušā gada sākuma rādītāju.

Lai Latvijas kravu pārvadātājiem būtu iespēja apgūt jaunu autopārvadājumu tirgu, 2017.gada 30. un 31.martā Latvijā norisinājās Latvijas un Marokas autotransporta ekspertu sanāksme, kuras laikā tika panākta vienošanās par savstarpējā starptautisko kravas autopārvadājumu līguma nosacījumiem. Abu valstu eksperti informēja otru pusi par pārvadājumu organizācijas kārtību, nodevu apmēru savā valstī un par tirdzniecības apjoma apgrozījumu starp valstīm.

Ik gadu, visbiežāk vienlaikus ar transportlīdzekļa tehnisko apskati, autovadītājiem jāveic arī transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa jeb tautā sauktā ceļu nodokļa maksājums.

Par kravas automašīnām, kas smagākas par 3,5 tonnām, no 2018.gada Igaunijā būtu jāmaksā kravas transporta ceļu nodeva, tā priekšlikumā iecerējusi Igaunijas Ekonomisko lietu un sakaru ministrija, plānojot, ka maksājuma ieviešana valsts kasi gadā papildinātu ar aptuveni 17 miljoniem eiro.

Sakarā ar Krievijas federālo koplietošanas autoceļu lietošanas maksas sistēmas Platon tarifu palielināšanu no 2017.gada 15.aprīļa autopārvadātājiem būs jāmaksā divas reizes lielāka summa par katru nobraukto kilometru.

18.martā no Ķīnas uz Latviju dosies otrs kravas vilciens, kas šoreiz galamērķi sasniegs 10, nevis 12 dienās kā pirmais vilciens, intervijā LTV raidījumam „Rīta Panorāma” pauda satiksmes ministrs Uldis Augulis (Zaļo un zemnieku savienība).

«Konteinerizēto kravu pārvadājumi Eirāzijas piegāžu ķēdēs kļūst arvien pieprasītāki un 2016.gadā ir bijis vērojams būtisks konteinerizēto kravu pieaugums arī jau esošajos maršrutos,» atzīmē Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš.

«Latviešu diasporas potenciāls un zināšanas valsts tautsaimniecības attīstībā tiek izmantotas nepiedodami maz,» BNN komentē Biedrības Baltijas asociācija – transports un loģistika (BATL) prezidente Inga Antāne.

Pagājušonedēļ, no 8. līdz 11. martam Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Stinka devās darba vizītē uz Ķīnu, kuras ietvaros vadīs Latvijas – Ķīnas Apvienotās komitejas sēdi un tikās ar Ķīnas Tautas republikas amatpersonām un dažādu institūciju pārstāvjiem, lai sekmētu ciešāku Latvijas un Ķīnas ekonomisko sadarbību.

Latvijas dzelzceļa kompānijas «Latvijas dzelzceļš» (LDz) meitasuzņēmums «LDz Cargo», kas nodarbojas ar kravu pārvadāšanu pa dzelzceļu, šogad pirmajos divos mēnešos pārvadāja 9,264 miljonus tonnu kravu, kas ir par 5,9% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, liecina kompānijas publiskotā informācija.

2016. gadā, salīdzinot ar 2015. gadu, ar sauszemes un cauruļvadu transportu pārvadāto kravu apjoms ir samazinājies par 8,1 miljonu tonnu jeb 6,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pārvadāto kravu dati uzrāda mazāko apjomu kopš 2010. gada, kad tas bija 101,6 miljoni tonnu.
Samazinās sauszemes kravu pārvadājumi

Jaunā projekta – dzelzceļa Rail Baltica – ietekme uz tranzīta un loģistikas nozari, kā arī uz starptautisko pasažieru pārvadājumu nozari pagaidām vēl ir neskaidra, Dienai norāda aptaujātie uzņēmēji un eksperti.