Nozares jaunumi

Politiskās un ekonomiskās pārmaiņas, ko pasaulei nesusi pēdējā desmitgade, liks mainīties arī Latvijas transporta un uzglabāšanas nozarei, uzskata eksperti. Būtisks pārmaiņu virzītājspēks ir Krievijas vēlme strādāt pie savu ostu attīstības, kas savukārt var veicināt kravu plūsmas mazināšanos citviet. Latvijas ekonomika gan tiek orientēta uz aizvien lielāku diversifikāciju, un tas ietekmēs arī valsts iekšējās un ārējās kravu plūsmas. Līdz ar to transporta nozares ietekme uz tautsaimniecības procesiem mūsu valstī aizvien būs liela.

Uzsākta kravu skenēšana robežšķērsošanas vietā (RŠV) Terehova*, kur VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) izbūvējuši kravu kontroles rentgena iekārtu.

VNĪ informē, ka Terehova ir lielākā uz autoceļiem esošā robežšķērsošanas vieta ar Krievijas Federāciju. Saskaņā ar Valsts robežsardzes sniegtajiem datiem, 2016.gadā caur RŠV Terehova iebrauca un izbrauca 478 709 transportlīdzekļi.

Šī gada pirmo četru mēnešu kravu apgrozījuma rādītāji Rīgas ostā saglabājas pagājušā gada līmenī un demonstrē ostas darbības stabilitāti, kā arī daudzfunkcionālas ostas priekšrocības. Kopā šī gada četros mēnešos caur Rīgas ostu nosūtīts 12,2 miljoni tonnu kravu. Kaut arī salīdzinājumā ar pagājušo gadu ievērojami ir krities pārkrauto lejamkravu apjoms, to pilnībā ir spējis kompensēt strauji augošais beramkravu un ģenerālkravu daudzums.

Šonedēļ no Rīgas uz Ķīnu devies pirmais konteinervilciens, kas kravu caur Kazahstānu nogādās Ķīnas austrumdaļā - Kašgarā. Šis ir jauns "Latvijas dzelzceļa" (LDz) meitaskompānijas "LDz Loģistika", Krievijas uzņēmuma "TransContainer" un loģistikas uzņēmuma "Gefco Baltic" kopīgi izstrādāts maršruts kravu transportēšanai caur Latvijas ostām uz Ķīnu.

Šī gada aprīlis Ventspils ostā strādājošajiem termināļiem bijis krietni veiksmīgāks nekā pirms gada – kopā pārkrauti 2,4 miljoni tonnu, kas ir par 60% vairāk nekā pagājušā gada aprīlī, BNN vēsta Satiksmes ministrija (ST).

Kopā pirmajos četros 2017.gada mēnešos Ventspils ostas termināļi pārkrāvuši 9,5 miljonus tonnu, kas ir par 25% vairāk nekā pirms gada.

Pozitīvas ziņas par Latviju

2017. gada pirmajā ceturksnī par 41,4 procentiem - līdz 5,7 miljoniem tonnu pieaugusi ogļu pārkraušana Latvijas ostās, atsaucoties uz Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas datiem, raksta www.rzd.ru. Laika posmā no janvāra līdz martam Ventspils tirdzniecības osta palielinājusi ogļu pārkraušanu līdz 806 tūkstošiem tonnu (+40 procentu). Divas reizes pieaugusi pārkraušana "Baltic Coal Terminal" (līdz 1,237 miljoniem tonnu). Palielinājums esot saistīts ar straujo cenu kāpumu pasaules tirgū – līdz 80-90 dolāriem par tonnu.

Latvijas ostās šogad pirmajos trijos mēnešos pārkrāva 18,491 miljonu tonnu kravu, kas ir par 8,7% vairāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, liecina Satiksmes ministrijas apkopotā informācija.

VAS „Latvijas dzelzceļš” meitaskompānija „LDz Loģistika” šī gada pirmajā ceturksnī kopumā pārvadājusi 3302 konteinerus, kas ir par 29% vairāk nekā pagājušā gada pirmajos trīs mēnešos. Tā rezultātā arī uzņēmuma apgrozījums pieaudzis līdz 7,76 miljoniem eiro, kas ir par 5,3 miljoniem eiro vairāk nekā 2016.gada pirmajā ceturksnī.

Latvijas dalībnieki gandarīti par izstādē TransRussia 2017 paveikto; riski gan saglabājas, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.
Gan uzņēmumu, gan ostu un valsts pārstāvji ir apmierināti ar Krievijas lielākā nozares foruma norisi, paužot optimismu par kravu pārvadājumiem nākotnē. Tai pašā laikā arī konkurējošās valstis nesnauž, un komersantiem jārēķinās ar kaimiņvalsts stratēģiju pēc iespējas vairāk kravu nosūtīt caur savām ostām, DB norāda izstādes dalībnieki un eksperti.

Baltijas valstu ostās šogad pirmajos trijos mēnešos saņēma un nosūtīja kopumā 39,975 miljonus tonnu kravu, kas ir par 5% jeb 1,893 miljoniem tonnu vairāk nekā 2016.gada attiecīgajā laika periodā, liecina Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Pagājušajā nedēļā Maskavā norisinājās Transsibīrijas pārvadājumu koordinācijas padomes (KSTP) un Krievijas dzelzceļa rīkota darba grupas sanāksme, kurā viens no galvenajiem jautājumiem bija konteineru kravu pārvadājumu organizēšana maršrutā Eiropa-Ķīna-Eiropa. Sanāksmē piedalījās arī VAS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) viceprezidents Ēriks Šmuksts un SIA «LDz Loģistika» valdes priekšsēdētājs Verners Lūsis.

Latvijā preču eksports gada laikā pieaudzis četrus mēnešus pēc kārtas, norādīja Finanšu ministrijā (FM).

Martā mediji ir plaši analizējuši jaunus projektus, sasniegumus un arī sarežģījumus mūsu kaimiņvalstīs, kas ir nozīmīgi Latvijas transporta un loģistikas nozares partneri.

Martā turpinājis pieaugt pa "Latvijas dzelzceļa" (LDz) infrastruktūru pārvadāto kravu apjoms, sasniedzot 4,8 miljonus tonnu jeb par 12,8% augstāku rādītāju nekā 2016.gada martā. Īpaši augsts pieaugums bijis akmeņogļu pārvadājumu sektorā – pārvadāts par 64% lielāks apjoms nekā pērn jeb 2,2 miljoni tonnu.

Latvijas mazajām ostām, kurās notiek kravu pārkraušana, pērnais gads bijis veiksmīgs, ar pieaugumu, izņemot Salacgrīvas ostu, kurai veiksmīgāks bija 2015. gads, kad bija vērojams straujš pārkrauto kravu kāpums saistībā ar autoceļa VIA Baltica pilnveidošanu.

Viens no ātrākajiem, lai arī dārgākajiem, dažādu kravu un sūtījumu piegādes veidiem ir gaisa transports jeb lidmašīnas. Turklāt kravu pārvadājumus piedāvā arī virkne pasažieru aviokompāniju, tiesa gan, ne visas.

Pateicoties transporta un loģistikas nozares aktīvam darbam kravu piesaistē, sadarbības sekmēšanai ar nozares uzņēmumiem un kravu apjomu stabilizācijai, VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) gada pirmajos divos mēnešos ir izdevies palielināt neto apgrozījumu par turpat miljonu eiro salīdzinājumā ar 2016.gada sākumu. Savukārt, paaugstinot biznesa procesu efektivitāti, uzņēmuma peļņa gada sākumā sasniegusi 6,4 miljonus eiro, par 1,6 miljoniem eiro pārsniedzot pagājušā gada sākuma rādītāju.

Lai Latvijas kravu pārvadātājiem būtu iespēja apgūt jaunu autopārvadājumu tirgu, 2017.gada 30. un 31.martā Latvijā norisinājās Latvijas un Marokas autotransporta ekspertu sanāksme, kuras laikā tika panākta vienošanās par savstarpējā starptautisko kravas autopārvadājumu līguma nosacījumiem. Abu valstu eksperti informēja otru pusi par pārvadājumu organizācijas kārtību, nodevu apmēru savā valstī un par tirdzniecības apjoma apgrozījumu starp valstīm.

Ik gadu, visbiežāk vienlaikus ar transportlīdzekļa tehnisko apskati, autovadītājiem jāveic arī transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa jeb tautā sauktā ceļu nodokļa maksājums.

Par kravas automašīnām, kas smagākas par 3,5 tonnām, no 2018.gada Igaunijā būtu jāmaksā kravas transporta ceļu nodeva, tā priekšlikumā iecerējusi Igaunijas Ekonomisko lietu un sakaru ministrija, plānojot, ka maksājuma ieviešana valsts kasi gadā papildinātu ar aptuveni 17 miljoniem eiro.