Pēc koka palešu eksporta apjoma eiro Latvija 2022. gadā bija 7. vietā pasaulē, bet, rēķinot koka palešu eksportu uz vienu iedzīvotāju, Latvija 2022. gadā bija stabila pasaules līdere koka palešu eksportā.
Seko līdzi kravu pārvadājumu un loģistikas nozares jaunākajām aktualitātēm. Regulāri atjaunojam informāciju par izmaiņām likumos un satiksmē tepat Latvijā un visā pasaulē. Veicam arī ikgadējos kravu pārvadājumu pārskatus, iekļaujot importa un eksporta datu apkopojumu, kas attiecas uz kravu pārvadājumu un loģistikas nozari Latvijas un pasaules mērogā.
Papildus tam, transporta un loģistikas uzņēmums SIA Vervo vienmēr sniedz savu vērtējumu un ieteikumus klientiem un sadarbības partneriem. Interesējamies arī par inovācijām transporta nozarē un aprakstām SIA Vervo sadarbības partneru jaunumus.
_thumbnail.jpg)
Elektroauto ražotāja Tesla kravas auto Semi jau kādu brīdi nonācis ekspluatācijā, to lietojot dzērienu un uzkodu ražotājam PepsiCo, taču par mašīnas reālajām īpatnībām un veiktspēju informācijas ir maz. Zinām Tesla sniegto informāciju, ka auto ar vienu uzlādi var nobraukt 800 kilometrus, taču arī Tesla patiesībā bijuši diezgan skopi. Ziemeļamerikas kravu pārvadājumu efektivitātes padome (North American Council for Freight Efficiency’s) sākusi testus, lai pārliecinātos, ko Tesla Semi spēj un nespēj izdarīt.
_thumbnail.jpg)
18. septembrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs piedalījās 2023. gada Amerikas Savienoto Valstu un Baltijas valstu stratēģisko investīciju samitā, kurā pulcējās valdības pārstāvji, valstu investīcijas aģentūru pārstāvji, kā arī esošie un potenciālie ASV investori un uzņēmēji Baltijas valstīs. Pasākuma mērķis bija veicināt ekonomisko sadarbību starp ASV un Baltijas valstīm.
_thumbnail.jpg)
Saskaņā ar Satiksmes ministrijas (SM) apkopotajiem datiem 2023. gada astoņos mēnešos Latvijas lielajās ostās, salīdzinot ar pērnā gada šādu periodu, par 16,8% samazinājies kopējais kravu apjoms, taču vienlaikus vērojams pieaugums vairākos kravu segmentos, tostarp palielinās labības, konteineru un celtniecības kravu apgrozījums.

Šonedēļ VAS “Latvijas dzelzceļš” vadība tikās ar Ukrainas vēstnieku Latvijā V.E. Anatoliju Kucevolu (H. E. Mr Anatolii Kutsevol), lai pārrunātu sadarbību graudu transportēšanā no Ukrainas līdz Latvijas ostām un citus jautājumus. Abas puses bija vienisprātis, ka Baltijas valstīm kopā ar Ukrainu un Poliju nepieciešams vienots redzējums esošo Eiropas dzelzceļa kravu maršrutu plānošanā.

Četrus gadus atpakaļ tika veikts degvielas patēriņa tests ar Volvo FH spēkratu un šogad tika veikts atkārtots degvielas patēriņa tests jau ar iebūvētu I-Save sistēmu. Tests tika veikts identisks četrus gadus veiktajam nobraucot 343 km garu maršrutu pa Vācijas ceļiem, kas ietvēra gan braukšanu pa autobāni, gan kalnainiem ceļiem. Testa rezultāti uzrādīja gandrīz par 18% zemāku degvielas patēriņu nekā 2018. gadā.

Tā kā Eiropas Savienības politiķi nepārprotami vada mūs pa zaļo kursu un arī uzņēmumi sev izvirza arvien augstākus ilgtspējības mērķus, tiek meklēti veidi, kā samazināt preču pārvadāšanai nepieciešamo auto izmešus. Elektriskā piedziņa un citas klimatneitrālas tehnoloģijas joprojām nav īpaši populāra uzņēmumu autoparku sastāvdaļa, tāpēc viens no risinājumiem ir ar biogāzi darbināmas kravas mašīnas.

Zviedrija ir viena no piecām svarīgākajām Latvijas preču eksporta partnerēm. Visvairāk Latvija uz Zviedriju eksportē koksni un tās izstrādājumus, metālu un tā izstrādājumus, kā arī būvmateriālus. Starp populārākajām tirdzniecības nozarēm ir arī inženierzinātnes un informācijas tehnoloģiju pakalpojumi.

Dānija palielinās ceļu nodokli smagajiem kravas transportlīdzekļiem, lai samazinātu emisiju daudzumu
Dānijas valdība ievieš ceļu nodokli smagajiem kravas transportlīdzekļiem, kas balstīts uz automobiļa nobraukumu, pamatojoties uz to radīto CO2 emisiju daudzumu. Tas 2025. gadā tiks piemērots vairākiem Dānijas autoceļiem. Vēlāk tas tiks paplašināts, lai līdz 2030. gadam attiektos uz visiem koplietošanas ceļiem. Nodoklis būs lielāks benzīna vai dīzeļdegvielas kravas automašīnām, līdz ar to kravas automašīnām, kas nerada emisijas maksās zemāko nodokli. Šī likuma ieviešana ir daļa no Dānijas mērķa līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas valstī par 70%.