Meža nozares produkciju Latvija šogad septiņos mēnešos eksportēja 2,538 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 27,8% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, liecina Zemkopības ministrijas sniegtā informācija.
Seko līdzi kravu pārvadājumu un loģistikas nozares jaunākajām aktualitātēm. Regulāri atjaunojam informāciju par izmaiņām likumos un satiksmē tepat Latvijā un visā pasaulē. Veicam arī ikgadējos kravu pārvadājumu pārskatus, iekļaujot importa un eksporta datu apkopojumu, kas attiecas uz kravu pārvadājumu un loģistikas nozari Latvijas un pasaules mērogā.
Papildus tam, transporta un loģistikas uzņēmums SIA Vervo vienmēr sniedz savu vērtējumu un ieteikumus klientiem un sadarbības partneriem. Interesējamies arī par inovācijām transporta nozarē un aprakstām SIA Vervo sadarbības partneru jaunumus.
Liepājas ostā šogad astoņos mēnešos pārkrauti 5,017 miljoni tonnu kravu, kas ir par 15,4% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldes publiskotie dati.
Daudzi ekonomikas eksperti uzskata, ka Indijai ir labs potenciāls kļūt par nākamo Ķīnu. Tā ir guvusi lielus panākumus eksporta tirgū un šobrīd ir ASV 5 lielāko piegādātāju vidū, piegādājot pat tādus produktus kā Ziemassvētku dekoratīvos priekšmetus, rotājumus, kā arī T-kreklus.
Suifenhes dzelzceļa stacijā, kas atrodas Ķīnas tālākajā ziemeļu provincē Heilundzjanā, virs kravas vilcieniem atrodas milzīgi portālceltņi, kas rosīgi izkrauj un iekrauj kravas, lai dotos pie uzņēmējiem Eiropā. Dzelzceļa kravu pārvadājumi izdevīgs un ātrs risinājums, kā veikt kravu piegādes no Ķīnas uz Eiropu.
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits pirmdien, 5. septembrī, Rīgā ticies ar Polijas infrastruktūras ministru Andžeju Adamčiku (Andrzej Adamczyk). Ministri pārrunājuši abu valstu sadarbības aktivizēšanu kravu pārvadājumu jomā, lai nodrošinātu Polijai nepieciešamo akmeņogļu kravu tranzītu, informē Satiksmes ministrijā.
Vienas dienas darba vizītē Liepājā 30.augustā viesojās Kazahstānas vēstnieks Latvijā Timurs Primbetovs, tiekoties ar Liepājas valstspilsētas un Liepājas SEZ pārvaldes vadību, lai pārrunātu sadarbības iespējas un preču apmaiņu ar Kazahstānu.
2022. gada maijā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 4,04 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 39,9% vairāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība pieauga par 36,5%, bet importa vērtība par 42,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati.
Stividori no Ventspils, Liepājas un Rīgas ostām, kā arī ar nozari saistītu valsts institūciju pārstāvji, pagājušajā nedēļā Ventspilī sanāca Latvijas Stividorkompāniju asociācijas (LSA) paplašinātajā padomes sēdē. Tika pārrunāti ar nozares galvenajiem izaicinājumiem un ar ilgtermiņa attīstību saistītie jautājumi.
1,018 miljardi eiro – šāds koksnes produkcijas eksporta vērtības apjoms sasniegts šā gada pirmajos trijos mēnešos. Tas ir par 36% vairāk nekā pērnā gada attiecīgajā periodā. Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss tomēr iesaka neizdarīt pārsteidzīgus secinājumus.
"Aklās" zonas nereti ir viens no iemesliem ceļu satiksmes negadījumiem. Lai arī lielākā daļa satiksmes dalībnieku (71%) vienmēr ņem vērā citu autovadītāju "aklās" zonas, tomēr 3% respondentu tās ignorē un tikpat liels skaits satiksmes dalībnieku (3%) nemaz nezina, kas ir "aklās" zonas, liecina Latvijas Automoto biedrības (LAMB) veiktais pētījums.
Jauno pasažieru un ro-ro kravu (RoPax) termināli Rīgas ostā varētu sākt būvēt 2024.gada nogalē, vēsta SIA "Riga RoPax Terminal" projekta vadītāja Jūlija Bērziņa.
Viņa uzsver, ka Rīgai noteikti ir nepieciešams jauns pasažieru un ro-ro kravu terminālis, jo tādējādi Rīgas centrā tiktu samazināta smago automašīnu kustība, samazināts gaisa piesārņojums un trokšņu līmenis, kā arī pašā ostā varētu uzņemt lielākus kuģus.
Latvija šogad pirmajā pusgadā eksportēja preces 9,62 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 31,8% jeb 2,32 miljardiem eiro vairāk nekā 2021. gada attiecīgajā periodā, bet importēja – par 12,14 miljardiem eiro, kas ir pieaugums par 38,7% jeb 3,39 miljardiem eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā pagājuši vairāk nekā četri mēneši un pakāpeniski ir stājušās spēkā Eiropas Savienības (ES) pret Krieviju un Baltkrieviju noteiktās sankcijas, kas tiešā veidā ietekmē kravu pārvadājumus. Pašlaik ir redzams, ka Latvijā pa dzelzceļu pārvadāto un ostās pārkrauto kravu apjoms kopš februāra beigām bijis manāmi lielāks nekā gadu iepriekš, tomēr tas būtiski atpaliek no pirmspandēmijas rādītājiem. Arī autopārvadājumu nozarē izsniegto atļauju skaits, salīdzinot ar pērno gadu, Krievijas virzienā samazinājies niecīgi, bet Baltkrievijas virzienā pat pieaudzis. Savukārt aviokravu apjoms samazinājies par trešdaļu.
Nesen Rīgā norisinājās pirmais kravas elektrotransportam veltītais pasākums Baltijas valstīs. Nozares eksperti un energokompāniju pārstāvji tajā norādīja, ka būtiskas pārmaiņas ceļā uz ilgtspēju notiks tikai tad, ja tiks radīta atbilstoša uzlādes infrastruktūra. Tam nepieciešamas ne tikai lieljaudas publiskās uzlādes stacijas, bet arī loģistikas centriem pielāgoti uzlādes risinājumi.
Zviedrijā tiek izmēģināts prāmis, kas tiek raksturots kā pasaulē ātrākais elektriskais pasažieru kuģis. Tā kā Eiropas Savienība ir noteikusi Zaļo Kursu kā vienu no prioritātēm CO2 samazināšanai, arī kuģniecības nozare meklē risinājumus, kā kļūt CO2 neitrāliem.
Rīgas ostā darba vizītē 26.jūljā viesojās Polijas Infrastruktūras ministrs Andžejs Adamčiks un viņa pavadošā uzņēmēju delegācija, tostarp Gdiņas ostas pārvaldes vadība. Vizītes ietvaros Polijas delegācija tikās ar Rīgas brīvostas vadību, lai pārrunātu abu ostu sadarbības iespējas.
Latvijas ostās šogad pirmajā pusgadā pārkrauts 23,593 miljons tonnu kravu, kas ir par 15,3% vairāk nekā 2021. gada attiecīgajā periodā, liecina Satiksmes ministrijas apkopotā informācija.
Visvairāk pārkrautas beramkravas - 12,299 miljoni tonnu, kas ir pieaugums par 32%, salīdzinot ar 2021. gada pirmajiem sešiem mēnešiem.
Dzelzceļa kravu pārvadājumu apmērs šogad pirmajos sešos mēnešos Latvijā pieaudzis par 17,6% salīdzinājumā ar 2021.gada attiecīgo periodu un bija 12,23 miljoni tonnu, liecina Satiksmes ministrijas apkopotie dati.
Tostarp starptautisko pārvadājumu apmērs veidoja 11,589 miljonus tonnu, kas ir pieaugums par 19,7%, salīdzinot ar pagājušā gada pirmo pusgadu, bet iekšzemes pārvadājumu apmērs sarucis par 10,7% – līdz 641 000 tonnu.
Ekonomikas attīstība un reālo tirdzniecības apjomu kāpums apvienojumā ar globālo cenu sprādzienu liek eksportam un importam sasniegt arvien jaunus rekordus. Pēteris Strautiņš, "Luminor" ekonomists, izteicis savas domas par tālāko Latvijas ekonomikas nākotni, augošajām cenām un importa un eksporta apjomiem.
Rīgas brīvostā šogad pirmajā pusgadā pārkrauti 11,32 miljoni tonnu kravu, kas ir par 11,5% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, liecina brīvostas publiskotā informācija.
Visvairāk ostā 2022.gada sešos mēnešos pārkrautas beramkravas - 6,66 miljoni tonnu, kas ir par 22,2% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā. Vienlaikus ģenerālkravas ostā pārkrautas 3,864 miljonu tonnu apmērā, kas ir pieaugums par 8,3%, bet lejamkravas - 795 500 tonnu apmērā, kas ir kritums par 29,8%.