2023. gada janvārī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 3,48 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 11,8% vairāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība pieauga par 8,9%, bet importa vērtība par 14,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati. Janvārī Latvija eksportēja preces 1,63 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,85 miljardiem eiro.
Seko līdzi kravu pārvadājumu un loģistikas nozares jaunākajām aktualitātēm. Regulāri atjaunojam informāciju par izmaiņām likumos un satiksmē tepat Latvijā un visā pasaulē. Veicam arī ikgadējos kravu pārvadājumu pārskatus, iekļaujot importa un eksporta datu apkopojumu, kas attiecas uz kravu pārvadājumu un loģistikas nozari Latvijas un pasaules mērogā.
Papildus tam, transporta un loģistikas uzņēmums SIA Vervo vienmēr sniedz savu vērtējumu un ieteikumus klientiem un sadarbības partneriem. Interesējamies arī par inovācijām transporta nozarē un aprakstām SIA Vervo sadarbības partneru jaunumus.

Rīgas brīvostā pagājušajā gadā pārkrauti 23,52 miljoni tonnu kravu, kas ir par 9,4% vairāk nekā 2021.gadā, liecina brīvostas publiskotā informācija. Visvairāk ostā 2022.gadā pārkrautas beramkravas - 14,481 miljons tonnu, kas ir par 20,4% vairāk nekā 2021.gadā. Vienlaikus ģenerālkravas ostā pārkrautas 7,571 miljona tonnu apmērā, kas ir pieaugums par 5,1%, bet lejamkravas - 1,468 miljonu tonnu apmērā, kas ir kritums par 35,3%.

Ja vēl 2022. gada sākumā eksports bija Latvijas ekonomikas izaugsmes galvenais vilcējspēks un virzītājs, tad šobrīd ārējā tirdzniecība sāk bremzēties un jaunajā gadā eksports jau var sākt stagnēt. Energokrīzes un pieaugošo izmaksu dēļ uzņēmumiem prognozē grūtu ziemu un arī to, ka labāk šo krīzi pārdzīvos uzņēmumi, kas orientējas uz eksporta tirgiem, nevis vietējo patērētāju.

Pašlaik Latvija eksporta apjomos atpaliek no Igaunijas un Lietuvas, jo Latvijas eksports veido 63% no IKP, kamēr Igaunijai tie ir 78%, bet Lietuvai 80%. Kādā veidā šo eksporta attiecību vislabāk varētu mainīt par labu Latvijai? Izvēloties eksporta nozares, kurās esam konkurētspējīgi, varam eksportēt gudri, radot inovatīvus un zinātņietilpīgus produktus.

Oficiālie statistikas dati par apstrādes ražošanas izmaiņu apjomiem nav sevišķi iepriecinoši. Kopumā apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide oktobrī salīdzinājumā ar šo pašu mēnesi pērn ir sarukusi par 1,4%, taču gada desmit mēnešu periodā salīdzinājumā ar šo laika periodu pērn, rēķinot salīdzināmajās cenās (tātad runa ir par “tīro” ražošanas kāpumu), mūsu valsts lielākā ekonomikas nozare piedzīvojusi 3% vērtu izaugsmi, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Covid-19 pandēmijas pīķa laikos kravu pārvadājumi bija viena no tām nozarēm, kas no ierobežojumiem cieta vismazāk, jo preces starp ražotājiem un pircējiem bija jāpārvadā jebkādos apstākļos. Tagad, kad diktātu globālajos notikumos pārņēmušas Krievijas agresijas sekas, izmaiņas piedzīvo arī kravu pārvadājumi. Daļai nākas pārorientēt braukšanas virzienus, un pastiprinās cīņa gan par klientiem, gan autovadītājiem.

Kravu pārvadājumi ar sauszemes un cauruļvadu transportu šā gada deviņos mēnešos salīdzinājumā ar 2021. gada deviņiem mēnešiem saglabājušies iepriekšējā gada līmenī, bet ar jūras transportu pieauguši, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Ar sauszemes un cauruļvadu transportu pārvadāja 77,8 miljonus tonnu (milj.t) kravu, par 0,2% mazāk nekā pirms gada un par 7,6% vairāk nekā 2020. gada deviņos mēnešos, bet par 12,3% mazāk nekā 2019. gadā.

Nav noslēpums, ka patlaban piedzīvojam sarežģītus apstākļus: ir grūti prognozēt energoresursu cenas, Eiropā pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem var sākt stagnēt vai pat samazināties. Ko darīt, lai veiksmīgi pārdzīvotu ekonomikas kritumu un iziet no tā kā uzvarētājiem, stāsta trīs uzņēmumu – veiksmīgu eksportētāju – pārstāvji, kas ir saņēmuši Latvijas investīciju un attīstības aģentūras balvas ikgadējā Eksporta un inovācijas balvas konkursā, kā arī Latvijas eksportētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs, uzņēmējs Mārtiņš Tiknuss.