2023. gada janvārī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 3,48 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 11,8% vairāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība pieauga par 8,9%, bet importa vērtība par 14,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati. Janvārī Latvija eksportēja preces 1,63 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,85 miljardiem eiro.

Lai uzlabotu kravu apstrādes ātrumu un energoefektivitāti, Rīgas ostas uzņēmums SIA Jaunmīlgrāvja ostas kompānija projekta „Zaļās inovācijas ar digitalizētu kraušanas procesu” ietvaros iegādājusies jaunu ar elektrodzinēju darbināmu mobilo celtni.

Starptautiskā transporta organizācija IRU (International Road Transport Union) nesen tikās ar Turkmenistānas amatpersonām, lai apspriestu jaunus veicinošus pasākumus, kas vēl vairāk stiprinātu kravu pārvadājumu drošību.

Meža nozares produkciju Latvija 2022.gadā eksportēja 4,192 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 15,4% vairāk nekā 2021.gadā, liecina Zemkopības ministrijas sniegtā informācija.

Latvijas ārlietu dienests īpaši atbalstīs Latvijas uzņēmējus jaunu tirgu apguvē galvenokārt Austrālijā, Jaunzēlandē, Āfrikas un Latīņamerikas valstīs, ikgadējās ārlietu debatēs Saeimas sēdē uzsvēra ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Latvijas ostās pērn pārkrauti 48,078 miljoni tonnu kravu, kas ir par 15,2% vairāk nekā 2021.gadā, liecina Satiksmes ministrijas apkopotā informācija. Visvairāk pārkrautas beramkravas - 25,608 miljoni tonnu, kas ir pieaugums par 26,8%, salīdzinot ar 2021.gadu.

Ķīnas nostāja attiecībā pret Lietuvas uzņēmumiem jau kādu laiku kļuvusi pielaidīgāka, paziņoja Lietuvas Rūpnieku konfederācijas prezidents Vidmants Janulevičs, piebilstot, ka galveno preču eksports nav atsākts, bet dialogs ir sācies.

Atbildot uz jautājumu, vai drīz varam gaidīt pašbraucošas kravas automašīnas, "Scania" ir atvērusi izmēģinājumu poligona vārtus un atklājusi detalizētu informāciju par savu autonomo smago transportu. Tur – Zviedrijas pilsētā Sēderteljē – šī ražotāja auto patstāvīgi strādā kalnrūpniecības darbos.

Liepājas ostā pērn pārkrauti 7,609 miljoni tonnu kravu, kas ir par 7,8% vairāk nekā 2021.gadā, liecina Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldes publiskotie dati.

Rīgas brīvostā pagājušajā gadā pārkrauti 23,52 miljoni tonnu kravu, kas ir par 9,4% vairāk nekā 2021.gadā, liecina brīvostas publiskotā informācija. Visvairāk ostā 2022.gadā pārkrautas beramkravas - 14,481 miljons tonnu, kas ir par 20,4% vairāk nekā 2021.gadā. Vienlaikus ģenerālkravas ostā pārkrautas 7,571 miljona tonnu apmērā, kas ir pieaugums par 5,1%, bet lejamkravas - 1,468 miljonu tonnu apmērā, kas ir kritums par 35,3%.

Ja vēl 2022. gada sākumā eksports bija Latvijas ekonomikas izaugsmes galvenais vilcējspēks un virzītājs, tad šobrīd ārējā tirdzniecība sāk bremzēties un jaunajā gadā eksports jau var sākt stagnēt. Energokrīzes un pieaugošo izmaksu dēļ uzņēmumiem prognozē grūtu ziemu un arī to, ka labāk šo krīzi pārdzīvos uzņēmumi, kas orientējas uz eksporta tirgiem, nevis vietējo patērētāju.

Šā gada nogalē saglabājas pozitīva tendences Latvijas ostās. Kopējais ostu kravu apgrozījums 11 mēnešos sasniedz 43,5 miljonus tonnu, kas ir kāpums par 15,3 %, salīdzinot ar 2021. gada tādu pašu periodu, ziņo Satiksmes ministrijas (SM)

Pašlaik Latvija eksporta apjomos atpaliek no Igaunijas un Lietuvas, jo Latvijas eksports veido 63% no IKP, kamēr Igaunijai tie ir 78%, bet Lietuvai 80%. Kādā veidā šo eksporta attiecību vislabāk varētu mainīt par labu Latvijai? Izvēloties eksporta nozares, kurās esam konkurētspējīgi, varam eksportēt gudri, radot inovatīvus un zinātņietilpīgus produktus.

ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmums "Tesla Motors" ceturtdien ASV atspirdzinošo dzērienu kompānijai "PepsiCo" piegādājis pirmo elektrisko kravas automobili.

"PepsiCo" 2017.gadā pasūtīja 100 "Tesla" elektrisko kravas automobiļu "Semi" vienības.

Oficiālie statistikas dati par apstrādes ražošanas izmaiņu apjomiem nav sevišķi iepriecinoši. Kopumā apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide oktobrī salīdzinājumā ar šo pašu mēnesi pērn ir sarukusi par 1,4%, taču gada desmit mēnešu periodā salīdzinājumā ar šo laika periodu pērn, rēķinot salīdzināmajās cenās (tātad runa ir par “tīro” ražošanas kāpumu), mūsu valsts lielākā ekonomikas nozare piedzīvojusi 3% vērtu izaugsmi, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Covid-19 pandēmijas pīķa laikos kravu pārvadājumi bija viena no tām nozarēm, kas no ierobežojumiem cieta vismazāk, jo preces starp ražotājiem un pircējiem bija jāpārvadā jebkādos apstākļos. Tagad, kad diktātu globālajos notikumos pārņēmušas Krievijas agresijas sekas, izmaiņas piedzīvo arī kravu pārvadājumi. Daļai nākas pārorientēt braukšanas virzienus, un pastiprinās cīņa gan par klientiem, gan autovadītājiem.

Kravu pārvadājumi ar sauszemes un cauruļvadu transportu šā gada deviņos mēnešos salīdzinājumā ar 2021. gada deviņiem mēnešiem saglabājušies iepriekšējā gada līmenī, bet ar jūras transportu pieauguši, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Ar sauszemes un cauruļvadu transportu pārvadāja 77,8 miljonus tonnu (milj.t) kravu, par 0,2% mazāk nekā pirms gada un par 7,6% vairāk nekā 2020. gada deviņos mēnešos, bet par 12,3% mazāk nekā 2019. gadā.

Nav noslēpums, ka patlaban piedzīvojam sarežģītus apstākļus: ir grūti prognozēt energoresursu cenas, Eiropā pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem var sākt stagnēt vai pat samazināties. Ko darīt, lai veiksmīgi pārdzīvotu ekonomikas kritumu un iziet no tā kā uzvarētājiem, stāsta trīs uzņēmumu – veiksmīgu eksportētāju – pārstāvji, kas ir saņēmuši Latvijas investīciju un attīstības aģentūras balvas ikgadējā Eksporta un inovācijas balvas konkursā, kā arī Latvijas eksportētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs, uzņēmējs Mārtiņš Tiknuss.

Šābrīža politiskā situācija veicina sabiedrības bažas par pārtikas cenām un pieejamību šoziem. Kas tad notiek Latvijas dārzeņu tirgū? Cik lielā mērā mēs spējam sevi nodrošināt? Latvijā tiek audzētas vairāk nekā 40 dārzeņu sugas, bet šajā rakstā aplūkosim tikai nozīmīgākos produktus.

Viedā procesu automatizācija jeb inteliģentā automatizācija (IA) ir salīdzinoši jauna tendence, kas apvieno 2 tehnoloģijas. Loģistikas nozarē tā vēl joprojām ir attīstības stadijā. Tai ir dažādi skaidrojumi, taču vispiemērotākais ir tas, ka tā apvieno mākslīgo intelektu un robotizāciju.