Eiropas Savienība plāno veikt būtiskas izmaiņas noteikumos, kas regulē autovadītāja apliecību iegūšanu un lietošanu. Paredzams, ka 2023.gadā spēkā stāsies 4.direktīva, kas izstrādāta, lai unificētu normas dažādās Eiropas Savienības valstīs, kā vēsta ADAC.

Tā kā Eiropas Savienības politiķi nepārprotami vada mūs pa zaļo kursu un arī uzņēmumi sev izvirza arvien augstākus ilgtspējības mērķus, tiek meklēti veidi, kā samazināt preču pārvadāšanai nepieciešamo auto izmešus. Elektriskā piedziņa un citas klimatneitrālas tehnoloģijas joprojām nav īpaši populāra uzņēmumu autoparku sastāvdaļa, tāpēc viens no risinājumiem ir ar biogāzi darbināmas kravas mašīnas.

Lietuvas muita informē, ka, iebraucot Lietuvas Republikas teritorijā vai izbraucot no tās, pārvadātājiem no valstīm ārpus ES ir jāuzrāda transportlīdzekļa īpašniekam izsniegta ceļošanas atļauja.

Latvijā janvārī-februārī salīdzinājumā ar 2022.gada pirmajiem diviem mēnešiem starp Eiropas Savienības (ES) valstīm bijis vidēji straujš eksporta pieaugums, liecina ceturtdien publiskotie ES statistikas pārvaldes "Eurostat" dati.

Zviedrija ir viena no piecām svarīgākajām Latvijas preču eksporta partnerēm. Visvairāk Latvija uz Zviedriju eksportē koksni un tās izstrādājumus, metālu un tā izstrādājumus, kā arī būvmateriālus. Starp populārākajām tirdzniecības nozarēm ir arī inženierzinātnes un informācijas tehnoloģiju pakalpojumi.

2022. gada 1. oktobrī Ukraina kļuva par 1987. gada 20. maija Konvencijas par kopīgu tranzīta procedūru (turpmāk – Konvencija par kopīgu tranzīta procedūru) 36. līgumslēdzēju pusi.

Dānijas valdība ievieš ceļu nodokli smagajiem kravas transportlīdzekļiem, kas balstīts uz automobiļa nobraukumu, pamatojoties uz to radīto CO2 emisiju daudzumu. Tas 2025. gadā tiks piemērots vairākiem Dānijas autoceļiem. Vēlāk tas tiks paplašināts, lai līdz 2030. gadam attiektos uz visiem koplietošanas ceļiem. Nodoklis būs lielāks benzīna vai dīzeļdegvielas kravas automašīnām, līdz ar to kravas automašīnām, kas nerada emisijas maksās zemāko nodokli. Šī likuma ieviešana ir daļa no Dānijas mērķa līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas valstī par 70%.

Satiksmes ministrija (SM) ziņo, ka gada pirmajos divos mēnešos Latvijas ostās kopējais kravu apgrozījums ir sasniedzis 7,7 miljonus tonnu. Tas, salīdzinot ar 2022.gada sākumu, ir pieaugums par 2,7%.

2023. gada janvārī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 3,48 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 11,8% vairāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība pieauga par 8,9%, bet importa vērtība par 14,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati. Janvārī Latvija eksportēja preces 1,63 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,85 miljardiem eiro.

Lai uzlabotu kravu apstrādes ātrumu un energoefektivitāti, Rīgas ostas uzņēmums SIA Jaunmīlgrāvja ostas kompānija projekta „Zaļās inovācijas ar digitalizētu kraušanas procesu” ietvaros iegādājusies jaunu ar elektrodzinēju darbināmu mobilo celtni.

Starptautiskā transporta organizācija IRU (International Road Transport Union) nesen tikās ar Turkmenistānas amatpersonām, lai apspriestu jaunus veicinošus pasākumus, kas vēl vairāk stiprinātu kravu pārvadājumu drošību.

Meža nozares produkciju Latvija 2022.gadā eksportēja 4,192 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 15,4% vairāk nekā 2021.gadā, liecina Zemkopības ministrijas sniegtā informācija.

Latvijas ārlietu dienests īpaši atbalstīs Latvijas uzņēmējus jaunu tirgu apguvē galvenokārt Austrālijā, Jaunzēlandē, Āfrikas un Latīņamerikas valstīs, ikgadējās ārlietu debatēs Saeimas sēdē uzsvēra ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Latvijas ostās pērn pārkrauti 48,078 miljoni tonnu kravu, kas ir par 15,2% vairāk nekā 2021.gadā, liecina Satiksmes ministrijas apkopotā informācija. Visvairāk pārkrautas beramkravas - 25,608 miljoni tonnu, kas ir pieaugums par 26,8%, salīdzinot ar 2021.gadu.

Ķīnas nostāja attiecībā pret Lietuvas uzņēmumiem jau kādu laiku kļuvusi pielaidīgāka, paziņoja Lietuvas Rūpnieku konfederācijas prezidents Vidmants Janulevičs, piebilstot, ka galveno preču eksports nav atsākts, bet dialogs ir sācies.

Atbildot uz jautājumu, vai drīz varam gaidīt pašbraucošas kravas automašīnas, "Scania" ir atvērusi izmēģinājumu poligona vārtus un atklājusi detalizētu informāciju par savu autonomo smago transportu. Tur – Zviedrijas pilsētā Sēderteljē – šī ražotāja auto patstāvīgi strādā kalnrūpniecības darbos.

Liepājas ostā pērn pārkrauti 7,609 miljoni tonnu kravu, kas ir par 7,8% vairāk nekā 2021.gadā, liecina Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldes publiskotie dati.

Rīgas brīvostā pagājušajā gadā pārkrauti 23,52 miljoni tonnu kravu, kas ir par 9,4% vairāk nekā 2021.gadā, liecina brīvostas publiskotā informācija. Visvairāk ostā 2022.gadā pārkrautas beramkravas - 14,481 miljons tonnu, kas ir par 20,4% vairāk nekā 2021.gadā. Vienlaikus ģenerālkravas ostā pārkrautas 7,571 miljona tonnu apmērā, kas ir pieaugums par 5,1%, bet lejamkravas - 1,468 miljonu tonnu apmērā, kas ir kritums par 35,3%.

Ja vēl 2022. gada sākumā eksports bija Latvijas ekonomikas izaugsmes galvenais vilcējspēks un virzītājs, tad šobrīd ārējā tirdzniecība sāk bremzēties un jaunajā gadā eksports jau var sākt stagnēt. Energokrīzes un pieaugošo izmaksu dēļ uzņēmumiem prognozē grūtu ziemu un arī to, ka labāk šo krīzi pārdzīvos uzņēmumi, kas orientējas uz eksporta tirgiem, nevis vietējo patērētāju.

Šā gada nogalē saglabājas pozitīva tendences Latvijas ostās. Kopējais ostu kravu apgrozījums 11 mēnešos sasniedz 43,5 miljonus tonnu, kas ir kāpums par 15,3 %, salīdzinot ar 2021. gada tādu pašu periodu, ziņo Satiksmes ministrijas (SM)