Stividori no Ventspils, Liepājas un Rīgas ostām, kā arī ar nozari saistītu valsts institūciju pārstāvji, pagājušajā nedēļā Ventspilī sanāca Latvijas Stividorkompāniju asociācijas (LSA) paplašinātajā padomes sēdē. Tika pārrunāti ar nozares galvenajiem izaicinājumiem un ar ilgtermiņa attīstību saistītie jautājumi.

1,018 miljardi eiro – šāds koksnes produkcijas eksporta vērtības apjoms sasniegts šā gada pirmajos trijos mēnešos. Tas ir par 36% vairāk nekā pērnā gada attiecīgajā periodā. Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss tomēr iesaka neizdarīt pārsteidzīgus secinājumus.

"Aklās" zonas nereti ir viens no iemesliem ceļu satiksmes negadījumiem. Lai arī lielākā daļa satiksmes dalībnieku (71%) vienmēr ņem vērā citu autovadītāju "aklās" zonas, tomēr 3% respondentu tās ignorē un tikpat liels skaits satiksmes dalībnieku (3%) nemaz nezina, kas ir "aklās" zonas, liecina Latvijas Automoto biedrības (LAMB) veiktais pētījums.

Jauno pasažieru un ro-ro kravu (RoPax) termināli Rīgas ostā varētu sākt būvēt 2024.gada nogalē, vēsta SIA "Riga RoPax Terminal" projekta vadītāja Jūlija Bērziņa.

Viņa uzsver, ka Rīgai noteikti ir nepieciešams jauns pasažieru un ro-ro kravu terminālis, jo tādējādi Rīgas centrā tiktu samazināta smago automašīnu kustība, samazināts gaisa piesārņojums un trokšņu līmenis, kā arī pašā ostā varētu uzņemt lielākus kuģus.

Latvija šogad pirmajā pusgadā eksportēja preces 9,62 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 31,8% jeb 2,32 miljardiem eiro vairāk nekā 2021. gada attiecīgajā periodā, bet importēja – par 12,14 miljardiem eiro, kas ir pieaugums par 38,7% jeb 3,39 miljardiem eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā pagājuši vairāk nekā četri mēneši un pakāpeniski ir stājušās spēkā Eiropas Savienības (ES) pret Krieviju un Baltkrieviju noteiktās sankcijas, kas tiešā veidā ietekmē kravu pārvadājumus. Pašlaik ir redzams, ka Latvijā pa dzelzceļu pārvadāto un ostās pārkrauto kravu apjoms kopš februāra beigām bijis manāmi lielāks nekā gadu iepriekš, tomēr tas būtiski atpaliek no pirmspandēmijas rādītājiem. Arī autopārvadājumu nozarē izsniegto atļauju skaits, salīdzinot ar pērno gadu, Krievijas virzienā samazinājies niecīgi, bet Baltkrievijas virzienā pat pieaudzis. Savukārt aviokravu apjoms samazinājies par trešdaļu.

Nesen Rīgā norisinājās pirmais kravas elektrotransportam veltītais pasākums Baltijas valstīs. Nozares eksperti un energokompāniju pārstāvji tajā norādīja, ka būtiskas pārmaiņas ceļā uz ilgtspēju notiks tikai tad, ja tiks radīta atbilstoša uzlādes infrastruktūra. Tam nepieciešamas ne tikai lieljaudas publiskās uzlādes stacijas, bet arī loģistikas centriem pielāgoti uzlādes risinājumi.

Zviedrijā tiek izmēģināts prāmis, kas tiek raksturots kā pasaulē ātrākais elektriskais pasažieru kuģis. Tā kā Eiropas Savienība ir noteikusi Zaļo Kursu kā vienu no prioritātēm CO2 samazināšanai, arī kuģniecības nozare meklē risinājumus, kā kļūt CO2 neitrāliem.

Rīgas ostā darba vizītē 26.jūljā viesojās Polijas Infrastruktūras ministrs Andžejs Adamčiks un viņa pavadošā uzņēmēju delegācija, tostarp Gdiņas ostas pārvaldes vadība. Vizītes ietvaros Polijas delegācija tikās ar Rīgas brīvostas vadību, lai pārrunātu abu ostu sadarbības iespējas.

Latvijas ostās šogad pirmajā pusgadā pārkrauts 23,593 miljons tonnu kravu, kas ir par 15,3% vairāk nekā 2021. gada attiecīgajā periodā, liecina Satiksmes ministrijas apkopotā informācija.

Visvairāk pārkrautas beramkravas - 12,299 miljoni tonnu, kas ir pieaugums par 32%, salīdzinot ar 2021. gada pirmajiem sešiem mēnešiem.

Dzelzceļa kravu pārvadājumu apmērs šogad pirmajos sešos mēnešos Latvijā pieaudzis par 17,6% salīdzinājumā ar 2021.gada attiecīgo periodu un bija 12,23 miljoni tonnu, liecina Satiksmes ministrijas apkopotie dati.

Tostarp starptautisko pārvadājumu apmērs veidoja 11,589 miljonus tonnu, kas ir pieaugums par 19,7%, salīdzinot ar pagājušā gada pirmo pusgadu, bet iekšzemes pārvadājumu apmērs sarucis par 10,7% – līdz 641 000 tonnu.

Ekonomikas attīstība un reālo tirdzniecības apjomu kāpums apvienojumā ar globālo cenu sprādzienu liek eksportam un importam sasniegt arvien jaunus rekordus. Pēteris Strautiņš, "Luminor" ekonomists, izteicis savas domas par tālāko Latvijas ekonomikas nākotni, augošajām cenām un importa un eksporta apjomiem. 

Rīgas brīvostā šogad pirmajā pusgadā pārkrauti 11,32 miljoni tonnu kravu, kas ir par 11,5% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, liecina brīvostas publiskotā informācija.

Visvairāk ostā 2022.gada sešos mēnešos pārkrautas beramkravas - 6,66 miljoni tonnu, kas ir par 22,2% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā. Vienlaikus ģenerālkravas ostā pārkrautas 3,864 miljonu tonnu apmērā, kas ir pieaugums par 8,3%, bet lejamkravas - 795 500 tonnu apmērā, kas ir kritums par 29,8%.

Eiropas loģistikas un kravu pārvadājumu nozares mobilitātes pakalpojumu sniedzējs "DKV Mobility" un ceļu nodevu risinājumu kompānija "Tolltickets" ir parakstījuši līgumu, kas regulē jaunus abu uzņēmumu sadarbības veidus Ziemeļeiropas reģionā. Tas ir nozīmīgi arī Latvijas kravu pārvadātājiem, jo šādi tiek paplašināts viņiem pieejamo pakalpojumu klāsts Skandināvijā.

Transports ir stratēģiska ES ekonomikas nozare, kas tieši ietekmē visu ES iedzīvotāju ikdienu un nodrošina preču plūsmu pie patērētājiem no vairāk nekā 11 miljoniem ES ražotāju un izgatavotāju. Laba transporta sistēma ir Eiropas integrācijas stūrakmens, jo pārdomāti, ilgtspējīgi un pilnībā savstarpēji savienoti transporta tīkli ir nepieciešams nosacījums Eiropas vienotā tirgus izveides pabeigšanai un pareizai darbībai.

Uzsākta būvprojekta izstrāde "Rail Baltica" Salaspils Intermodālajam kravu terminālim, informē "Eiropas Dzelzceļa līnijas", kas ir projekta "Rail Baltica" ieviesējs Latvijā.

Būvprojektu izstrādās SIA "BRD projekts" (Latvija) un "Sintagma" S.r.l. (Itālija), tāpat līgums paredz autoruzraudzību līdz termināļa nodošanai ekspluatācijā. Plānots, ka būvprojektam jābūt izstrādātam 2024. gadā.

Meža nozares produkciju Latvija šogad pirmajos četros mēnešos eksportēja 1,429 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 39,9% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, liecina Zemkopības ministrijas sniegtie dati.

Tostarp koksne un tās izstrādājumi 2022.gada pirmajos četros mēnešos eksportēti 1,257 miljardu eiro apmērā, kas ir par 42,8% vairāk nekā gadu iepriekš, un veidoja 88% (pirms gada - 86,2%) no kopējā koksnes produktu eksporta.

Šogad, marta beigās Šanhaja ieviesa stingru karantīnu pēc tam, kad nelielai daļai iedzīvotāju tika diagnosticēts Covid-19 vīruss. Tas pamatīgi iedragāja loģistikas ķēdes, jo kravas iekraušana un izkraušana no kuģiem, kas atrodas Šanhajas ostā (lielākajā ostā pasaulē), nebija iespējama stingro ierobežojumu dēļ. Tā rezultātā tūkstošiem kuģu gaidīja rindā, lai varētu izkraut kravu un preču plūsma bija gandrīz apstājusies.

Globālā tirdzniecība un tas, kā tā var uzlabot labklājību un vairot investīcijas, ir bijusi galvenā tēma šī gada Pasaules ekonomikas foruma sanāksmē Davosā, Šveicē. Pasākuma oficiālā tēma bija “Vēsture pagrieziena punktā: valdības politika un biznesa stratēģijas”. Šī bija pirmā klātienes tikšanās kopš pandēmijas sākuma, un 2500 līderu diskusijas atkal un atkal atgriezās pie izaicinājumiem, ar kuriem saskaras globālās tirdzniecības un piegādes ķēdes.

Šī gada 2. jūnijā tika aizvadīta LAFF biedru kopsapulce, kas pēc ilgāka laika norisinājās klātienē. Vervo ir LAFF biedri jau kopš 2018. gada, un dalība asociācijā ir palīdzējusi aktualizēt dažādus jautājumus transporta un loģistikas nozarē. Ņemot vērā, ka SIA Vervo direktors, LAFF ģenerālsekretārs, Māris Dreimanis atrodas Dubaijā, lai virzītu jaunā uzņēmuma “Vervo Middle East” attīstību, kopsapulcē piedalījās Andris Žīgurs, Vervo biznesa attīstības vadītājs.