2018. gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2017. gada pirmo pusgadu, ar sauszemes un cauruļvadu transportu pārvadāto kravu apjoms ir pieaudzis par 3 miljoniem tonnu jeb 5,3 %, bet kravu apgrozība samazinājusies par 1,4 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Starptautiskā lidosta "Rīga" šā gada pirmajos septiņos mēnešos apkalpojusi 3,99 miljonus pasažieru jeb par 17,5% vairāk nekā gadu iepriekš, informēja lidostā. No tiem gandrīz 30% ceļojuši transfērā, izmantojot Rīgas lidostu kā pārsēšanās punktu, lai dotos uz tālākiem galamērķiem citviet pasaulē. Populārākie lidostas "Rīga" galamērķi 2018.gada septiņos mēnešos bija Londona, Maskava un Helsinki.
Kā liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati par Latvijas preču ārējās tirdzniecības apgrozījumu šā gada jūnijā eksporta vērtība augusi par 10,7%, salīdzinot ar iepriekšējā gada jūniju. Fiksētais pieaugums jūnijā raksturo arī Latvijas preču eksporta dinamiku šā gada pirmajā pusgadā kopumā, jo eksporta vērtības kāpums pirmajos sešos mēnešos vidēji bija ļoti tuvs jūnija sniegumam, proti 9,7%, salīdzinot ar 2017. gada pirmo pusgadu, teic Finanšu ministrijā.
Latvijā šī gada pirmajos sešos mēnešos bijis straujāks jaunu komerciālo transportlīdzekļu (kravas automašīnu un autobusu) reģistrācijas pieaugums nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina trešdien publicētie Eiropas Automašīnu ražotāju asociācijas (ACEA) jaunākie dati.
Pagājušajā nedēļā ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs tikās ar Baltkrievijas ārlietu ministru Vladimiru Makeju, kurš Latvijā ieradās darba vizītē. Tikšanās laikā ministri apsprieda Latvijas un Baltkrievijas divpusējo attiecību jautājumu loku, tostarp sadarbību ekonomikas, transporta un tranzīta, pārrobežu sadarbības, izglītības, zinātnes, kultūras un citās jomās. Puses arī pārrunāja Eiropas Savienības (ES) – Baltkrievijas attiecību aktualitātes un reģionālos jautājumus.
Pa VAS “Latvijas dzelzceļš” infrastruktūru šogad sešos mēnešos veiktais kravu pārvadājumu apjoms tonnkilometros par 1,4% pārsniedz pagājušā gada pirmā pusgada rādītājus, kas liecina, ka palielinājušies kravu pārvadājumu attālumi Latvijas teritorijā.
Turklāt pēdējos trīs mēnešos netipiski vasaras sezonai, kad pārvadājumu apjomi parasti samazinās, novērojama kravu apjomu palielināšanās – tā jūnijā pārvadāti kopumā četri miljoni tonnu, kas par 28,5% pārsniedz pagājušā gada jūnija rādītājus.
Krievijas autobūves kompānija UAZ starptautiskajā rūpniecības preču un tehnikas izstādē Innoprom - 2018 (Иннопром-2018) parādījusi Krievijā pirmā kravas hibrīdautomobiļa prototipu.
Kravas hibrīdautomobilis izgatavots uz vieglā komercautomobiļa UAZ Profi bāzes, sadarbībā ar FGUP NAMI (ФГУП НАМИ) speciālistiem.
Baltijas valstu ostās šogad pirmajos piecos mēnešos saņēma un nosūtīja kopumā 63,56 miljonus tonnu kravu, kas ir par 2,3% jeb 1,518 miljoniem tonnu mazāk nekā 2017.gada attiecīgajā periodā, liecina Lietuvas statistikas pārvaldes dati.
No Baltijas valstu ostās apkalpotajām kravām 2018.gada pirmajos piecos mēnešos 42,6% kravu pārkrauti Latvijas ostās, 34,2% – Lietuvas, bet 23,2% – Igaunijas ostās.
Lai gan gada sākumā bija vērojams pa dzelzceļu pārvadāto kravu apjomu samazinājums, pēdējos mēnešos tas atkal pieaug un par apjomiem šobrīd sūdzēties nevar, – tā intervijā aģentūrai LETA pagājušajā nedēļā atzina VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) viceprezidents Aivars Strakšas.
Rīgas brīvostā šogad pirmajos piecos mēnešos pārkrauti 14,705 miljoni tonnu kravu, kas ir par 1,2% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā, liecina brīvostas publiskotā informācija.
Kopš nonākšanas tirgū 1995. gadā Mercedes-Benz Sprinter savu lielisko īpašību dēļ kļuvis par paraugu un tendenču noteicēju veselam autofurgonu segmentam. Šī gada sākumā furgona trešā paaudze nosvinēja pasaules pirmizrādi jaunuzbūvētajā Mercedes-Benz loģistikas centrā, Dīsburgā, Merkatoras salā.
Neskatoties uz zaudējumiem finanšu sektora eksportā, ārējās tirdzniecības saldo turpina uzlaboties, un turpinām eksportēt arvien vairāk pakalpojumus nekā importēt. Atšķirībā no preču ārējās tirdzniecības pakalpojumu sektorā Latvijas eksporta - importa saldo ir pozitīvs, tas nozīmē, ka vairāk eksportējam, nekā importējam.
Klaipēdas ostai jādomā par finansējuma piesaisti
Biznesa laikraksts “Verslo žinios” publicējis plašu materiālu par situāciju Klaipēdas ostā, kura atšķirībā no Tallinas ostas, kas akcijas tirgo biržā un kapitāla palielināšanai mēģina piesaistīt investorus, turpina raudzīties uz valsts finansēm.
Tranzīta nozares pārstāvji uzskata, ka Ziemeļu-Dienvidu virziens ļaus dažādot kravu plūsmas un stiprinās Latvijas ekonomiku.
“Plānotā polārā “Zīda ceļa” pieslēgšanai Eiropai no tās ziemeļiem caur Norvēģiju un Somiju ir milzīgs potenciāls,” tādu viedokli “Rail Baltica” starptautiskajā forumā šā gada 10.aprīlī pauda Šanhajas Starptautisko attiecību institūta vecākais pētnieks Čens Baodži. Savukārt Eiropas Parlamenta deputāts Urmass Paets akcentē Tallinas-Helsinku tuneļa lomu, kas nākotnē varētu kļūt par svarīgu globālu savienotājposmu.
Autors – Andris Deniņš, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesors.
Eksperti plaši ir diskutējuši par to, kas mūsdienu globālās ekonomikas apstākļos var nodrošināt sekmīgu uzņēmumu attīstību un visas valsts kopējo konkurētspējas pieaugumu.
Kamēr banku sektors zaudē savas pozīcijas pakalpojumu eksportētāju Olimpā, savas pozīcijas nostiprina un uzlabo transporta, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas jeb IKT un būvniecības nozares.
Naktī no 18.aprīļā uz 19.aprīli no dzelzceļa stacijas Šestokai Lietuvā caur Latviju uz Igaunijas Paldiski termināli devies pirmais intermodālais kravas vilciens Amber Train.
Visaptverošai kravu konteinerizācijai ir arvien pieaugoša tendence kravu pārvadājumos visā pasaulē. Jūras konteineros mūsdienās tiek pārvadātas ne tikai plaša patēriņa preces, bet arī visdažādākās gabalkravas – metāli, kokmateriāli, automašīnas un pat preces, kas tradicionāli vienmēr tikušas pārvadātas kā beramkravas – graudi, metālu rūdas u.c. Arī Rīgas ostas uzņēmumi seko konteinerizācijas tendencei, pilnveidojot un attīstot kravu apstrādes un pārkraušanas tehnoloģijas.
Latvijas ostās 2018.gada pirmajā ceturksnī visvairāk pārkrautas beramkravas - 8,263 miljoni tonnu, kas ir par 16,7% mazāk nekā gadu iepriekš. Tostarp pārkrauto ogļu daudzums bija 4,228 miljoni tonnu, kas ir par 26,9% mazāk, ķīmisko beramkravu - 625 000 tonnu, kas ir par 23,7% mazāk, bet koksnes šķelda pārkrauta 383 800 tonnu apmērā, kas ir kritums par 18,9%.
Tagad Volvo Trucks prezentē savu pirmo pilnībā elektrisko komerciālo kravas automašīnu – Volvo FL Electric, kas ir piemērota dažādiem darba uzdevumiem, piemēram, piegādei pilsētā un atkritumu saimniecībā. Jaunā modeļa tirdzniecība un ražošana sērijveidā Eiropā sāksies nākamajā gadā.
Turpinot lietot lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanas noteikumiem. Iepazīties ar noteikumiem. Lietošanas noteikumi.
