Nozares jaunumi

Latvijas IKP otrajā ceturksnī – par 0,5% lielāks nekā pirms gada

Latvijas IKP otrajā ceturksnī – par 0,5% lielāks nekā pirms gada

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2024. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2023. gada 2. ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem salīdzināmajās cenās ir palielinājies par 0,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati. Salīdzinājumam: gada pirmajā ceturksnī IKP izaugsme gada griezumā bija lēnāka – 0,1% apmērā.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem salīdzināmajās cenās IKP samazinājies par 0,9%. Faktiskajās cenās IKP 2. ceturksnī bija 10,4 miljardi eiro.

Ražošanas aspekts

2024. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu kopējā pievienotā vērtība samazinājusies par 0,1%, pakalpojumu nozarēm pieaugot par 0,5%, bet ražojošām nozarēm par 1,4%.

Saskaņā ar operatīvajiem datiem un veiktajiem novērtējumiem lauksaimniecības nozarē ir pieaugums par 7,1%, ko ietekmēja pieaugums augkopības nozarē (par 12,6%) un kritums lopkopībā (par 1,4%). Zivsaimniecības nozarē vērojams kritums par 16%, kā arī kritumu par 0,4% uzrādījusi mežsaimniecības un mežizstrādes nozare.

Dažādu ārēju un iekšēju ietekmējošo faktoru rezultātā ilgstošs lejupslīdes periods (apjomu kritums astoto ceturksni pēc kārtas) iestājies apstrādes rūpniecībā, kas samazinājusies par 2,3%. To ietekmēja kritums lielākajā apstrādes rūpniecības nozarē – koksnes un koka izstrādājumu ražošanā – par 0,8%. Kritums vērojams arī gatavo metālizstrādājumu ražošanā (par 7%) un datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (par 11,2%). Savukārt apstrādes rūpniecību pozitīvi ietekmēja pieaugums tās otrajā lielākajā nozarē – pārtikas produktu ražošanā (par 2%). Ražošanas apjomi kāpuši arī ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanas nozarē (par 12,2%) un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā (par 5,1%). Kopumā pozitīvus darbības rezultātus uzrādījušas 9 no 22 apstrādes rūpniecības nozarēm.

Parējās rūpniecības ražošanas apjoms krities par 2,5%. Nozaru grupu negatīvi ietekmēja kritums elektroenerģijas, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā (par 7,6%), savukārt pozitīvu rezultātu, palielinoties pieprasījumam, uzrādīja ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde (pieaugums par 12,6%). Ūdens apgādē, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanā un sanācijā novērots kāpums par 3,6%.

Pēc straujajiem ražošanas apjomu kāpumiem pērn būvniecības nozares produkcijas apjoms šī gada otrajā ceturksnī samazinājās par 1,5%, ko noteica zems pieprasījums ēku būvniecībā (kritums par 15,8%).

Inženierbūvniecības apjoma pieaugumu (par 18,6%) ietekmēja pieaugumi pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecībā (par 50,3%), ceļu un dzelzceļu būvniecībā (par 1,6%), kā arī kritums pārējā inženierbūvniecībā (par 2,2%). Specializēto būvdarbu apjoms samazinājās par 1,5%.

Tirdzniecībā konstatēts samazinājums par 0,9%, ko ietekmēja kritums automobiļu un motociklu tirdzniecības un remonta nozarē (par 7,6%). Mazumtirdzniecības uzrādīto pieaugumu (par 0,4%) veidoja kāpums nepārtikas preču mazumtirdzniecībā (par 1,2%) un kritums pārtikas preču mazumtirdzniecībā (par 2,3%). Autodegvielas pārdotais apjoms pieauga par 3,8%. Vairumtirdzniecība saglabājās iepriekšējā gada līmenī.

Transporta un uzglabāšanas nozares kritumu par 7,8% negatīvi ietekmēja sauszemes un cauruļvadu transporta darbības (samazinājums par 7,5%), ūdens transports (par 29,2%), uzglabāšanas un transporta palīgdarbību joma (par 9,7%), pasta un kurjeru darbības (par 1,7%). Turpretī pozitīvu ieguldījumu sniedza gaisa transporta nozares izaugsme (par 13,4%).

Pieaugumu par 0,4% šajā ceturksnī uzrāda izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozare. Pakalpojumu sniegšanas apjomi palielinājušies par 2,9%, bet kopējo nozares attīstību bremzēja kritums ēdināšanas pakalpojumos par 0,5%.

Informācijas un komunikāciju nozaru darbībā novērots kāpums par 5,6%. To veicināja pieaugums datorprogrammēšanā un konsultēšanā (par 4,5%) un informācijas pakalpojumos (par 18,9%). Savukārt negatīvu rezultātu šajā ceturksnī uzrādīja telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanas nozare (par 1,9%).

Finanšu un apdrošināšanas nozares samazinājumu 8,2% apmērā veicināja sarukums finanšu pakalpojumu nozarē (par 9,9%), ko ietekmēja monetāro finanšu iestāžu izmaksu pieaugums, un finanšu pakalpojumus un apdrošināšanas darbības papildinošās darbībās (par 8,3%). Apdrošināšanas darbību un pensiju uzkrāšanas nozarē ir bijis pieaugums 0,4% apmērā.

Profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozares apjoma samazinājumu par 1,4% ietekmēja aktivitātes samazinājums reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumu sniegšanā (par 23,4%) un veterināro pakalpojumu sniegšanā (par 3,6%).

Turpretī pozitīvu ietekmi uz nozares attīstību radīja pieaugums juridisko un grāmatvedības pakalpojumu sniegšanā (par 4,4%) centrālo biroju darbībās, konsultēšanā komercdarbībā un vadībzinībās (par 2,8%), arhitektūras un inženiertehnisko pakalpojumu, tehnisko pārbaužu un analīzes pakalpojumu sniegšanā (par 5%), kā arī zinātniskās pētniecības darba attīstībā (par 1,3%).

Stabilu pieaugumu ilgākā laika periodā uzrāda administratīvo un apkalpojošo dienestu pakalpojumu darbības, un arī šajā ceturksnī pakalpojumu sniegtais apjoms pieaudzis par 3,5%. Pozitīvu ieguldījumu nozares attīstībā sniedza ēku uzturēšanas un ainavu kopšanas pakalpojumu sniegšana (par 9,2%), kā arī darbaspēka meklēšana un nodrošināšana ar personālu (par 4,5%). Apsardzes pakalpojumu un izmeklēšanas darbībās novērots kritums par 15,1%, bet iznomāšanas un ekspluatācijas līzinga sniegto pakalpojumu apjoms samazinājās par 7,1%.

Produktu nodokļu (galvenokārt, pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes un muitas nodokļi) kāpumu 1,9% apmērā noteica pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu pieaugums.

Izlietojuma aspekts

2024. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu mājsaimniecību kopējie izdevumi palielinājušies par 0,5%. Mājsaimniecību tēriņi pārtikas iegādei samazinājušies par 1,3% un izdevumi par mājokli, ūdeni, elektroenerģiju, gāzi un citu kurināmo – par 0,6%. Izdevumi par atpūtu un kultūru palielinājušies par 1,1%, kā arī apģērbu un apavu iegādei – par 6,8%.

Valdības galapatēriņa izdevumi palielinājušies par 8,5%.

Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā samazinājušies par 5,7%, tai skaitā mājokļos, citās ēkās un būvēs – par 1,5%, mašīnās un iekārtās, tai skaitā transporta līdzekļos – par 9,5%. Ieguldījumi intelektuālā īpašuma produktos (pētniecība, datoru programmatūra, datubāzes, autortiesības u.c.) samazinājušies par 8,8%.

Preču un pakalpojumu eksporta apjomi samazinājušies par 3,4%, tai skaitā preču eksports samazinājies par 2,4%, bet pakalpojumu eksports samazinājies par 6%.

Galvenās eksporta preces bija koks un koka izstrādājumi (izņemot mēbeles), elektroierīces un elektroiekārtas, kā arī minerālprodukti. 2024. gada 2. ceturksnī galvenie eksportētie pakalpojumi: transporta pakalpojumi un citas saimnieciskās darbības pakalpojumi (pētniecības un attīstības, profesionālie un vadībzinību, tehniskie, ar tirdzniecību saistītie un citi saimnieciskās darbības pakalpojumi).

Preču un pakalpojumu imports samazinājies par 2,9%, tai skaitā preču importa apjomi samazinājušies par 1,8%, bet pakalpojumu imports samazinājies par 7,5%. Galvenokārt importēti minerālprodukti, elektroierīces un elektroiekārtas, sauszemes transportlīdzekļi un to daļas. Svarīgākie importētie pakalpojumi: transporta un citas saimnieciskās darbības pakalpojumi.

Ienākumu aspekts 

2024. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2023. gada 2. ceturksni, kopējais darbinieku atalgojums ir pieaudzis par 8,9%, tai skaitā kopējā darba alga par 8,9%, bet darba devēju sociālās iemaksas par 8,8%.

Darbinieku atalgojums ražojošās nozarēs pieaudzis par 3,3%: straujākais tas ir bijis ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē (par 12,9%), ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē (par 7,7%). Būvniecībā darbinieku atalgojums pieauga par 3,3%.

Pakalpojumu nozarēs darbinieku atalgojums pieaudzis par 10,2%. Būtiski tas ir kāpis valsts pārvaldes un aizsardzības; obligātās sociālās apdrošināšanas nozarē (par 19,9%), izglītības nozarē (par 16,9%), veselības un sociālās aprūpes nozarē (par 10,8%), kā arī darījumos ar nekustamo īpašumu (par 11,8%).

Avots: https://www.lsm.lv/

Raksts pārpublicēts SIA Vervo mājas lapā. SIA Vervo ir transporta uzņēmums, kura pamatdarbības veidi ir starptautiskie un vietējie kravu pārvadājumi, transporta pakalpojumi un citi loģistikas risinājumi: autotransporta (sauszemes) kravu pārvadājumi (pilnas kravas, saliktas kravas), aviotransporta (gaisa) kravu pārvadājumi, dzelzceļa kravu pārvadājumi, kuģu (jūras) kravu pārvadājumi, muitas brokeru pakalpojumi, lielgabarīta, negabarīta un smagsvara kravu pārvadājumi, noliktavu pakalpojumi, bīstamo (ADR) kravu pārvadājumi, kravu apdrošināšana, personīgo mantu pārvadājumi.

 

Vervo komandā strādā pieredzējuši un profesionāli speciālisti, kuri prasmīgi un operatīvi palīdzēs izvēlēties labāko risinājumu un atrisināt jautājumus, kas saistīti ar kravu pārvadājumiem un citiem loģistikas pakalpojumiem.

Darba laiki

Birojā - Mārupes parks 3


P. 9.00 - 17.30
O. 9.00 - 17.30
T. 9.00 - 17.30
C. 9.00 - 17.30
P. 9.00 - 17.00
Se. - Sv.  - -

Kontakti

  • Adrese: Mārupes nov., Mārupes pag., "Lielmaņi k-2", LV-2167

  • Telefons: +371 67674570

  • E-pasts: info@vervo.lv