Konteineri "zelta vērtībā"

Esot aktuāliem tā saucamajiem pudeles kakla efektiem, sadārdzinoties transportēšanai un strauji augot pieprasījumam pēc daudzām Āzijas precēm, pasaulē plaukušas ievērojamas problēmas ar vairāku izejvielu un komponentu piegādi.

Faktiski var pat teikt, ka sevi pandēmija izpaudusi arī papostot daudzmaz ierasto ainu globālo piegāžu ziņā. Visa rezultātā šobrīd arī tā cena, kas tiek maksāta, lai no Austrumāzijas (pamatā Ķīnas) pārvietotu 12 metru konteineri uz Eiropu (Roterdamu) pirmo reizi vēsturē pārsniegusi apaļo 10 tūkst. ASV dolāru atzīmi, liecina Drewry World Container Index dati. Gada laikā tādējādi šī cena ir palēkusies jau gandrīz par 500%.

Savukārt kopējā konteinera piegāžu indeksa vērtība (apkopo 12 metru konteinera pārvietošanas izmaksas astoņos pasaules nozīmīgākajos maršrutos) gada laikā palielinājusies teju par 300% līdz 6257 ASV dolāriem, liecina pieejamie dati.

Būtībā šādu ievērojamu cenu pieaugumu nosaka preču pārvietošanai un tirdzniecībai nepieciešamo konteineru deficīts. Preču plūsmai atjaunojoties, veidojies konteineru deficīts pasaules ražošanas centros – tajā pašā Ķīnā, no kuras mūsdienās visi visu ieraduši saņemt. Esot aktuālai sacensībai gluži vai par katru brīvo konteineri, konteineru pārvietošanas izmaksas no Āzijas līdz Ziemeļeiropai daudzkāršojušās. Lielo pieprasījumu pēc precēm un izejmateriāliem nosaka, piemēram, uzņēmumu vēlme atjaunot savus krājumus. Ja šie krājumi tiem, piemēram, nebūs, tie var arī nebūt īsti gatavi pēcpandēmijas ekonomikas atlēcienam.

Faktiski sanācis tā, ka pasaulē konteineri preču pārvadāšanai nav tajās vietas, kur tie ir vajadzīgi un tik ātri kā gribētos šo problēmu atrisināt nevar. Tāpat pandēmija nozīmējusi, ka ierobežojumu rezultātā sarukusi globālā preču pārvietošanas un sadales kapacitāte. Rezultātā bieži tiek prasītas arī augstākas maskas par šo preču pārvadāšanu un attiecīgu uzturēšanu, kas kādam vienmēr ir jāsedz.

Eksperti arī norāda, ka kuģu transportēšanas izmaksas pārskatāmā periodā var saglabāties augstas. To noteikšot valdību dāsnie stimuli, vispārējā vēlme atjaunot krājumus un ierobežotais jaunu kuģu piedāvājums. Tiek arī runāts par to, ka kuģu transporta izmaksas augstas var uzturēt dažādi jauni "zaļie" noteikumi, kas sadārdzinās vai pat ierobežos šādu (ja jūru) preču pārvadāšanu.

Jau ziņots, ka šī pandēmija var arī satricināt loģistikas sistēmu pamatus, kuru pēdējos gados populāri bijis būvēt uz just in time (tieši laikā) principu. Tas paredz, ka izejvielas uzņēmums no piegādātājiem saņem līdz ar ražošanas procesa grafiku. Tas savukārt ļauj darboties efektīvāk – ietaupīt uz uzglabāšanas izdevumiem, un vieglāk pamainīt produktu ražošanu. Savukārt šis var būt arguments, lai jau laicīgi veidotu pamatīgus vajadzīgo izejvielu un kādu šādu detaļu uzkrājumus (lai būtu neatkarība no kādām piegāžu problēmām vai "melnā gulbja" notikumiem). Tas nozīmētu papildu pieprasījumu pēc noliktavu platībām un attiecīgi šādu izmaksu palielināšanos. Jeb notiek atgriešanās pie "katram gadījumam" (just in case) modeļa. Tas gan ir arī dārgāks pasākums.

Avots: https://www.db.lv/

Raksts pārpublicēts SIA Vervo mājas lapā. SIA Vervo ir transporta uzņēmums, kura pamatdarbības veidi ir starptautiskie un vietējie kravu pārvadājumi, transporta pakalpojumi un citi loģistikas risinājumi: autotransporta (sauszemes) kravu pārvadājumi (pilnas kravas, saliktas kravas), aviotransporta (gaisa) kravu pārvadājumi, dzelzceļa kravu pārvadājumi, kuģu (jūras) kravu pārvadājumi, muitas brokeru pakalpojumi, lielgabarīta, negabarīta un smagsvara kravu pārvadājumi, noliktavu pakalpojumi, bīstamo (ADR) kravu pārvadājumi, kravu apdrošināšana, personīgo mantu pārvadājumi.