Latvijas eksports septiņos mēnešos pieaudzis par 21,2%, bet imports – par 25,6%

Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās šā gada septiņos mēnešos sasniedza 19,11 miljardus eiro – par 3,64 miljardiem eiro jeb 23,6% vairāk nekā 2020. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 8,69 miljardus eiro (pieaugums par 1,52 miljardiem eiro jeb 21,2%), bet importa – 10,42 miljardus eiro (pieaugums par 2,12 miljardiem eiro jeb 25,6%), liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotā informācija.

Tostarp jūlijā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 3,06 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 27% vairāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība pieauga par 25,5%, bet importa vērtība par 28,1%. Jūlijā Latvija eksportēja preces 1,33 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,73 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2020. gada jūliju ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties no 44% līdz 43,5%.
Atbilstoši kalendāri un sezonāli koriģētiem datiem 2021. gada jūlijā salīdzinājumā ar 2020. gada jūliju eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 27,1% lielāka, bet importa – par 31,6%. Salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība pieauga par 0,4%, bet importa samazinājās par 2,5%.

Svarīgākās izmaiņas eksportā 2021. gada jūlijā, salīdzinot ar 2020. gada jūliju:

  • koka un tā izstrādājumu eksports lielāks par 116,5 miljoniem eiro jeb 63,2%;
  • parasto metālu un to izstrādājumu eksports lielāks par 56,2 miljoniem eiro jeb 58,3%;
  • minerālproduktu eksports lielāks par 35,7 miljoniem eiro jeb 83,4%;
  • plastmasas un to izstrādājumu eksports lielāks par 14 miljoniem eiro jeb 35,8%;
  • mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports mazāks par 11,7 miljoniem eiro jeb 5,3%.

CSP norādīja, ka dzelzs un tērauda eksporta kāpumu 2021. gada jūlijā salīdzinājumā ar 2020. gada jūliju visvairāk ietekmēja dzelzs atkritumu, lūžņu, dzelzs vai tērauda lietņu lūžņu pārliešanai eksporta pieaugums par 24,5 miljoniem eiro jeb 3,2 reizes. Savukārt elektroierīču un elektroiekārtu eksports samazinājās, sarūkot mobilo telefonu eksportam par 15,7 miljoniem eiro jeb 47,7%.

Svarīgākās izmaiņas importā 2021. gada jūlijā, salīdzinot ar 2020. gada jūliju:

  • minerālproduktu imports lielāks par 118,7 miljoniem eiro jeb 2,1 reizi;
  • parasto metālu un to izstrādājumu imports lielāks par 95 miljoniem eiro jeb 78,9%;
  • koka un tā izstrādājumu imports lielāks par 50 miljoniem eiro jeb 2 reizes;
  • mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu imports lielāks par 29,4 miljoniem eiro jeb 9,9%;
  • ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu imports lielāks par 23,8 miljoniem eiro jeb 16,6%.

CSP atzīmēja, ka dzelzs un tērauda importa kāpumu 2021. gada jūlijā salīdzinājumā ar 2020. gada jūliju visvairāk ietekmēja plakanu dzelzs un neleģētā tērauda velmējumu importa pieaugums par 55,5 miljoniem eiro jeb 2,5 reizes. Savukārt elektroierīču un elektroiekārtu imports samazinājās, sarūkot mobilo telefonu importam par 16,2 miljoniem eiro jeb 46,2%.

Jūlijā svarīgākie eksporta partneri tirdzniecībā ar Eiropas Savienības (ES) valstīm bija Lietuva (18,3% no eksporta kopapjoma), Igaunija (11,3%), Vācija (7,4%) un Zviedrija (4,8%). Nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (17,2% no importa kopapjoma), Vācija (9,8%), Igaunija (9,2%) un Polija (8,8%).

Tirdzniecībā ar trešajām valstīm nozīmīgākais eksporta partneris bija Apvienotā Karaliste, kuras īpatsvars Latvijas kopējā eksportā jūlijā veidoja 9,5%, bet importā Krievijas Federācija – 13,7% no importa kopapjoma.

2021. gada jūlijā ES valstu īpatsvars salīdzinājumā ar 2020. gada jūliju kopējā eksporta vērtībā samazinājās par 1,2 procentpunktiem, savukārt kopējā importa vērtībā – par 5 procentpunktiem. NVS valstu īpatsvars eksportā samazinājās par 2 procentpunktiem, bet importā palielinājās par 7,4 procentpunktiem.

2021. gada jūlijā Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar 105 partnervalstīm, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību. Negatīva tā bija tirdzniecībā ar 53 valstīm.

Avots: https://www.lsm.lv/

Raksts pārpublicēts SIA Vervo mājas lapā. SIA Vervo ir transporta uzņēmums, kura pamatdarbības veidi ir starptautiskie un vietējie kravu pārvadājumi, transporta pakalpojumi un citi loģistikas risinājumi: autotransporta (sauszemes) kravu pārvadājumi (pilnas kravas, saliktas kravas), aviotransporta (gaisa) kravu pārvadājumi, dzelzceļa kravu pārvadājumi, kuģu (jūras) kravu pārvadājumi, muitas brokeru pakalpojumi, lielgabarīta, negabarīta un smagsvara kravu pārvadājumi, noliktavu pakalpojumi, bīstamo (ADR) kravu pārvadājumi, kravu apdrošināšana, personīgo mantu pārvadājumi.