No Baltijas valstu ostām gada pirmajos 11 mēnešos visvairāk kravu - 37,26 miljoni tonnu - pārkrauts Rīgā un tas ir par 15,7% vairāk nekā pērn analoģiskā laika periodā, liecina ostu statistika.

Krievijas rubļa krīze patlaban autopārvadātājus nav būtiski ietekmējusi, vienlaikus ir samazinājušās izmaksas par pakalpojumiem Krievijas pusē, kas vērtējams pozitīvi, norāda „Latvijas auto” prezidents Valdis Trēziņš.

Absolūtais vairākums aptaujāto Latvijas iedzīvotāju jeb 92% atbalsta "Rail Baltica" projektu, kurš paredz integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļa tīklā, portālu "Delfi" informē Satiksmes ministrija (SM).

Nākamā gada pirmā ceturkšņa prognozes liecina, ka "Latvijas Dzelzceļa" (LDz) pārvadāto kravu apjomi nesamazināsies, aģentūrai LETA skaidroja uzņēmumā.

Trešdien, 10.decembrī, Minskā parakstīts Latvijas un Baltkrievijas saprašanās memorands transporta un tranzīta kravu jomā.

Iebraukšanu Krievijā Terehovas robežkontroles punktā šorīt gaida vairāk nekā 230 kravas automašīnu, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcībā esošā informācija.

Pieaugot konkurencei kravu pārvadājumu nozarē, šogad pārvadātāji Latvijā piedzīvojuši finansiālo līdzekļu samazināšanos, ziņo pilsētas informācijas portālu tīkls Pilseta24.lv.

  Rekordlielais, daudzos simtos tūkstošos mērāmais sīkpaku sūtījumu pieaugums no trešajām valstīm un svētku tuvošanās likusi VAS “Latvijas Pasts”   un Muitas pārvaldei mobilizēt papildu darbiniekus paku šķirošanā un pārbaudē. Iemesls – aizvien vairāk Latvijas iedzīvotāju veiktie pirkumi Ķīnas internetveikalos. Ik dienu muita apstrādā aptuveni 15 000 sīkpakas. Neraugoties uz papildu pārvaldes darbinieku iesaisti šķirošanas un kontroles darbos, atsevišķos īpaši lielu un pēkšņu sūtījumu kravu gadījumos paku piegāde adresātam var kavēties pat 10 – 14 dienas. Gan “Latvijas Pasts”, gan arī lidostas muitas kontrolpunkta darbinieki patlaban pilnveidojot darba organizāciju, lai kavēšanās būtu iespējami mazāka. Tiek vērtēta iespēja arī nākotnē automatizēt šķirošanas procesu.

Visus Latvijas autopārvadātājus, kuri veic komercpārvadājumus Norvēģijā, skars izmaiņas transporta pārvadājumus regulējošajās tiesību normās, kas paredz, ka no 2015. gada 1. janvāra visiem komerciālajiem transporta līdzekļiem, kuru pilnā masa ir lielāka par 3,5 tonnām, pie vējstikla būs jābūt uzstādītai elektroniskajai reģistrācijas ierīcei (toll tag). Pretējā gadījumā tiks piemērots naudas sods – 8000 Norvēģijas kronu (aptuveni 950 eiro), liecina medijiem sniegtā informācija.

Šā gada pirmajos deviņos mēnešos, salīdzinot ar 2013. gada attiecīgo periodu, svarīgākajās transporta nozarēs pārvadāto kravu kopējais apjoms ir pieaudzis par 2,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija par kravu pārvadājumiem.

Ķīna otrdien laidusi ceļā 82 vagonu kravas vilcienu, kuram būs vajadzīga 21 diena, lai nobrauktu 10 tūkstošus kilometru un šķērsotu sešas citas valstis. Vilciens nogādās preces uz Spānijas galvaspilsētu Madridi, vēsta thelocal.es.

Lai mazinātu Krievijas piemēroto sankciju ietekmi uz starptautisko autopārvadājumu nozari, kravas automobiļiem, kuru pilna masa pārsniedz 12 tonnas, varēs piemērot atbrīvojumu no transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa maksāšanas. Konceptuālu atbalstu šādām izmaiņām Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā trešdien, 19.novembrī, pauda Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti.

Ja Krievijas izcelsmes kravas netiks novirzītas tranzītā caur Latviju, tas nenozīmē, ka tranzīta koridors nefunkcionēs un tranzīta kravu nebūs, intervijā norāda satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V).

Šī gada oktobrī Ventspils brīvostā kravu apgrozījums bijis par 11% lielāks nekā šajā mēnesī pirms gada. 2014. gada pirmajos desmit mēnešos kravu apgrozījums Ventspils brīvostā sasniedzis 22,4 miljonus tonnu.

Par spīti sankcijām eksports uz Krieviju aug, liecina Finanšu ministrijas informācija. Šā gada septembrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ir palielinājies par 14%.

2014. gada septembrī Liepājas ostā pārkrautas  372 100,04 tonnas dažādu kravu, kas ir par 15,4 % vairāk nekā tādā pat laika priodā gadu iepriekš. Tradicionāli Liepājas ostā lielākais īpatsvars ir beramkravām  240,2  tūkst tonnas jeb 65%, kam sekoja ģenerālkravas –  118,6 tūkst tonnu, jeb 32%.   Lejamkravu apjoms šā gada septembrī sarucis līdz 4%.   2014. gada septembrī Liepājas ostā apkalpoti 105 kuģi, bet iebraukuši un izbraukuši  3 437 pasažieri.

"Jaunajā terminālī paredzētas septiņas izejas uz lidmašīnām, turklāt pie tā varēs piestāt arī lielās jeb E klases lidmašīnas, kuras pārsvarā lido no Āzijas. Būs iespējas augt apkalpoto tranzīta pasažieru skaitam, jo pasažieri no Āzijas varēs Rīgā, neizejot no termināļa, pārsēsties uz Eiropas reisu lidmašīnām," sacīja Mūrnieks.

 Latvijas ekonomika joprojām atrodas uz izaugsmes ceļa, taču kāpuma temps ir nedaudz piebremzējies, ko nosaka norises nozīmīgākajos eksporta tirgos. Patlaban izaugsme galvenokārt ir balstīta uz iekšzemes patēriņu, bet nākotnē arvien lielāku lomu spēlēs uzņēmēju spēja un vēlme kāpināt investīcijas.

Kravu pārvadājumu prognozes, uz kurām tika balstīts Latvijas Dzelzceļa (LDz) tīkla elektrifikācijas projekts, nav piepildījušās un nepiepildīsies, līdz ar to ir jāpārvērtē šī projekta riski un tas, cik racionāli to būtu patlaban realizēt, trešdien Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes (LOTLP) sēdē norādīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss (Vienotība).

Šā gada astoņos mēnešos Latvijas meža eksports turpinājis kāpumu, palielinoties par 11,3% un sasniedzot 1,359 miljardus eiro salīdzinājumā ar 1,221 miljardu eiro rādītāju attiecīgajā laika posmā pērn, liecina Zemkopības ministrijas Meža departamenta dati.