2015. gadā janvārī Liepājas ostā pārkrauts 440 094,20 tonnas kravu, kas ir par 8,9 % vairāk nekā 2014. gad janvārī, bet par 12,8 % vairāk nekā iepriekšējā mēnesī. Šā gada janvārī Liepājas ostā apkalpoti 102 kuģi, bet iebraukuši un izbraukuši 2723 pasažieri.
Seko līdzi kravu pārvadājumu un loģistikas nozares jaunākajām aktualitātēm. Regulāri atjaunojam informāciju par izmaiņām likumos un satiksmē tepat Latvijā un visā pasaulē. Veicam arī ikgadējos kravu pārvadājumu pārskatus, iekļaujot importa un eksporta datu apkopojumu, kas attiecas uz kravu pārvadājumu un loģistikas nozari Latvijas un pasaules mērogā.
Papildus tam, transporta un loģistikas uzņēmums SIA Vervo vienmēr sniedz savu vērtējumu un ieteikumus klientiem un sadarbības partneriem. Interesējamies arī par inovācijām transporta nozarē un aprakstām SIA Vervo sadarbības partneru jaunumus.
Zema izaugsme eirozonā, straujš Krievijas rubļa vērtības kritums, kā arī ģeopolitiskās situācijas radītā nenoteiktība reģionā ir bremzējusi Latvijas eksporta attīstību 2014. gadā. Tajā pašā laikā eiro vērtības samazinājums un pozitīvā ekonomikas izaugsme Zviedrijā, Apvienotajā Karalistē, Čehijā un Ungārijā ir kompensējusi eksporta apjomu kritumu uz eirozonas valstīm un Krieviju. Tādējādi kopējais Latvijas preču eksports pērn bija par 2,2% lielāks nekā 2013. gadā. Tas kopumā vērtējams kā labs sniegums. Savukārt pērnā gada decembrī preču eksporta apjomi salīdzinājumā ar 2013. gada decembri palika nemainīgi.
Rīgas brīvostā šogad janvārī pārkrāva 3,505 miljonus tonnu kravu, kas ir par 8,3% vairāk nekā 2014.gada attiecīgajā laika periodā, liecina brīvostas publiskotā informācija.
Šā gada janvārī Ventspils brīvostā pārkrauti 2,6 miljoni tonnu kravu, kas ir labākais ostas kravu apgrozījuma rādītājs pēdējo deviņu mēnešu laikā, informē ostas pārstāvji.
Kā liecina Satiksmes ministrijas (SM) 2014.gada statistikas dati, patlaban no visiem Latvijā reģistrētajiem transportlīdzekļiem 18% ir komerctransports, un to skaits ar katru gadu palielinās vidēji 4-5% robežās. No kopējās satiksmes plūsmas uz Latvijas ceļiem komerctransports ieņem nozīmīgu lomu. Tādēļ, lai uzlabotu satiksmes drošību Latvijā un mudinātu uzņēmumus rūpēties gan par savu auto tehnisko drošību, gan atbildīgajiem darbiniekiem, jau trešo gadu Latvijā lielākā apdrošināšanas sabiedrība BALTA kopā ar SM, Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK), „Drošas Braukšanas Skolu” (DBS), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK) un Ceļu satiksmes drošības direkciju (CSDD) rīko konkursu par drošāko uzņēmumu autoparku.
Satiksmes ministrija ir saņēmusi informāciju, ka Vācijas valdība pieņēmusi lēmumu uz laiku atlikt likuma par minimālā atalgojuma stundas likmes piemērošanu autopārvadātājiem, kuri šķērso Vācijas teritoriju, veicot tranzīta autopārvadājumus.
Transporta jomā jaunajā finanšu periodā no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) būs pieejami aptuveni 15 miljardi eiro, šodien Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes (LOTLP) sēdē informēja Satiksmes ministrijas pārstāvis Andris Maldups.
Pērn Latvijā reģistrēto kravas auto skaits sarucis par 28%, savukārt 2015.gadā prognozējams pieaugums 20% apmērā, šodien žurnālistiem sacīja "Volvo" kravas automašīnu tirgotāja Latvijā SIA "Volvo Truck Latvia" Baltijas reģiona rīkotājdirektors Āre Knofs.
Zemās degvielas cenas priecē gan patērētājus, gan ražotājus, tomēr galvassāpes rada no Krievijas energoresursu eksporta atkarīgajai Latvijas tranzīta nozarei. Kaut pēdējo gadu laikā daudz darīts jaunu kravu piesaistei, ar to vien ir par maz. Arī iepriekš perspektīvo Ķīnas kravu piesaiste izrādījusies grūtāka nekā cerēts.
No 20. līdz 21. janvārim satiksmes ministrs Anrijs Matīss uzturas darba vizītē Briselē, kur viņam paredzēta uzstāšanās divās Eiropas Parlamenta (EP) komitejās, kā arī tikšanās ar augsta ranga Eiropas Komisijas (EK) amatpersonām.
Ceturtdien, 15.janvārī, satiksmes ministrs Anrijs Matīss darba vizītes Vācijā ietvaros tikās ar Vācijas federālo satiksmes un digitālās infrastruktūras ministru Aleksandru Dobrintu (Alexander Dobrindt) un pārrunāja Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē prioritātes, kā arī divpusējās sadarbības aktuālos jautājumus, TVNET informē Satiksmes ministrijas sabiedrisko attiecību pārstāve Ilze Svikliņa.
Aizvadītajā gadā Rīgas ostas termināļos ir pārkrauts vēsturiski lielākais kravu apjoms, kas pārsniedz Rīgas brīvostas pārvaldes 2014.gadam uzstādītos mērķus. Kopumā Rīgas ostā apstrādāts 41,08 miljoni tonnu dažādu kravu, kas ir par 15,8% jeb 5,6 miljoniem tonnu vairāk kā 2013.gadā.
Galvenie tranzīta kravas autotransporta koridori ir Grenctāle – Ainaži un Terehova – Rēzekne - Medumi.
Pērn, salīdzinot ar 2013.gadu, Latvijas ostu kravu apgrozījums palielinājies par 5,2% līdz 74,18 miljoniem tonnu, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja Satiksmes ministrijas Tranzīta politikas departamentā.
Lidosta pērn apkalpoja gandrīz 66 000 gaisa kuģu un 33 000 tonnu kravas. Pagājušajā gadā no lidostas "Rīga" tika atklāti 12 jauni galamērķi, lidojumus sāka "Brussels Airlines".
2014. gadā Liepājas ostas stividorkompānijas pārkrāvušas 5,3 milj. tonnas, kas ir otrs lielākais kravu apgrozījums atjaunotās Liepājas ostas vēsturē. Tas apliecina, ka Liepājas osta, pateicoties ostas uzņēmumu un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes investīciju projektiem, turpina kvalitatīvu attīstību, tomēr gads ir bijis sarežģīts, norāda Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Guntars Krieviņš.
P/i „Komunālā pārvalde” informē, ka 2014. gadā par 30% vairāk nekā iepriekšējā gadā pieprasītas atļaujas lielgabarīta un sevišķi smagu kravu pārvadāšanai Ventspils pilsētas teritorijā.
Ar 26,2 miljonu tonnu lielu kravu apgrozījumu Ventspils brīvosta ir noslēgusi 2014.gadu. Īpaši gada otrā puse daļai Ventspils brīvostas termināļu bijusi sarežģīta un arī prognozes par 2015.gadu ir piesardzīgas.
Aizvadītajā gadā paveikts nozīmīgs darbs jaunu tirgu apguvē un kravu piesaistē, stāsta Satiksmes ministrijā (SM).
To apliecina šā gada Latvijas lielāko eksportētāju, importētāju un uzņēmumu ar lielāko apgrozījumu apskats. Starp pieciem Latvijas lielākajiem eksportētājiem, pēc statistikas datiem, ierindojušās trīs kompānijas, kuru pamatdarbību veido reeksports, nevis Latvijā no jauna radīta produkta eksportēšana. Tas nav slikti, bet vēlreiz liek uzsvērt uzņēmējdarbības vides un ģeopolitiskās situācijas lielo ietekmi uz Latvijas biznesu.