Pie šī Eiropas un Āzijas savienojuma koridora gan nopietni jāpiestrādā


Par to ir pārliecināts Samskip Van Dieren Multimodal izpilddirektors Henks van Dīrens, kuram ir vairāk nekā 40 gadu ilga pieredze transporta nozarē. 1993. gadā pēc 20 gadu darba viņš pieņēma būtisku lēmumu pārorientēties no autopārvadājumiem uz intermodālo transportu (īsjūras un dzelzceļa pārvadājumi). Kopš tā laika viņa ikdienas darbs esot būt «intermodālajam arhitektam». Kompānija Samskip, kurai ir 250 apakšuzņēmēju, pieder 22 kuģi, lielākais Eiropas 45 pēdu konteineru parks (10 000), četras saldētavas, 1000 puspiekabes un 200 kravas auto. Latvijas dzelzceļa rīkotajā konferencē «Globālās transporta kustības vīzija 2050» H. van Dīrens stāstīs par dzelzceļa būtisko lomu gan šodienas kravu plūsmā, gan nākotnes izaugsmē.


Šī gada pirmajos astoņos mēnešos par 2,8% līdz 38,9 miljoniem tonnu, salīdzinot ar pērnā gada analoģisku periodu, palielinājušies dzelzceļa kravu pārvadājumu apjomi, informē biznesa portāls Nozare.lv.

Patlaban Valsts ieņēmumu dienestā (VID) ar lūgumu piešķirt nodokļu brīvdienas kopumā ir vērsušies 32 uzņēmumi, kuru darbību ir ietekmējušas Krievijas ieviestās sankcijas vai arī Krievijas-Ukrainas konflikts, biznesa portālu «Nozare.lv» informēja VID.

Trešdien, 10.septembrī, darba vizītes Baltkrievijā ietvaros satiksmes ministrs Anrijs Matīss tikās ar Baltkrievijas transporta un komunikāciju ministru Anatoliju Sivaku.

Abu valstu transporta ministri pārrunāja esošo sadarbību transporta un loģistikas jomā, īpašu uzmanību veltot Baltkrievijas kravu apjomu palielināšanai caur Latvijas ostām.

Rīgas brīvostā šā gada astoņos mēnešos ir pārkrauts vēsturiski lielākais kravu apjoms – 26,66 miljoni tonnu, kas ir par 14,2% vairāk kā iepriekšējā gada atbilstīgajā periodā, informē brīvostas pārstāvji.

Kravu apgrozījuma kāpums vērojams visos kravu segmentos un ar nelielām svārstībām bijis stabils visā atskaites periodā, - vidēji mēnesī Rīgas brīvostas terminālos ir apstrādāts 3,3 miljoni tonnu.

Latvijas pārtikas ražotājiem, kuri vēlas pārdot savu produkciju Ķīnā, ir jārēķinās, ka tas nenotiks tik ātri, jo no paziņojuma par tirgus atvēršanu līdz brīdim, kad tiks saņemti visi apstiprinājumi, paies laiks, intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" norāda Latvijas Loģistikas asociācijas valdes priekšsēdētājs Normunds Krūmiņš.

Viņš arī skaidro, ka cenu ziņā produktus transportēt uz Ķīnu būs izdevīgāk pa jūru, ņemot vērā, ka no Ķīnas nāk vērienīgākas kravu plūsmas. Tas nozīmē, ka ir daudz tukšu konteineru, kurus "par smieklīgu cenu" var aizsūtīt atpakaļ uz Ķīnu.

Ventspilnieki pievērsuši uzmanību tam, ka ostā līdzās citām kravām ik pa laikam parādās militārā tehnika. Jau gandrīz astoņus gadus NATO militārās tehnikas pārkraušanu no prāmjiem uz dzelzceļa platformām (un otrādi) Ventspils brīvostā veic Noord Natie Ventspils Terminals (NNVT).

Dubaija paziņojusi, ka atsāk darbu pie projekta, kas paredz izveidot pasaulē lielāko lidostu. Plānots, ka jaunā lidosta varēs apkalpot 120 miljonus pasažieru gadā.

Kravu piegāde un pasažieru ceļošana, izmantojot prāmju līnijas Ventspils–Nineshamna un Ventspils–Traveminde, kļūst arvien pieprasītāka. Šogad Ventspils brīvostā ievērojami pieaudzis pasažieru un kravu plūsmu apjoms prāmju līnijās.

Autopārvadātāji valdības solītos komersantu glābšanas pasākumus saistībā ar Krievijas noteikto embargo pārtikas produktiem gaida jau gandrīz mēnesi, taču pagaidām bez rezultātiem, norādīja biedrības "Latvijas Transports" valdes priekšsēdētājs Ziedonis Apariņš.