Pie šī Eiropas un Āzijas savienojuma koridora gan nopietni jāpiestrādā
Par to ir pārliecināts Samskip Van Dieren Multimodal izpilddirektors Henks van Dīrens, kuram ir vairāk nekā 40 gadu ilga pieredze transporta nozarē. 1993. gadā pēc 20 gadu darba viņš pieņēma būtisku lēmumu pārorientēties no autopārvadājumiem uz intermodālo transportu (īsjūras un dzelzceļa pārvadājumi). Kopš tā laika viņa ikdienas darbs esot būt «intermodālajam arhitektam». Kompānija Samskip, kurai ir 250 apakšuzņēmēju, pieder 22 kuģi, lielākais Eiropas 45 pēdu konteineru parks (10 000), četras saldētavas, 1000 puspiekabes un 200 kravas auto. Latvijas dzelzceļa rīkotajā konferencē «Globālās transporta kustības vīzija 2050» H. van Dīrens stāstīs par dzelzceļa būtisko lomu gan šodienas kravu plūsmā, gan nākotnes izaugsmē.
Aizstāj ar dzelzceļu
Šobrīd dzelceļa attīstība Eiropā, Baltijas valstīs un arī Krievijā norit labi. «Agrāk visu pārvadājām pa autoceļiem, bet tagad mums jau ir pieci vilcieni dienā starp mūsu termināli Duisburgā Vācijā un Dāniju un Zviedriju, tā ka lielākā daļa mūsu biznesa notiek pa dzelzceļu,» stāsta Samskip Van Dieren Multimodal vadītājs. Uzņēmums arī strādā Ķīnas virzienā, sadarbojoties ar Duisburger Hafen, kas nosūta četrus vilcienus nedēļā uz Čengdu un Čunčingu, un plāns, pēc Duisburger Hafen vadītāja Ērika Stākes teiktā, ir 31 vagona vilcienu nosūtīšana ik dienas.
Latvijas iespējas
H. van Dīrens ir pārliecināts, ka ir iespējams piesaistīt Ķīnas kravas nosūtīšanai caur Latvijas ostām uz Skandināviju. Pēc viņa teiktā, Malaszevice (Polija) jau ir ļoti noslogota. Tādēļ pastāv laba iespēja to darīt, attīstot Stena Line prāmju satiksmi no Skandināvijas (Norvēģijas un Zviedrijas) uz Latviju, kā arī no Nīderlandes vai Vācijas, izmantojot jūras savienojumus ar Rīgu. Samskip Van Dieren Multimodal katru dienu nosūta konteinervilcienu uz ECL termināli Travemindē. «Tas nozīmē, ka varam izmanot prāmi uz Ventspili vai Liepāju,» skaidro H. van Dīrens. Latvijas priekšrocība ir, ka krava uzreiz nonāk uz Krievijas platuma sliedēm (1520 mm).
«Savā prezentācijā es paskaidrošu, kā redzu Āzijas kravu izplatīšanu caur Latviju Somijas, Norvēģijas, Dānijas un arī Polijas virzienā,» tā viņš. Poļi savulaik nepareizi saplānojuši, radot ļoti daudz noliktavu un multinacionālajām kompānijām attīstot tur savu ražošanu, tā ka šobrīd ir neatbilstība starp kravu plūsmām no un uz Poliju. Taču Latvijā ir iespēja radīt sabalansētu tirdzniecību.
Rīga ir arī laba vieta gaisa pārvadājumiem, kas ir svarīgi dārgām precēm. H. van Dīrens jau tuvākajā nākotnē saskata iespēju Latvijai gūt labumu no kravu plūsmas starp Eiropu un Āziju. Piemēram, Ķīnā tiek ražots aizvien vairāk automobīļu, kuras uz Skandināvijas valstīm varētu nosūtīt caur Latvijas lielajām ostām, kas visas tam ir piemērotas. Šajā ziņā gan ir jāveic lobēšana, taču kravu apjomi ir milzīgi. Tikai neliela daļa no šī pīrāga var radīt Latvijā daudz darbavietu.
Sadarbība ar Ventspils un Rīgas ostām viņu apmierina, kaut arī sarunas reizēm ir bijušas grūtas. Savukārt tiekoties ar Latvijas dzelzceļu, redzams, ka tas mēģina attīstīt jaunus produktus. Latvijas dzelzceļam ir labas iespējas, piemēram, puspiekabju pārvadājumu veikšanā sadarbībā ar Stena Line, par savām idejām stāsta H. van Dīrens.
Visu nevarēs
Vaicāts par to, vai Eiropas politiķi, viņaprāt, pieņem pareizos lēmumus dzelzceļa jomā, Samskip Van Dieren Multimodal vadītājs norāda, ka Baltā (par transporta politiku) grāmata paredz līdz 2030. gadam 30% autopārvadājumu apjomu pārcelt uz ūdensceļiem vai dzelzceļu. Taču dzelzceļam neesot šādas kapacitātes pasažieru pārvadājumu apjomu dēļ. Tādēļ liela daļa kravu jānovirza uz īsjūras pārvadājumiem un baržām, kas rada iespēju Baltijas valstīm, tostarp Latvijai, no kurienes šīs pa jūru atnākušās kravas varētu nosūtīt tālāk pa dzelzceļu uz Krieviju.
Tā saucamās sēra direktīvas (jālieto tīrāka un dārgāka kuģu degviela) dēļ, cenas jūras pārvadājumiem kāps, taču tā ir liela iespēja dzelzceļam. «Mēs jau Zviedrijā redzam, ka dažas kravas pāriet no jūras uz dzelzceļa transportu,» zina teikt H. van Dīrens. Šobrīd gan nevar no Latvijas doties taisni uz Eiropu atšķirīgā sliežu platuma dēļ, taču tas mainīšoties. Viņš ir pārliecināts, ka ilgtermiņā jūras pārvadājumi Baltijas jūrā no Zviedrijas un Baltijas valstīm samazināsies, pateicoties Rail Baltica II Eiropas platuma sliežu projektam. Samskip Van Dieren Multimodal šobrīd ir pieci vilcieni uz Dāniju un Zviedriju, un tas nozīmē, ka arī Baltijas valstīs tas ir iespējams. Viņš ir pārliecināts, ka šobrīd ir īstais laiks dzelzceļa elektrifikācijas projektam, jo tas ir labi videi un izmaksu efektivizācijai.
Vajag sadarboties
«Domāju, ka viss atgriezīsies ierastajās sliedēs,» par sakaitētajām ES un Krievijas attiecībām saka H. van Dīrens. Sarunās daudzi krievi apliecinot, ka vēlas Baltijas valstu produktus, Eiropas tomātus, ābolus un bumbierus. Cilvēku neapmierinātība nenāk par labu Krievijas ekonomikai, jo viņiem zūd motivācija strādāt.
Krievija ir ļoti liela valsts, Krievijas dzelzceļam pieder daudz vagonu, un, ja Latvijas dzelzceļam būtu iespēja iesaistīties Apvienotajā transporta un loģistikas kompānijā, tas būtu labi, par Krievijas, Baltkrievijas un Kazahstānas dzelceļu kopuzņēmumu konteinerpārvadājumiem saka H. van Dīrens. Latvijas paveiktais NATO kravu pārvadāšanā uz Afganistānu pierāda tās varēšanu. Tas arī būtu veids, kā nosūtīt kravas uz Ķīnu. Taču, lai tas notiktu, ir jāveic liels lobēšanas darbs. Kad ķīnieši redz, ka Brestā (Baltkrievija) un Malaszevicē ir ierobežotas iespējas, bet Sanktpēterburgā un Ustjlugā nav nepieciešamās infrstruktūras, viņi ir spiesti meklēt alternatīvas.
Protams, Krievija centīsies savas izcelsmes kravas nosūtīt caur savām ostām, taču arī tām ir ierobežota kapacitāte. Piemēram, Sanktpēterburga ir noslogota, turklāt pirms pāris gadiem tā bija aizsalusi mēnešus trīs. Šie iemesli daudziem klientiem nav pieņemami. Tādēļ Latvijai ir jāsaglabā iespēja sarunāties ar kaimiņvalsti, esot draugos gan ar Krieviju, gan Eiropu. Jākoncentrējas uz konteineru un puspiekabju pārvadājumiem pa dzelzceļu, jo tā ir liela iespēja tādēļ, ka uz autoceļiem jāsamazina kravu pārvadājumu apjomi. «Ja mēs zaudējam kādas ogļu vai metālu kravas, mums ar to ir jāsadzīvo, bet to vietā mēs varam dabūt konteinerus un puspiekabes,» Latvijas kravu pārvadājumu nākotnes perspektīvas ieskicē H. van Dīrens.
Iespējas ražošanai
H. van Dīrens parādīšot dažus intermodālos risinājumus Eiropā, attiecinot tos uz Latviju, Krieviju un Āziju. Tāpat viņš pastāstīs par iespējām pārcelt ražošanu no Ķīnas uz Latviju, jo tas jau notiek ar citām valstīm. Ražošanas pārcelšanās var nodrošināt jaunu preču plūsmu. «Latvijas valdībai jālobē lielajās kompānijās, jo jums ir prasmīgs darbaspēks, laba transporta infrastruktūra – lidostas, ceļi un ostas,» uzsver Samskip Van Dieren Multimodal vadītājs. Ceļojot pa Turciju, viņš novērojis, ka lielie Eiropas tekstila ražotāji pārceļ rūpnīcas no Ķīnas uz Turciju, nodarbinot tur 5000 cilvēku, jo darbaspēka izmaksas Ķīnā ir būtiski cēlušās. Viņš ir pārliecināts, ka Latvija var konkurēt šajā biznesa jomā.
Avots: www.db.lv
Raksts pārpublicēts SIA Vervo mājas lapā. SIA Vervo ir transporta uzņēmums, kura pamatdarbības veidi ir starptautiskie un vietējie kravu pārvadājumi, transporta pakalpojumi un citi loģistikas risinājumi: autotransporta (sauszemes) kravu pārvadājumi (pilnas kravas, saliktas kravas), aviotransporta (gaisa) kravu pārvadājumi, dzelzceļa kravu pārvadājumi, kuģu (jūras) kravu pārvadājumi, muitas brokeru pakalpojumi, lielgabarīta, negabarīta un smagsvara kravu pārvadājumi, noliktavu pakalpojumi, bīstamo (ADR) kravu pārvadājumi, kravu apdrošināšana, personīgo mantu pārvadājumi.