Latvijas lielākajās ostās – Rīgā, Ventspilī un Liepājā – būtisks darbības virziens ir tieši kravu pārkraušana. Rīgas un Ventspils brīvostās dominē tranzīta kravas, kas pārvadā ogles un naftas produktus, savukārt Liepājas ostas portfelī vairāk nekā puse kravu ir vietējās izcelsmes.

Kopš šī gada sākuma būtiski palielināts prāmju reisu skaits starp Ventspili un Nīneshamni (Zviedrija). Strauji pieaugot pieprasījumam pēc prāmju pārvadājumiem, uzņēmums Stena Line attīsta un pilnveido biznesu, īstenojot izmaiņas prāmju kustības grafikā, kā arī piesaistot ceļam uz Nīneshamni papildu prāmi.

Skaitļi pēc pirmā jaunajā režīmā aizvadītā mēneša liecina paši par sevi – prāmju pasažieru un kravu apjoms Zviedrijas līnijā palielinājies par 33%. 14 224 pasažieri janvārī skatījuši Ventspils ostu no prāmja klāja.

Šogad plānots testēt konteinervilciena maršrutu no Indijas pilsētas Mumbajas līdz Rīgai, Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes sēdē trešdien sacīja LDz loģistika valdes priekšsēdētājs Verners Lūsis.

Liepājas ostā pārkrautas 586 894,10 tonnas dažādu kravu, kas ir par 22,8% vairāk nekā 2016. gada janvārī (477 819,93 t) un par 10% vairāk, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi - 2016. gada decembri (528 057,97 t). Liepājas ostā turpina dominēt beramkravas, kas veidoja 81% no kopējā kravu apgrozījuma. Ģenerālkravu īpatsvars 2017. gada janvārī Liepājas ostā bija 15%, bet lejamkravu 4%.

Šī gada pirmajā mēnesī Rīgas ostā ir pārkrauts 3,20 miljoni tonnu dažādu kravu un salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri, kad ostas kopējais kravu apgrozījums bija 3,27 miljoni tonnu, tas saglabājies praktiski vienā līmenī. Salīdzinot ostas apgrozījuma viena mēneša rādītājus ir jāņem vērā, ka 2016. gada janvāris bija viens no veiksmīgākajiem pagājušā gada mēnešiem un raugoties uz gadu kopumā, kravu apgrozījums šī gada janvārī pārsniedz pagājušā gada vidējo mēneša rādītāju par 3,7%. Šie rādītāji liecina par stabilu ostas darbību un ļauj pietiekami optimistiski raudzīties arī uz 2017. gadu. Pozitīva tendence ir arī gada sākumā pieaugušais apkalpoto kuģu skaits. Šī gada janvārī, salīdzinājumā ar pērnā gada janvāri, ir palielinājies gan pasažieru kuģu, gan konteinerkuģu, gan tankkuģu un sauskravu kuģu ienācienu skaits.

76 000 tehnikas vienību

Pasaulē lielākas smagās tehnikas tirdzniecības portāls "Mascus" piedāvā ieskatu CSDD statistikā par kravas automobiļiem, kas reģistrēti līdz 2017. gada 1. janvārim un ir tehniskā kārtībā.

Šogad janvārī Ventspils brīvostas termināļos pārkrauti 2,5 miljoni tonnu kravu, kas ir par 40% vairāk nekā pērn gada pirmajā mēnesī, vēsta Ventspils brīvostas pārvaldes sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Ieviņa.

Viņa norādīja, ka 2017.gada janvāris ostā ir aizvadīts veiksmīgi – pieaudzis ro-ro kravu un pārkrauto akmeņogļu apmērs, kā arī auguši pārkrauto naftas produktu, čuguna un dzelzsrūdas koncentrāta apmēri.

Šī gada pirmajā mēnesī pa Latvijas dzelzceļa (LDz) infrastruktūru ir pārvadāti 4,8 miljoni kravu, kas ir par 4,6% vairāk nekā pagājušā gada janvārī, informē LDz pārstāve Ella Pētermane.

Ievērojami ir pieaudzis pārvadāto akmeņogļu kravu apjoms – ja 2016.gada janvārī pārvadāti teju 1,4 miljoni tonnu akmeņogļu, šogad janvārī to apjoms sasniedzis 2,1 miljonu, kas ir par 57,6% vairāk.

Kuģniecības uzņēmuma Tallink Grupp pārvadāto pasažieru skaits janvārī palielinājies par 1% līdz 561,5 tūkstošiem, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Tallinn.

Pārvadāto kravas automašīnu skaits auga par 1,8% līdz 24,9 tūkstošiem, bet pasažieru transportlīdzekļu skaits saruka par 0,8% līdz 68,2 tūkstošiem.

Starptautiskā lidosta “Rīga” kā vadošā lidosta Baltijas valstīs 2016.gadā ir sasniegusi pasažieru skaita rekordu, apkalpojot gandrīz pusi no kopējā Baltijas lidostu pasažieru skaita. Arī šogad lidosta paredz pasažieru skaita pieauguma progresiju, informēja lidostas pārstāve Laura Karnīte.