Tilts starp Baltiju un SkandināvijuKopš šī gada sākuma būtiski palielināts prāmju reisu skaits starp Ventspili un Nīneshamni (Zviedrija). Strauji pieaugot pieprasījumam pēc prāmju pārvadājumiem, uzņēmums Stena Line attīsta un pilnveido biznesu, īstenojot izmaiņas prāmju kustības grafikā, kā arī piesaistot ceļam uz Nīneshamni papildu prāmi.

Skaitļi pēc pirmā jaunajā režīmā aizvadītā mēneša liecina paši par sevi – prāmju pasažieru un kravu apjoms Zviedrijas līnijā palielinājies par 33%. 14 224 pasažieri janvārī skatījuši Ventspils ostu no prāmja klāja.

Uz Zviedriju 8,5 stundās

Kompānija Stena Line veido jaunu biznesa konceptu, koncentrējoties uz Baltijas jūras ziemeļu reģiona attīstību, kas nostiprinās tirgus pozīciju Baltijas jūrā, iedalot divus galvenos ceļus – uz Zviedriju un uz Vāciju. Ventspils tiek pozicionēta kā vārti uz Skandināviju, tā stiprinot maršrutu Ventspils–Nīneshamne. Šajā maršrutā pilnībā novirzīts prāmis Stena Flavia, kurš iepriekš arī kursēja no Ventspils uz Trāvemindi.

Maršrutā Ventspils–Nīneshamne ievērojami samazināts pārbrauciena laiks – šobrīd tās ir tikai nedaudz vairāk nekā astoņas stundas ceļā un prāmju atiešanas skaits palielinājies par 30%. Kopš šā gada janvāra ierasto 18 iknedēļas reisu vietā šajā maršrutā ir pieejami 24 reisi nedēļā jeb 12 virzienā no Ventspils uz Nīneshamni. Prāmja reiss no Ventspils uz Trāvemindi ir pārvirzīts uz Liepāju. Savukārt prāmja reiss no Liepājas uz Nīneshamni ir pārcelts uz Ventspili. Prāmja maršrutu un grafiku izmaiņu rezultātā tiek īstenots stratēģiski svarīgs solis, kas ļaus attīstīt ietekmīgu transporta koridoru – caur Ventspili uz Skandināviju.

Jauni rekordi

Ar katru gadu palielinās prāmju satiksmes intensitāte Ventspils ostā. 2016. gadā sasniegti jauni ar prāmjiem pārvadāto kravu (ro-ro) un pasažieru rekordapjomi. Pērn prāmju līnijas uz Zviedriju un Vāciju Ventspils ostā izmantojuši 179 967 cilvēki, kas ir lielākais prāmju pasažieru skaits Ventspils ostas vēsturē viena gada laikā un par 9% pārsniedz 2015. gada rādītājus. Prāmju līnijas aktīvi izmanto arī dažādu preču eksportam un importam. Šo kravu apjoms gada laikā pārsniedzis 2 miljonus tonnu, kas ir par 13% vairāk nekā gadu iepriekš un lielākais ro-ro kravu apjoms Ventspils ostas vēsturē. 2016. gadā prāmju satiksmi Ventspils ostā organizēja prāmju operators Stena Line. Prāmju satiksme Ventspils ostā ir svarīga ne vien kravu dažādošanai un jaunu transporta koridoru piedāvāšanai, tostarp Ķīnas sadarbības partneriem, bet vispirms jau eksportspējīgas ražošanas attīstībai Ventspilī, kas ir viens no Ventspils brīvostas darbības mērķiem.

Prāmji – bieži viesi

2016. gadā ostā ienāca 1291 lielais tirdzniecības kuģis. Prāmji, kas apkalpo līniju Ventspils–Nīneshamne, Ventspilī ienākuši 394 reizes, kas ir par 47 ostas apmeklējumiem vairāk nekā 2015. gadā. Līnijas Ventspils–Trāveminde prāmji Ventspils ostā ienākuši 45 reizes. Tā kā 2017. gadā prāmju satiksme uz Zviedriju ir krietni biežāka, turklāt Zviedrijas prāmim pievienojies ro-ro savienojums ar Beļģiju un Lielbritāniju (kompānijas Swedish Orient Line (SOL) prāmis Elisabeth Russ), prāmjus ostā redzēsim biežāk.

Uzņēmums Stena Line uzsver, ka prāmju kursēšanas grafiks uz Zviedriju ir izstrādāts tā, lai kravu plūsmas varētu bez ilgiem pārtraukumiem nokļūt uz prāmja 2 reizes dienā, gandrīz katru nedēļas dienu. Tādējādi klienti var efektīvāk plānot uzņēmējdarbību, uzņēmums garantē drošu kravu piegādi un regulāru prāmju satiksmi. Savukārt pasažieru ērtībām ir būtiski samazināts ceļā pavadītais laiks – no Ventspils uz Zviedriju iespējams nokļūt tikai 8,5 stundās. Darba dienās prāmis vakaros atiet no Ventspils plkst. 23.59 un Zviedrijas ostā pienāk jau plkst. 07.00 nākamajā rītā. Pārvietojoties ar prāmi, pasažieriem lielākā priekšrocība ir iespēja ceļot ar savu automašīnu un pārvietot lielu bagāžas daudzumu. Plašāka informācija pieejama uzņēmuma mājaslapā www.stenaline.lv, kā arī Stena Line zvanu centrā, tālrunis 63622999.

Ventspils – prāmju satiksmes galvaspilsēta

Imants Sarmulis, Ventspils brīvostas pārvaldnieks

– Mēs varam tikai būt gandarīti par to, ka centieni praktiski no nulles Ventspils ostā attīstīt prāmju satiksmi ir devuši rezultātus gan ostas kravu apgrozījuma, gan rūpniecības attīstības veidā. Universālo kravu termināli ar perfekti piemērotu infrastruktūru ro-ro, konteineru un citu kravu apkalpošanai uzbūvēja Ventspils brīvostas pārvalde pēc tam, kad 90. gadu vidū pilsētas vadība lēma sākt darbu pie ostas kravu diversifikācijas, lai mazinātu atkarību no tradicionāli ostā visvairāk pārvadātajām beramkravām un lejamkravām. Uzbūvējām arī prāmju piestātnes un termināļu ēkas kravas un pasažieru apkalpošanai. Tieši Ventspils brīvostas pārvaldes un domes speciālisti aktīvi iesaistījās prāmju operatoru piesaistē. Brīvostas pārvalde pat nodrošināja pirmo ro-ro kuģi, lai pierādītu, ka Ventspils ostā šim pakalpojumam ir nākotne. Visus šos darbus pašvaldība un brīvostas pārvalde ir veikušas un turpina veikt tieši tāpēc, lai atbalstītu reģionālos eksportētājus. Industriālā attīstība ir viens no Ventspils brīvostas un pilsētas attīstības stūrakmeņiem. Eksportspējīgas ražošanas piesaistei prāmju līnijas ir ļoti svarīgas. Tieši tāpēc ro-ro kravu pārvadātājiem ir nodrošināti viskonkurētspējīgākie apstākļi pievilcīgu ostas maksu, ostas infrastruktūras un servisa veidā, padarot Ventspili par prāmju satiksmes galvaspilsētu Latvijā.

Avots: http://www.portofventspils.lv

Raksts pārpublicēts SIA Vervo mājas lapā. SIA Vervo ir transporta uzņēmums, kura pamatdarbības veidi ir starptautiskie un vietējie kravu pārvadājumi, transporta pakalpojumi un citi loģistikas risinājumi: autotransporta (sauszemes) kravu pārvadājumi (pilnas kravas, saliktas kravas), aviotransporta (gaisa) kravu pārvadājumi, dzelzceļa kravu pārvadājumi, kuģu (jūras) kravu pārvadājumi, muitas brokeru pakalpojumi, lielgabarīta, negabarīta un smagsvara kravu pārvadājumi, noliktavu pakalpojumi, bīstamo (ADR) kravu pārvadājumi, kravu apdrošināšana, personīgo mantu pārvadājumi

Image

Turpinot lietot lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanas noteikumiem. Iepazīties ar noteikumiem. Lietošanas noteikumi.