Starptautiskās lidostas "Rīgas" infrastruktūra ir piecus gadus priekšā kaimiņvalstu lidostām, otrdien intervijā LNT raidījumā "900 sekundes" sacīja lidostas valdes priekšsēdētāja Ilona Līce.
"Mēs ar savu infrastruktūru esam piecus gadus priekšā kaimiņiem," teica Līce, piebilstot, ka pēdējo gadu laikā lidostas infrastruktūrā ir investēti 154 miljoni eiro.

Arvien biežāk cilvēki paļaujas uz veiksmes faktoru biznesa problēmu risināšanā un daudzas lietas atliek uz vēlāku laiku. Nereti izrādās, ka tieši šīs mazās nianses ir tās, kuras uzņēmumam var izmaksāt visdārgāk. Vairāk par kravu pārvadājumu muitas dokumentu formalitātēm stāsta A/S Sonora Muitas departamenta vadītājs Raivis Upe.

Baltijas valstu un Ziemeļvalstu eksportētāji var rēķināties ar ātrākiem, lētākiem un daudz uzticamākiem loģistikas savienojumiem ar Ķīnas plašo eksporta tirgu, ko nodrošinās jaunas vienošanās parakstīšana starp VAS „Latvijas dzelzceļš” (LDz) un vadošo gaisa, jūras un ceļu kravu pārvadājumu pakalpojumu sniedzēju „DHL Global Forwarding”.

Turcijas nacionālās aviokompānijas “Turkish Airlines” kravas pārvadājumu lidsabiedrība “Turkish Cargo” 1.jūlijā sāks regulāros reisus no Stambulas uz Rīgu, vēsta Turcijas ziņu aģentūra “Anadolu”.

Nepieciešamas vien 8,5 stundas, lai ar prāmi nogādātu kravu no Ventspils uz Zviedriju. Tas ir visīsākais savienojums starp Latvijas un Zviedrijas krastiem. Pateicoties tam, kā arī Ventspils brīvostas un prāmju operatora Stena Line kopīgajam ieguldījumam, Ventspils kļuvusi par lielāko ostu ro-ro kravu pārvadājumu jomā Latvijā.

Autoceļu lietošanas nodevas jeb vinjetes visvairāk iegādājas kravas mašīnu vadītāji no Latvijas, Lietuvas un Polijas. Visvairāk pērk tieši vienas dienas atļaujas un kopš vinješu ieviešanas 2014. gadā valsts budžetā iekasēti 56,1 miljons eiro.

Latvijas ostās šogad pirmajos piecos mēnešos pārkrāva 29,253 miljonus tonnu kravu, kas ir par 6,7% vairāk nekā līdzīgā laika periodā pērn, vēsta ziņu portāls Ventspilnieks.lv

Lietuvas transporta nozare piedzīvo sarežģījumus

Laikraksts “Lietuvos Žinios” publicējis rakstu par to, ka Lietuvas pārvadātājiem un loģistikas firmām, kas darbojas starptautiskajā tirgū, rodas arvien vairāk problēmu ar rēķinu nomaksu. Kā skaidro laikraksts, pēdējā laikā transporta sektora uzņēmumu bankrotu apjomi esot pārsnieguši pat 2008. – 2009. gada krīzes perioda rādītājus.

Rīgas brīvostas piecu mēnešu kravu apgrozījuma analīze rāda, ka salīdzinājumā ar pērno gadu kravu apgrozījums ģenerālkravu segmentā ir pieaudzis par 8,7%, beramkravu apjoms palielinājies par 4,5%, vienlaikus lejamkravu apjoms turpina samazināties, ziņo Rīgas brīvosta.

Šī gada pirmajā ceturksnī VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) ir uzlabojis darbības rādītājus, palielinot gan peļņu, gan apgrozījumu, gan arī pārvadāto kravu apjomu. Stabila bija arī LDz meitaskompāniju darbība kravu pārvadājumu un ritošā sastāva nodrošināšanas jomā – arī tām gada pirmajos trīs mēnešos palielinājusies peļņa un apgrozījums.

Ventspils ostas termināļu kravu apgrozījums piecos mēnešos ir par 20% lielāks nekā pērn attiecīgajā periodā, ziņo Ventspils brīvostas pārvaldē.

Pirmdien, 5.jūnijā Rīgā notika VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) un Lietuvas dzelzceļa „Lietuvos geležinkeliai” vadības tikšanās, kuras laikā pārrunāti jautājumi par savstarpējiem kravu pārvadājumiem, tostarp elektronisko pavadzīmju izmantošanu kravu pārvadājumu jomā, kā ar starptautiskajiem pasažieru pārvadājumiem.

Šī gada 1.ceturksnī, salīdzinot ar 2016.gada 1.ceturksni, ar sauszemes un cauruļvadu transportu pārvadāto kravu apjoms ir pieaudzis par 3,6 miljoniem tonnu jeb 13,6%. Būtiskākais pārvadāto kravu pieaugums par 2,6 miljoniem tonnu jeb 22,2% ir autotransportā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

«Svarīgākais ir neatliekama un steidzama vienotā tranzīta koridora piedāvājuma izstrāde, kā arī stratēģisks valsts redzējums par tranzīta nozares attīstību un jāpieņem stratēģiskie dokumenti nozares tālākai darbībai,» secina Baltijas asociācijas Transports un loģistika (BATL) rīkotās diskusijas Jaunās nodokļu reformas ietekme uz transporta un loģistikas nozari strauji rūkošo kravu apjomu situācijā eksperti.

Šonedēļ Rīgā ir ieradusies Indijas uzņēmēju delegācija, kas vēlas stiprināt sadarbību ar Latviju kravu loģistikas jomā, lai tālāk attīstītu savu darbību visā Eiropā. Par sadarbības iespējām Indijas biznesa vides pārstāvji uzzināja, gan apmeklējot Latvijas-Indijas biznesa forumu, gan tiekoties ar „Latvijas dzelzceļa” (LDz) vadību un tā meitaskompāniju vadītājiem.

Aktuālais pa dzelzceļu pārvadāto kravu apmērs maijā ir 2,64 miljoni tonnu, kas ir tikai par 2% mazāk nekā attiecīgajā laikā gadu iepriekš, informē AS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) pārstāvis Māris Ozols, komentējot plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju par Krievijas Dzelzceļa atteikumiem kravu pārvadājumiem no Krievijas ostām uz Latviju.

Satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) vizītes laikā Ķīnā ar vietējo transporta ministra Li Sjaopenu šodien vienojās sekmēt kravu pārvadājumus pa dzelzceļu, aģentūrai LETA pavēstīja Satiksmes ministrijā (SM).

Amatpersonas pārrunāja līdzšinējo abu valstu sadarbību gan divpusējā, gan starptautiskā mērogā iniciatīvā Viena josla, viens ceļš, kas ietver transporta savienojumus Eirāzijas kontinentā. Ministri vienojās arī turpmāk sekmēt sadarbību kravu pārvadājumos pa dzelzceļu.

Politiskās un ekonomiskās pārmaiņas, ko pasaulei nesusi pēdējā desmitgade, liks mainīties arī Latvijas transporta un uzglabāšanas nozarei, uzskata eksperti. Būtisks pārmaiņu virzītājspēks ir Krievijas vēlme strādāt pie savu ostu attīstības, kas savukārt var veicināt kravu plūsmas mazināšanos citviet. Latvijas ekonomika gan tiek orientēta uz aizvien lielāku diversifikāciju, un tas ietekmēs arī valsts iekšējās un ārējās kravu plūsmas. Līdz ar to transporta nozares ietekme uz tautsaimniecības procesiem mūsu valstī aizvien būs liela.

Uzsākta kravu skenēšana robežšķērsošanas vietā (RŠV) Terehova*, kur VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) izbūvējuši kravu kontroles rentgena iekārtu.

VNĪ informē, ka Terehova ir lielākā uz autoceļiem esošā robežšķērsošanas vieta ar Krievijas Federāciju. Saskaņā ar Valsts robežsardzes sniegtajiem datiem, 2016.gadā caur RŠV Terehova iebrauca un izbrauca 478 709 transportlīdzekļi.

Šī gada pirmo četru mēnešu kravu apgrozījuma rādītāji Rīgas ostā saglabājas pagājušā gada līmenī un demonstrē ostas darbības stabilitāti, kā arī daudzfunkcionālas ostas priekšrocības. Kopā šī gada četros mēnešos caur Rīgas ostu nosūtīts 12,2 miljoni tonnu kravu. Kaut arī salīdzinājumā ar pagājušo gadu ievērojami ir krities pārkrauto lejamkravu apjoms, to pilnībā ir spējis kompensēt strauji augošais beramkravu un ģenerālkravu daudzums.