.jpg)
No 2024. gada 30. aprīļa, Lielbritānijas muita sāks fiziski pārbaudīt importa produktus, izmantojot robežkontroles posteņus (BCP) vai kontroles punktus (CP), kuros tiks veiktas fiziskās un identitātes pārbaudes visām reglamentētajām iekārtām un augu produktiem.
Kas ir robežkontroles posteņi (BCP)?
Ar BCP apzīmē robežkontroles punktu, kas, saskaņā ar Lielbritānijas tiesību aktiem, ir izraudzīts un apstiprināts augu un augu produktu pārbaudei uz Lielbritānijas robežas, lai nodrošinātu bioloģisko drošību.
Efektīvai robežu sistēmas darbībai un plūsmai, Lielbritānijā tiek ieguldīti 705 miljoni sterliņu mārciņu. Robežkontroles punkti ir būtiska sastāvdaļa šīs valsts bioloģiskās drošības režīmā, nodrošinot, ka sanitārie un fitosanitārie (SPS) produkti tiek apstrādāti droši un ar rūpēm. Pārbaudes preču atlase ir risku balstīta, un pārbaužu biežums var atšķirties no preču vēstures un pierādītās atbilstības. Tādējādi tirdzniecībai, ar pierādītu atbilstības vēsturi un iepriekš noteiktiem kvalifikācijas kritērijiem, var tikt arī piemērots samazināts pārbaudžu biežums.
Pārbaudes pakalpojumu līmeņa līgumi (SLA) nosaka laiku, kurā sūtījums tiks pārbaudīts vai atbrīvots no kontroles. Mērķis ir pārbaudīt Jūsu sūtījumu četru stundu laikā pēc tā uzrādīšanas inspekcijai. Ja preces nevarēs pārbaudīt šo četru stundu laikā, tās tiks atbrīvotas. Vienīgie izņēmumi ir tādi, kad būs nepieciešams inspektora vadīts lēmums.
Parauga laboratoriskā testēšana: Lai ofociāli apstiprinātu paraugā atrastā organisma veidu, laiks var būt mainīgs. Tas var ilgt no 24 stundām, līdz pat 20 dienām. Ja paraugā konstatē kaitīgu organismu, augu veselības un sēklu inspektori (PHSIs), atkarībā no neatbilstības veida, veiks pasākumi pret visu sūtījumu vai tikai skartā sūtījuma daļu, un rezultātus reģistrēs IPAFFS. Var tikt veikta sūtījuma atdalīšana. Tomēr, ja importētājs nevar veiktsūtījuma sadalīšanu, FSI veiks pasākumus ar visu skarto sūtījumu. Dažos gadījumos var būt arī prasība par preču iznīcināšanu.
Svarīgi, ka ja ir nepieciešama paraugu ņemšana destruktīvai pārbaudei vai tiek atrastas kaitēkļu/slimības pazīmes importēšanas laikā, importētājs ir atbildīgs par zaudējumu izmaksām un sūtījuma realizāciju. Valdība nekompensē šādus zaudējumus, uzskatot, ka resursi jāvērš uz kaitēkļu un slimību atklāšanu, risku pārvaldību un izpēti.