Patlaban pārtikas kravas tiekot grieztas atpakaļ, taču rindas uz robežas neesot izveidojušās.Krievijas ieviestās sankcijas pārtikas produktu importam transporta nozarē vistiešāk skars saldēto kravu autopārvadātājus, kuri izmanto refrežatora tipa automašīnas, un zaudējumi kopumā varētu sasniegt vairākus desmitus miljonus eiro, šodien preses konferencē norādīja transporta nozares pārstāvji.

Patlaban pārtikas kravas tiekot grieztas atpakaļ, taču rindas uz robežas neesot izveidojušās.

Kopumā Latvijā ir 1500 refrežatora tipa automašīnu, skaidroja satiksmes ministrs Anrijs Matīss. Īpaši tas varētu skart kompāniju «Kreiss», kuras autoparkā 80% esot tieši šāda tipa automašīnu. Ar šīm automašīnām pārsvarā - līdz 90% reisu - kravas tiek pārvadātas uz Krieviju. Lielākā daļa šo kravu nav Latvijas izcelsmes - tās tiek vestas no Rietumeiropas uz Krieviju. Ietekme uz kravu plūsmu varētu būt diezgan liela, secināja ministrs.

Runājot par atbalsta pasākumiem, Matīss uzvēra, ka pirmkārt, nozarei būtisks ir finansiālais aspekts, atbalstot kredītmaksājumu vai kredītgarantiju jautājumos. Varētu tikt spriests arī par uzņēmuma ienākuma nodokļa «apturēšanu», jo šādā situācijā kompānijām peļņas nebūšot un piemērot nodokli pagājušā gada apjomā nebūtu pareizi. Tas būšot aktuāli, ja neizdosies īsā laikā atrast alternatīvus pārvadājumus. Situācija esot kritiska visā Eiropā, un alternatīvu kravu atrašana visu valstu pārvadātājiem būs aktuāla.

«Kopumā situācija ir smaga,» atzina Matīss. Vienlaikus gan viņš uzsvēra, ka nozares pastāvēšana nav apdraudēta, taču būs grūtības un būs vajadzīgs valsts atbalsts.

Dzelzceļa nozare patlaban nav apdraudēta, taču nākotnē esot jāskatās piesardzīgi, un svarīgi, lai sankcijas neskartu energoresursu jomu.

Tāpat esot jādomā par muitas procedūru atvieglošanu un birokrātiskā sloga mazināšanu, lai palielinātu tranzīta koridora konkurētspēju. Tādējādi varēšot piesaistīt jaunas kravas uz kurām ierobežojumi neattiecas.

Arī asociācijas «Latvijas auto» prezidents Valdis Trēziņš norādīja, ka paniku šajā situācijā nevajag celt, jo pārvadātāji jau ir pārdzīvojuši krīzes. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka situācija pasliktinājusies visa šī gada laikā - apjomi samazinājušies un pārvadājumu cenas kritušas. Piemēram, konteinera pārvadājuma uz Maskavu cena samazinājies no 2000 līdz 1300 eiro.

Trēziņš norādīja, ka galvenā problēma ir fakts, ka automašīnas ņemtas līzingā, un, ja tās tagad stāvēs dīkā, bankas vienkārši tās atņems. Šādi gadījumi jau ir bijuši, un Trēziņš pieļāva kompāniju bankrotu nākotnē. Īpaši tas skars tos uzņēmējus, kuriem ir lieli autoparki un tās specializējušās tikai saldētu kravu pārvadājumos.

«Latvijas auto» pārstāvis arī norādīja, ka problēmas būs arī nodarbinātības jomā, jo katru no 1500 aotomašīnām vidēji apkalpo 1,2 šoferi. Trēziņš lēsa, ka šogad zaudējumi varētu būt vairāku desmitu miljonu eiro apmērā. Ņemot vērā, ka visā Eiropā dīkā būs desmitiem tūkstoši refrežatoru, tirgū valdīšot «bardaks», un katrs centīsies rast alternatīvas, uzsvēra Trēziņš. Viņš arī atzina, ka šis varētu būt tikai pirmais sankciju etaps, un jāgatavojas jau tagad tālākajam.

Latvijas Loģistikas asociācijas valdes priekšsēdētājs Normunds Krūmiņš skaidroja, ka valdībai pirmkārt jādomā par administratīvo slogu mazināšanu. Lai apkalpotu kravas no Eiropas uz Austrumiem, Latvijā esot jāsaņem trīs galvojumi par nodokļu nomaksu, savukārt Somijā vajadzīgs tikai viens. Tāpat Latvijā joprojām nav ieviesta elektroniskā preču pieņemšanas un nodošanas sistēma, un joprojām «papīri» kā «papīra laikmetā» esot jākrauj kaudzītē. Jāuzlabo arī fiskālā pārstāvja kvalitātes, jo patlaban tas esot pārāk birokratizēts. Viņš arī minēja, ka valstij ir jādarbojas kā pārdevējam, jo tieši premjeri un valstu vadītāji slēdz lielos līgumus, arī par par kravām. Tieši valdībai esot jādarbojas kā tirdzniecības dalībniekam, līdzīgi kā to, piemēram, darot Vācijas kanclere Angela Merkele.

Kā alternatīvu kravu plūsmu Krūmiņš minēja Ķīnas eksportu uz Eiropu, kas nav ierobežots. Latvija varot piedāvāt risinājumus Ķīnas eksportētājiem ienākt Eiropā. Esot strauji jārīkojas, lai cīnītos par alternatīvām kravām.

Matīss skaidroja, ka valdībā tiks sniegti ierosinājumi administratīvo šķēršļu vienkāršošanai, kā arī pasākumiem, lai piesaistītu jaunas kravas.

«Tvnet» jau ziņoja, ka Krievija noteikusi «pilnīgu embargo» lielākajai daļai pārtikas produktu, kas tiek importēti no Eiropas Savienības (ES), ASV un citām rietumvalstīm, kuras ieviesušas sankcijas pret Maskavu, ceturtdien paziņoja Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs.

«Krievija ievieš pilnīgu embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam un piena produktiem no ES, ASV, Austrālijas, Kanādas un Norvēģijas,» norādīja Medvedevs.

Importa aizliegums stājas spēkā nekavējoties un tiek ieviests uz gadu, ja vien «mūsu partneri nedemonstrēs konstruktīvu pieeju», sacīja Krievijas premjers.

Avots: financenet.tvnet.lv

Raksts pārpublicēts SIA Vervo mājas lapā. SIA Vervo ir transporta uzņēmums, kas piedāvā starptautiskos un vietējos kravu pārvadājumus, transporta pakalpojumus un citus loģistikas risinājumus: autotransporta (sauszemes) kravu pārvadājumi (pilnas kravas, saliktas kravas), aviotransporta (gaisa) kravu pārvadājumi, dzelzceļa kravu pārvadājumi, kuģu (jūras) kravu pārvadājumi, muitas brokeru pakalpojumi, lielgabarīta, negabarīta un smagsvara kravu pārvadājumi, noliktavu pakalpojumi, bīstamo (ADR) kravu pārvadājumi, kravu apdrošināšana.

Image

Turpinot lietot lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanas noteikumiem. Iepazīties ar noteikumiem. Lietošanas noteikumi.