Par spīti autopārvadātāju iebildumiem Satiksmes ministrija gatavojas no šā gada 1. jūlija ieviest autoceļu lietošanas nodevu.
Kā ziņo aģentūra LETA, šādu apņēmību vakar (7.05.) Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes sēdē paudis satiksmes ministrs Anrijs Matīss.
Viņš skaidroja, ka nodevas turpmāka atlikšana nebūtu loģiska. Latvijas autopārvadātāji jau tagad maksājot par ceļu lietošanu Baltkrievijā un drīz būs jāmaksā arī Krievijā. Līdz ar to ir tikai loģiski, ka ārvalstu pārvadātāji maksā par ceļu lietošanu Latvijā. Ministrs norādīja, ka nodokļa ieviešanas atlikšana neglābs tranzīta nozari, ja Krievija pēc stingrāku Eiropas Savienības sankciju piemērošanas vērsīsies pret Latviju.
Vienlaikus viņš atzina, ka jādod iespēja arī mazajiem tirgotājiem iekasēt nodevu, kā arī šādas tiesības jāpiešķir asociācijai «Latvijas auto». Matīss noliedza, ka Latvijas pārvadātājus varētu negatīvi ietekmēt tas, ka starpnieki varēs iekasēt papildu procentus, jo tie taču autoceļu lietošanas nodevu iegādāšoties attiecīgi izveidotā interneta vietnē, kur starpniecības uzcenojuma nebūs, turklāt uz ilgāku laika periodu, kas arī nozīmējot lētāk.
Asociācijas „Latvijas auto” prezidents Valdis Trēziņš iebilda, ka šis nav īstais moments ieviest papildu nodevu, jo sevišķi tāpēc, ka 80% pārvadājumu tiek veikti uz Krieviju. Ja patlaban Latvijas pārvadātāji par Krievijas ceļu lietošanu nemaksā, tad pēc nodevas ieviešanas Latvijā to drīz vien nāksies darīt. Bet tas nozīmē, ka pārvadājumi sadārdzināsies aptuveni par 5%. Viņš skaidroja, ka apstākļos, kad nozarē īpaši saasinājusies konkurence, jo samazinājušās kravu plūsmas, nebūtu vēlams palielināt pakalpojuma maksu. Nodevas ieviešana negatīvi iespaidos arī ostu kravu apgrozījumu. Piemēram, Lietuva jau pirms vairākiem gadiem ieviesa ceļu nodevu, bet tā neattiecas uz Krievijas autopārvadātājiem, līdz ar to arī lietuvieši Krievijā nemaksājot un tādējādi ir konkurētspējīgāki.
Satiksmes ministrijas pārstāvis Andris Lubāns informēja, ka Latvija ir viena no pēdējām ES valstīm, kas vēl nav ieviesusi autoceļu nodevu.
To vēl nav izdarījušas tikai Igaunija, Somija un Kipra. Baltkrievija maksu ieviesa 2012. gadā, savukārt Krievija to gatavojas darīt 2015. gadā, tādēļ ir īstais brīdis ieviest autoceļu nodevu Latvijā. Viņš skaidroja, ka papildus iekasētie līdzekļi tiks novirzīti autoceļu uzturēšanai, savukārt kontroles funkcijas veiks Valsts policija. 2014. gadā plānots iekasēt 4,3 miljonus eiro, 2015. gadā – 11,4 miljonus eiro, bet 2016. gadā – 15,7 miljonus eiro. Lubāns norādīja, ka zemākas autoceļu nodevas ir vien Ungārijā un Bulgārijā, bet Lietuvā tās ir par 5 līdz 10% dārgākas.
Sistēmas administrēšanu paredzēts uzticēt Ceļu Satiksmes Drošības direkcijai, Latvijas Valsts ceļiem un Valsts Ieņēmumu dienestam. Skaidrs, ka pamatveids, kā norēķināties par ceļu lietošanu, būs interneta vietne, taču to varēs izdarīt arī degvielas uzpildes stacijās un citur. Līdz 1. jūlijam paredzēta informatīvā kampaņa, un uz valsts robežas plānots izvietot plakātus. Lubāns pauda pārliecību, ka nodevas ieviešana tranzītu neietekmēs. Tāpat arī iekšzemes pārvadātājiem, kuriem gadā būs jāmaksā aptuveni 700 eiro, tas nebūs būtisks slogs, jo ikdienā šāda summa tiek tērēta par „pusbāku” degvielas.
Atgādināsim, ka pagājušā gada rudenī Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Autoceļu lietošanas nodevas likumā, paredzot no jūlija ieviest nodevu transportlīdzekļiem un to sastāviem, kuru pilna masa ir lielāka par 3500 kilogramiem un kuri paredzēti vai tiek izmantoti kravu pārvadājumiem.
Nodevas likmes aprēķinātas atkarībā no transportlīdzekļa pilnas masas, asu skaita, dzinēja ekoloģijas klases un diferencētas pēc ceļu tīkla lietošanas ilguma (viena diena, viena nedēļa, viens mēnesis un viens gads). Nodevas likmju apmēri noteikti aptuveni divas reizes mazāki nekā ES direktīvā maksimāli pieļaujamie, kā arī nepārsniedz attiecīgās likmes Lietuvā.
Avots: automedia.lv
Raksts pārpublicēts SIA Vervo mājas lapā. SIA Vervo ir transporta uzņēmums, kas piedāvā starptautiskos un vietējos kravu pārvadājumus, transporta pakalpojumus un citus loģistikas risinājumus: autotransporta (sauszemes) kravu pārvadājumi (pilnas kravas, saliktas kravas), aviotransporta (gaisa) kravu pārvadājumi, dzelzceļa kravu pārvadājumi, kuģu (jūras) kravu pārvadājumi, muitas brokeru pakalpojumi, lielgabarīta, negabarīta un smagsvara kravu pārvadājumi, noliktavu pakalpojumi, bīstamo (ADR) kravu pārvadājumi, kravu apdrošināšana.