Šī gada otrajā ceturksnī pirmo reizi kopš 1994. gada otrā ceturkšņa pozitīvs ir bijis preču un pakalpojumu saldo – 1,9 miljoni latu jeb 0,1% no IKP, portālu "Delfi" informēja Latvijas Banka (LB). Vērtējot šo faktu, LB akcentē, ka ir "sasniegts nākamais atskaites punkts Latvijas ceļā uz ilgtspējīgu attīstību". "Ja krīzes laikā uzņēmumiem izdosies optimizēt izmaksas un ražošanas struktūru, kā arī rast jaunus uzņēmējdarbības attīstības risinājumus un paplašināt starptautisko sadarbību, šāda tendence saglabāsies," raksta LB.
Vēl pirmajā ceturksnī preču un pakalpojumu saldo bija negatīvs -4,2% no IKP. Pozitīvo pārmaiņu cēlonis meklējams eksporta pieaugumā par 4,2% un preču importa kritumā par 9,4%, skaidro banka.
Vēsturisks ir arī maksājumu bilances tekošā konta pozitīvais saldo, kas otrajā ceturksnī pieaudzis līdz 14,2% no IKP jeb 478,8 miljoniem latu. Šī gada pirmajā ceturksnī tekošā konta pozitīvais saldo bija 1,3% no IKP, tādējādi pārtraucot tekošā konta negatīvo virzienu, kas bijis ildzis kopš 1995. gada 4. ceturkšņa. Līdz šim vislabākais tekošā konta deficīta rādītājs bija 1995. gadā, kad vienā no ceturkšņiem tas sasniedza 2,5% no IKP.
Banka skaidro, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni ir pieaudzis Latvijas eksporta apjoms un arī tirgus daļas galvenajās partnervalstīs - Lietuvā, Igaunijā un Krievijā. Tas izskaidrojams ar eksporta preču struktūru uz šīm valstīm, jo lielāka ir, piemēram, pārtikas preču eksporta daļa, kuru cenas ir stabilākas un apjoms ir cikliski mazāk ietekmējams.
Vienlaikus eksporta apjoms samazinājies uz vairākām ES valstīm - Vāciju, Zviedriju un Dāniju, kur eksportētas cikliski jutīgākas preces. "Atjaunojoties ES ekonomiskajai izaugsmei, eksporta dinamiku šogad un nākamgad noteiks attīstība pārējās ES valstīs, uz kurām Latvija eksportē aptuveni pusi no produkcijas. Eksporta pieaugumā uz Krieviju un citām ārpus ES esošajām valstīm būtiska loma būs eksporta garantijām," piebilst Banka.
Tāpat palielinājies arī ienākumu konta pozitīvais saldo, jo galvenokārt nerezidentu tiešo investīciju uzņēmumi darbojoties ar zaudējumiem. Tādēļ, neesot peļņai, no Latvijas izved mazāk naudas kā agrāk. Tāpat salīdzinājumā gan ar iepriekšējo ceturksni, gan ar iepriekšējā gada otro ceturksni pieauga ārvalstīs nodarbināto Latvijas rezidentu saņemtā atlīdzība.
Banka arī atzīmē, ka negatīvs bijis kapitāla un finanšu konta saldo - 531,4 miljoni latu, un to noteica privātā sektora noguldījumu pieaugums ārvalstīs, kā arī banku sektora īstermiņa parādsaistību samazināšanās.
Banka arī atzīst, ka kopumā pasaules tautsaimniecības attīstība ir stabilizējusies, taču saglabājas neskaidrība, vai tās turpmākā izaugsme būs noturīga. Uzņēmumu kreditēšana gan ārvalstīs, gan Latvijā notiek gausi, bet vairākas pazīmes liecina, ka aug investoru interese par šo reģionu. Banka arī atkārto arī jau agrāk teikto, ka turpmākā ekonomikas attīstībā svarīga ir konsekventa valdības fiskālā politika.
Avots: http://www.delfi.lv
Raksts pārpublicēts SIA Vervo mājas lapā. SIA Vervo ir transporta uzņēmums, kas piedāvā starptautiskos un vietējos kravu pārvadājumus, transporta pakalpojumus un citus loģistikas risinājumus: autotransporta (sauszemes) kravu pārvadājumi (pilnas kravas, saliktas kravas), aviotransporta (gaisa) kravu pārvadājumi, dzelzceļa kravu pārvadājumi, kuģu (jūras) kravu pārvadājumi, muitas brokeru pakalpojumi, lielgabarīta, negabarīta un smagsvara kravu pārvadājumi, noliktavu pakalpojumi, bīstamo (ADR) kravu pārvadājumi, kravu apdrošināšana.