Degvielas cena
Degvielas cena
Neskatoties uz degvielas cenas kāpumu Latvijā, valdība plānojusi no 1. jūlija paaugstināt akcīzes nodokli benzīnam, lai palielinātu ieņēmumus valsts budžetā un «izlīdzinātu akcīzes nodokļa likmes Baltijā».

Ekonomisti norāda, ka nodokļa kāpums var izraisīt pretēju efektu gaidītajam – degvielas patēriņš un līdz ar to iekasētie nodokļi samazināsies, savukārt nelegālais bizness paplašināsies un pilnveidosies.

Par to, ka Latvijas benzīna uzpildes stacijās (DUS) degviela tuvākā nākotnē varētu kļūt lētāka, cerību ir maz. Latvija Statoil degvielas kategorijas vadītājs Kaspars Skrābāns uzsver, ka pēdējo nedēļu straujais degvielas cenu kāpums Eiropā Latvijas DUS pagaidām atspoguļojies vien daļēji. Tas nozīmē, ka degvielas tirgotāji Latvijā faktiski gatavojas jaunam cenu rekordam un, iespējams, pagaidām no tā atturējis vien degvielas patēriņa samazinājums, kas neizbēgami seko pēc katra strauja cenu kāpuma. Arī akcīzes nodokļa kāpums, visticamāk, autobraucējiem liks vēl rūpīgāk izsvērt nepieciešamību pārvietoties ar automašīnu. Finanšu ministrija (FM) pieļauj, ka patēriņa samazinājums varētu būt tikai pusprocents. Skaitļi gan liecina par lielāku patēriņa samazinājumu jau tagad. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, gada laikā degvielas tirdzniecības apjoms ir samazinājies par 18,7% procentiem.

SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis pieļauj, ka arī nākotnē, visticamāk, degvielas cenas turpinās kāpt, iespējams, sasniedzot pat latu par litru, savukārt tirdzniecības apjoms turpinās samazināties. «Pārvietošanās un sava auto transporta uzturēšana kļūst arvien dārgāka. Tas daudziem auto īpašniekiem liek pārskatīt savus paradumus, kā dēļ pastiprināsies pārorientēšanās uz mazlitrāžas auto. Aktuāls ir jautājums, cik degvielas tirdzniecības kritums ir paša patēriņa kritums, cik ēnu ekonomikas devums. Tādēļ valdībai vajadzētu atkārtoti izvērtēt akcīzes nodokļa pieauguma ietekmi un pastiprināti darboties ēnu ekonomikas iegrožošanā, kas līdz ar vērojamo nodokļu kāpumu rada labvēlīgus apstākļus tās izplatībai. Ļoti ticami, ka augstās cenas veicinās nelegālās degvielas tirgus pieaugumu. Turklāt tas turpinās aktualizēties gan iespējamo naftas cenu kāpuma, gan nodokļu celšanas dēļ. Lielākas degvielas izmaksas atsauksies arī uz citu segmentu patēriņu un kopējo aktivitātes pieaugumu,» brīdināja D. Gašpuitis. FM rosina akcīzes nodokli degvielai no pašreizējiem 269 latiem paaugstināt līdz 289 latiem par 1000 litriem. Lietuvā degvielas akcīzē tiek iekasēti 308 lati par 1000 litriem, Igaunijā – 300 latu par 1000 litriem.

Degvielas cenu ietekmē ne tikai nodokļi, bet arī citi faktori, piemēram, naftas cena pasaules tirgū, naftas produktu krājumi, tirgotāju peļņas daļa un tamlīdzīgi. FM norāda, ka nodokļu paaugstināšana ne vienmēr nozīmē arī attiecīgu ietekmi uz cenu izmaiņām. Ja visi citi faktori samazina cenu, tad, paaugstinot nodokli, cena var palikt nemainīga vai pat samazināties. Pastāv arī iespēja, ka, paaugstinoties nodoklim, lai cena paliktu nemainīga, respektīvi, izmaiņas negatīvi neietekmētu patēriņa pieprasījumu, par nodokļa paaugstinājumu vai tā daļu uzņēmēji var arī attiecīgi samazināt savu peļņas daļu.

Tomēr līdz šim autobraucēji Latvijā lielākoties izjutuši vien īslaicīgus un nenozīmīgus degvielas cenu samazinājumus. Pēc tiem benzīns un dīzeļdegviela kļūst vēl dārgāki nekā iepriekš. Tāds kā jo–jo efekts, cenšoties samazināt svaru ar drastisku diētu.

Benzīna cena Latvijā sasniegusi kārtējo rekordu – 89,9 santīmi par litru. Pēc K. Skrābāna teiktā, aizvadītajā nedēļā gan naftas, gan benzīna un dīzeļdegvielas cenas Eiropas biržās turpināja strauju kāpumu un sasniedza jaunus augstākos rādītājus. Brent markas naftas cena pieauga līdz 115 ASV dolāriem par barelu. Benzīna cena biržās aizvadītajā nedēļā sasniedza 1020 ASV dolāru par tonnu. Arī dīzeļdegvielas cena pārsniedza 1000 ASV dolāru atzīmi. Salīdzinājumam 2010. gada rudenī benzīns maksāja ap 750 ASV dolāru, bet dīzeļdegviela ap 730 ASV dolāru tonnā. Pēdējo reizi produktiem cena, kas rakstāma ar četriem cipariem, bija novērota 2008. gada augustā.

«Cenu kāpumu joprojām veicina saspīlētā politiskā situācija Lībijā, kā arī Tuvo Austrumu valstīs, jaunākie dati par benzīna krājumiem ASV, kas ir negaidīti samazinājušies, kā arī ziņas par bezdarba mazināšanos ASV, kas var radīt papildu pieprasījumu pēc degvielas. ASV dolāra kurss pret latu nedaudz samazinājās, tomēr nepietiekami, lai spētu ietekmēt degvielas cenas,» skaidroja K. Skrābāns.

Naftas cenas kāpums pasaules tirgū ir izraisījis arī aktivitāti Krievijas tirgū. Laikraksts Die Welt raksta, ka Krievijas analītiķi ir aicinājuši naftas importētājus pievērsties Krievijas tirgum, kamēr situācija pasaules tirgū ir nestabila un neprognozējama. «Šobrīd Krievija nedomā par to, kā palielināt ieguvi un eksportu, bet gan par to, kā nopelnīt uz cenu pieauguma rēķina. Pie vidējās naftas cenas – 97 ASV dolāri par barelu – tas dotu 1,5 triljonu rubļu papildu ieņēmumu valsts budžetā, informē www.inopressa.ru.

Avots: www.nra.lv

Raksts pārpublicēts SIA Vervo mājas lapā. SIA Vervo ir transporta uzņēmums, kas piedāvā starptautiskos un vietējos kravu pārvadājumus, transporta pakalpojumus un citus loģistikas risinājumus: autotransporta (sauszemes) kravu pārvadājumi (pilnas kravas, saliktas kravas), aviotransporta (gaisa) kravu pārvadājumi, dzelzceļa kravu pārvadājumi, kuģu (jūras) kravu pārvadājumi, muitas brokeru pakalpojumi, lielgabarīta, negabarīta un smagsvara kravu pārvadājumi, noliktavu pakalpojumi, bīstamo (ADR) kravu pārvadājumi, kravu apdrošināšana.

Turpinot lietot lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanas noteikumiem. Iepazīties ar noteikumiem. Lietošanas noteikumi.