Starptautiskā lidosta sildīs ekonomiku, bet būs jāpierod arī pie lidmašīnu trokšņa. "Šovasar tiks atklāts jaunuzceltais terminālis, kas ir būtisks solis, lai Tukuma lidosta izvērstu darbību, apkalpojot regulārus pasažieru un kravas transporta reisus," stāsta SIA "Tukuma Airport" attīstības direktore Marija Krivošeja.
Šogad uzņēmums plāno saņemt arī starptautisko sertifikātu, kas nepieciešams, lai lidosta varētu uzņemt lielākus gaisa kuģus. Turklāt lidosta lūkojas lēto pasažieru aviokompāniju virzienā. Lidostas attīstība sola atdzīvināt saimniecisko rosību un radīt jaunas darba vietas, tomēr aptuveni 400 privātmāju īpašniekiem Durbes mikrorajonā nāksies pierast pie zemu lidojošo gaisa kuģu trokšņa.
Norāde, ko izgatavojis viens no dedzīgākajiem Tukuma lidostas attīstības pretiniekiem, Rīgas–Ventspils šosejas malā pirms pagrieziena uz Tukumu vēstī par tuvumā esošo lidostu. Jau pēc dažiem simtiem metru skatam paveras Tukuma mērogiem grandioza pusloka betona celtne, kuru ietonē tumši zili stikli. Tā ir topošā lidostas ēka. Mani sagaida SIA "Tukuma Airport" attīstības direktore Marija Krivošeja.
Šobrīd lidostā valda klusums, lidmašīnu tikpat kā nav, ja neskaita vienu "kukuruzņiku" un vecu pasažieru lidmašīnu, kas tiekot izmantotas darbinieku apmācībām. Pēc brīža ieejam modernā angārā, kur atrodas gan neliels reaktīvs biznesa klases lidaparāts, gan vairākas lapseņu melni dzeltenā krāsotas sporta – mācību lidmašīnas "L – 39". Tās pieder privātiem uzņēmumiem, tajā skaitā SIA "K.S. AVIA", kas ir lielākais (96%) Tukuma lidostas īpašnieks (atlikušie 4% pieder Engures novada pašvaldībai). Citā angārā vīri darbojas ap lidostas apkalpes automašīnām, spoži nokrāsota ierindā ir arī ugunsdzēšanas tehnika. Uz pievadceļa raibs mazlitrāžas lidmašīnu pavadītājauto. Turpat arī dispečeru tornis ar visu dispečeru.
Lūko lētās aviokompānijas
Kā paskaidro M. Krivošeja, lidosta šobrīd darbojas tā saucamajā vizuālajā režīmā, kas nozīmē, ka, tuvojoties lidlaukam, pilots var pieprasīt nosēšanos un nolaisties, vadoties pēc tā, ko savām acīm redz. Tagad tiek strādāts pie tā, lai objekts iegūtu instrumentālā režīma sertifikātu, tad lidmašīnas varēs nosēsties, vadoties pēc mēraparātu rādījumiem. Šāds sertifikāts ļaus uzņemt lielās pasažieru un transporta lidmašīnas. 2006. gadā atjaunotais 2,5 kilometru garais skrejceļš (tikpat garš, cik vēl nesen Rīgas lidostā) lielajiem laineriem ir gatavs. SIA "Tukuma Airport" bijušajā kara lidlaukā darbojas kopš 2005. gada. Bez skrejceļa renovēti arī četri angāri, garāža, uzcelts dispečeru tornis un degvielas uzpildes stacija, izbūvēti pievadceļi, ievilkta elektrība, 300 hektāru plašā teritorija iežogota.
Kopumā objektā ieguldīti četri miljoni latu. Tā esot SIA "K.S. AVIA" (īpašnieki Konstantīns Soloduha, Sergejs Ščukins) pašu nopelnītā nauda. "K.S. AVIA" līdz šim bāzējās Rīgas lidostā, uzņēmumam ir ilga pieredze transporta aviācijas pārvadājumos. Tukuma lidostā uzņēmums nodarbina 24 cilvēkus, bet līdz ar attīstību darbinieku skaits augtu.
Attīstības direktore piebilst, ka ieguldījumiem nav valsts garantiju, taču zināma drošība esot Engures novada pašvaldības iesaistīšanās projektā, kā arī Tukuma novada pašvaldības solījumi nelikt šķēršļus. Tagad arī no valsts radusies interese, lai netālu no galvaspilsētas būtu lidosta, kur nepieciešamības gadījumā var nosēsties lielie lidaparāti – tagad, ja Rīgas lidosta nevar pieņemt lidmašīnas, tās dodas uz Viļņu vai Tallinu. Turklāt Tukuma lidosta lūkojas lēto pasažieru aviokompāniju, kā arī čārterreisu un kravu pārvadājumu virzienā.
Skars ap 400 privātmāju
Grozies, kā gribi, lidlauka skrejceļš ir tieši pretim Tukuma pilsētas Durbes mikrorajonam. Privātmāju apbūve sākas jau divus kilometrus no skrejceļa gala. Lidmašīnām paceļoties (kad tās rada vislielāko troksni) un pat ļoti strauji pagriežoties vai nolaižoties (kad troksnis ir mazāks) taisnā līnijā, būs jāšķērso dzīvojamās mājas 300 metru augstumā. Kopumā pacelšanās – nolaišanās trajektorija Tukuma virzienā skars ap 400 privātmāju. Tā kā lidmašīnas paceļas un nolaižas pret vēju, daļā gadījumu lidaparāti manevrēs no otras puses, kur blīvas apbūves nav. Lidosta plāno, ka diennaktī šeit varētu ierasties ap desmit lidmašīnu.
"Cilvēciski es saprotu iedzīvotājus, kuriem lidmašīnas radīs diskomfortu un kuri pēdējos divdesmit gadus ir pieraduši pie klusuma," teic M. Krivošeja. "No otras puses, attīstība rada arī zināmas neērtības. Visu cieņu protestētājiem, kas savākuši 607 parakstus "pret", bet, domāju, ja mēs Tukuma un Smārdes novadā vāktu parakstus "par", tie būtu tūkstoši. Turklāt šajā vietā lidlauks ir vairāk nekā pusgadsimtu un visos attīstības plānos šī vieta vienmēr bijusi iezīmēta kā lidlauks."
Gatavi tiesāties
Viens no aktīvākajiem cīņā saucējiem pret Tukuma lidostas attīstību ir uzņēmējs, dizaina un reklāmas firmas "Advertex" direktors Ainars Poga. Viņaprāt, Tukuma novada domes priekšsēdētājs Juris Šulcs darbojas kā lidlauka īpašnieku advokāts. Tiesa, Tukuma lidosta ir arī A. Pogas klients, bet viņš protot nodalīt biznesu no sabiedriskajām aktivitātēm.
"Man kā uzņēmējam savas darbības vienmēr jāsaskaņo ar sabiedrību, bet kāpēc lidostas īpašnieki to var nedarīt? Pašvaldība runā, ka cietējiem samazinās nekustamā īpašuma nodokli, bet tie ir santīmi. Durbes mikrorajonā cilvēki būvējuši, pirkuši mājas, bet kas tagad? Troksnis un kaitīgi izmeši, kas mazinās īpašumu vērtību," satraucas A. Poga, kura īpašums arī atrodas šajā mikrorajonā.
Viņaprāt, iespējams noteikt, piemēram, laika, lidojuma biežuma, lidmašīnu lieluma, trokšņu un pacelšanās trajektorijas ierobežojumus, kas atvieglotu dzīvi pilsētniekiem. "Vienīgais, ko mums saka: būs desmit lidmašīnas dienā, kas pārlidos 120 metru augstumā..." norāda A. Poga. "Un kāpēc nevarēja mazliet skrejceļu pagriezt tā, lai tas neatdurtos pret pilsētu? Ja noteiktie lidošanas ierobežojumi mūs neapmierinās, paturam tiesības lidlauka darbību uzskatīt par ļoti bīstamu iedzīvotājiem, protestēt un tiesāties."
Aizlieguma nebūs
"Lēmuma aizliegt pacelties no Tukuma lidostas nebūs!" kategorisks ir Tukuma novada domes priekšsēdētājs J. Šulcs. "Visos attīstības dokumentos kopš 1990. gada – gan rajona, pilsētas, pagasta – lidlauks ir bijis iekļauts, bet Rīgas plānošanas reģiona attīstības programmā Tukuma lidlauks noteikts kā rezerves lidlauks Rīgas lidostai."
J. Šulcs norāda, ka attīstības plānus ir bijis iespējams cilvēkiem apspriest, protestu iepriekš nav bijis, bet tikai tagad, kad nepieciešams vien nokārtot dažus dokumentus, sākušies protesti.
"Es arī nesaku, ka troksnis un izmeši neietekmēs cilvēku labsajūtu, bet ar to jārēķinās, ja dzīvo pie lidostas. Daudzviet pasaulē lidostas ir pie pilsētām vai pat pašā pilsētā. Mums jādomā par attīstību, darba vietām, par to, kā atdzīvināt pilsētu," spriež J. Šulcs.
Šobrīd Tukuma lidosta kārto dokumentus, lai tehniski atbilstu starptautiskas lidostas statusam, bet Tukuma pašvaldība gaida, kad no projekta attīstītājiem saņems atļauju piesārņojošai darbībai, ko lidostai izsniegs Vides pārvalde. Tad domē varēs lemt, kādi lidošanas ierobežojumi nosakāmi.
"Gribam ierobežot lidojumus laikā no pusnakts līdz sešiem rītā, liegt manevrēt virs pilsētas, trokšņu līmenim būs jāatbilst ES normām. Paceļoties lidmašīnām būs maksimāli strauji jāgriežas prom no pilsētas. Runāsim par lidmašīnu skaitu, varbūt kādām mājām jānomaina logi," skaidro
J. Šulcs. Pašvaldības izveidotajā darba grupā darbojas gan domes, gan lidostas, gan arī neapmierināto iedzīvotāju pārstāvji.
Tukuma lidosta atrodas Engures novadā uz robežas ar Tukuma novadu. Engures novada domes priekšsēdētājs Gundars Važa atceras – kad 2004. gadā lidlauks atdots pašvaldībai, aina bijusi bēdīga: izdemolētas ēkas; skrejceļš bijis samērā labā stāvoklī – G. Važa lēš, ka, to restaurējot, bijis jānomaina 2 – 3% plātņu. "Nevienā brīdī pašvaldība nav pateikusi, ka lidlauka nebūs," uzsver G. Važa. Viņš ir pārliecināts, ka ieguvumi no lidostas būs lielāki nekā neērtības.
Viedokļi
Civilās aviācijas aģentūras direktors Māris Gorodcovs: "Mēs no aģentūras puses tikai apsveicam, ka Latvijā būs vēl viena lidosta, kas apkalpos komercreisus. Iedzīvotāju bažas par neērtībām un drošību ir saprotamas, un visur vietējā vara šo problēmu risina. Tomēr valstīs, kur maz brīvu zemju, notiek arī pretējais: cilvēki vēlas būvēties arvien tuvāk lidostām, un tad pašas lidostas ceļ traci, stāstot, cik lidmašīnas ir skaļas, cik tas viss ir kaitīgi."
Ekonomikas ministrs Artis Kampars: "Esmu pārliecināts, ka, attīstot Tukumā nelielu, bet aktīvu lidostu, ko izmanto zemo cenu aviokompānijas pasažieru pārvadāšanai, ieguvējas būs visas tuvējās pilsētas un pagasti, jo attīstīsies uzņēmējdarbība apkalpojošajā sfērā. Pasaules pieredze liecina, ka šādi infrastruktūras projekti atstāj pozitīvu iespaidu arī uz nekustamā īpašuma tirgu. Arī kā tukumnieks atbalstu šo projektu. Pēc informācijas, kas ir manā rīcībā, līdzīgās domās ir vairākums tukumnieku. Vienlaikus saprotu tos, kuriem ir jautājumi, piemēram, par trokšņa līmeni – te jāmeklē piemērotākie risinājumi."
Starptautiskās lidostas "Rīga" valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse: "Uz Tukuma lidostu raugāmies kā uz sadarbības partneriem. Pirmkārt, nākotnē Tukuma lidlauks plānots kā lidostas "Rīga" rezerves lidlauks – tas būs daudz izdevīgāk nekā patlaban, kad mūsu rezerves lidlauks ir Šauļos vai Tallinā. Starptautiskā lidosta "Rīga" neplāno atteikties no pakalpojumu sniegšanas aviokompānijai "Ryanair" – mums līgums ir spēkā līdz 2015. gadam, un pagaidām tā pārskatīšana nav plānota. Arī zemo cenu aviokompāniju apkalpošana mums nes ienākumus."
Saeimas deputāts Ainars Šlesers: "Lidosta bez aviokompānijām ir kā kapsēta. Man patlaban nav zināms, ka Tukuma lidostai būtu izdevies piesaistīt kādu aviokompāniju, tādējādi tās nākotni ir grūti komentēt. Savukārt ideja par "Ryanair" novirzīšanu uz Tukuma lidostu ir netālredzīga. Pēc pasažieru apgrozījuma "Ryanair" ir lielākā Eiropas aviokompānija. To nevar piespiest kaut kur aiziet vai nolikt uz ceļiem. Tā var aiziet pavisam.
Avots: www.la.lv
Raksts pārpublicēts SIA Vervo mājas lapā. SIA Vervo ir transporta uzņēmums, kas piedāvā starptautiskos un vietējos kravu pārvadājumus, transporta pakalpojumus un citus loģistikas risinājumus: autotransporta (sauszemes) kravu pārvadājumi (pilnas kravas, saliktas kravas), aviotransporta (gaisa) kravu pārvadājumi, dzelzceļa kravu pārvadājumi, kuģu (jūras) kravu pārvadājumi, muitas brokeru pakalpojumi, lielgabarīta, negabarīta un smagsvara kravu pārvadājumi, noliktavu pakalpojumi, bīstamo (ADR) kravu pārvadājumi, kravu apdrošināšana.