.jpg)
Pēc koka palešu eksporta apjoma eiro Latvija 2022. gadā bija 7. vietā pasaulē, bet, rēķinot koka palešu eksportu uz vienu iedzīvotāju, Latvija 2022. gadā bija stabila pasaules līdere koka palešu eksportā.
To liecina Pasaules Tirdzniecības organizācijas dati. Lai gan palešu ražošana un eksports nav lielākā kokrūpniecības un meža nozares eksportējamā produkcija, tomēr tā ir daudz nozīmīgāka Latvijas ekonomikai un ekonomikas izaugsmei nekā daudzas pakalpojumu nozares, kuru problemātika joprojām piepilda plašsaziņas līdzekļu saturu un kuras tiek pārfinansētas ar valsts un ES fondu atbalstu, neatbalstot tos, kuri patiešām vairo Latvijas bagātību un ir Latvijas ekonomikas lepnums. Latvijas palešu eksports apsteidz ienākumus, piemēram, no dzelzceļa pakalpojumu eksporta.
Divkāršs pieaugums
Vairāki kokrūpniecības segmenti pēdējos gados ir guvuši izcilus panākumus eksporta tirgos. Savukārt ir nozares, kuru eksporta apjomi ievērojami samazinājās. Salīdzinājumam, ja 2018. gadā Latvijas ienākumi no dzelzceļa pakalpojumu eksporta bija 336 miljoni eiro, tad 2021. gadā (vēl pirms Krievijas agresijas pret Ukrainu) vairs tikai 150 miljoni eiro. Savukārt tajā pašā laikā Latvijas ienākumi no koka palešu eksporta no 103 miljoniem eiro palielinājās līdz pat 206 miljoniem eiro 2022. gadā. Var apgalvot, ka Latvijas kokrūpniecības eksporta panākumi (paletes ir tikai viens no daudzajiem kokrūpniecības produktiem, turklāt pēc eksporta apjoma tas nav pats lielākais) lielā mērā kompensēja zaudējumus no tranzīta pakalpojumu eksporta samazināšanās. Tomēr ir jāatzīmē, ka attiecīgajā preču grupā ietilpst ne tikai paletes. Pašlaik ārējo preču uzskaitei gan Latvijā, gan trademap.org, kuru uztur ANO aģentūra UN COMTRADE kopā ar International Trade Senter, lieto Eiropas Savienības Kombinēto nomenklatūru (ES KN), kura tagad ir aizstājusi kādreiz lietoto starptautisko Harmonizētās preču aprakstīšanas un kodēšanas sistēmu.
ES Kombinēto nomenklatūras preču kodi sastāv no astoņām zīmēm. Lauksaimniecības precēm ar vienu kodu var apzīmēt tikai vienu preci. Savukārt rūpniecības precēm, kurās ir vērojama liela preču dažādība, ar vienu kodu parasti apzīmē preču grupu, kurā var ietilpt ļoti daudzas līdzīgas nozīmes preces. Koka tarai vislielākā nozīme starptautiskajā tirdzniecībā ir trim preču grupām: preču grupai ar kodu 4415 20 paliktņi, kastu paliktņi un citas kravu plātnes, paliktņu apmales (vienkāršoti koka paletes); preču grupai ar kodu 4415 10 lādes, kastes, redeļkastes, spoles un tamlīdzīga tara, kabeļu spoles (nosacīti koka kastes); preču grupā ar kodu 4416 00 00 ietilpst mucas, muciņas, kubli, toveri un citādi mucinieku darinājumi un to daļas no koka, ieskaitot mucu dēlīšus (vienkāršoti - koka mucas).
Koka taras specifika
Baltijas valstis ir specializējušās dažādu koka taras izstrādājumu eksportā. Vērtējot koka vai koksnes izstrādājumu kastes pēc eksporta uz vienu iedzīvotāju, pasaules līdere ir Igaunija. 2022. gadā Igaunija eksportēja koka kastes kopumā par 39 milj. eiro, Lietuvas eksporta kopējais apjoms bija par 6,5 milj. eiro, bet Latvijas – par 4,8 milj. eiro. Savukārt koksnes mucu un mucu dēlīšu eksportā uz vienu iedzīvotāju pasaules līdere bija Lietuva. 2022. gadā Lietuva eksportēja koka mucas un līdzīgus izstrādājumus kopumā par 20,2 milj. eiro, Igaunijas eksporta kopējais apjoms bija par 4,4 milj. eiro, bet Latvijas - tikai par 146 tūkst. eiro. Savukārt Latvija ir starp pasaules lielākajiem palešu eksportētājiem. Latvijā tiek ražotas visdažādāko veidu paletes. Pasaulē visvairāk tiek izmantotas EPAL eiropaletes (800 x 1200 x 144 mm), kuru daudzums šobrīd pasaulē pārsniedz 650 miljonus. Mazāk izplatītas ir EPAL 3 Āzijas standarta paletes (1000 x 1200 x 144 mm).
Standartam atbilstoša EPAL eiropalete ir izmantojama gandrīz desmit gadus. Paletes tiek ražotas no koka, turklāt EPAL eiropaletēm, kas ir sertificētas un atbilstoši marķētas, ir visai augsta tālākpārdošanas vērtība. Latvija arī ražo un eksportē vienreizlietojamās paletes (izmēri 600 mm x 800 mm, 800 mm x 1200 mm un 1000 mm x 1200 mm). Palešu izmēri ir pielāgoti tā, lai tās varētu racionāli izvietot standarta konteineros vai kravas auto. Latvijas ražotāji piedāvā ražot un eksportēt jebkura izmēra paletes, kuras ir atbilstošas iekšējiem ražošanas vai loģistikas procesiem un iekšējā transporta īpatnībām. Bez paletēm vai citiem kravas paliktņiem šajā preču grupā ir iekļautas arī palešu apmales un palešu apmaļu vāki, kas ir domāti, lai ar paletēm varētu transportēt arī birstošas kravas. Jebkura koka tara ir videi draudzīgāks iepakojums par citiem iepakojuma veidiem, jo tas neveido pastāvīgu piesārņojumu.
Polijas efekts
2022. gadā pasaules līdere pēc kopēja koka palešu eksporta bija Polija (1151milj. eiro), tad sekoja Vācija ( 504 milj. eiro), Čehija ( 335 milj. eiro), Nīderlande ( 313 milj. eiro), Beļģija (251milj. eiro) un Ukraina ( 225 milj. eiro). Latvija ar 206 milj. eiro pēc palešu kopapjoma 2022. gadā bija 7. vietā pasaulē, bet Lietuva ar 204 milj. lielu eksportu 2022. gadā bija 8. vietā pasaulē. Pēc tam sekoja Apvienotā Karaliste (191milj. eiro), Itālija ( 173 milj. eiro), Francija ( 151 milj. eiro), Ķīna (124 milj. eiro), ASV (124 milj. eiro) un Zviedrija (102 milj. eiro). Tādas valstis kā Angola, Argentīna, Bruneja, Kambodža, Čada, Etiopija, Gabona, Gvineja, Gajāna, Haiti, Irāka, Jamaika, Lībija, Mali, Māršala salas, Maurīcija, Mongolija, Mjanma, Omāna, Papua Jaungvineja, Santome un Prinsipi, Dienvidsudāna, Sudāna, Sīrija, Tadžikistāna, Tanzānija, Uzbekistāna un Venecuēla 2022. gadā koka palešu eksportu neuzrādīja vispār, bet tādās valstīs kā Bangladeša, Beliza, Kamerūna, Džibutija, Laosa, Pakistāna, Irāna, Kuveita, Malāvija, Mikronēzija, Somālija, Albānija, Ekvatoriālā Gvineja, Ziemeļkoreja, Nepāla, Seišelu salas un Austrumtimora uzrādītais koka palešu eksports 2022. gadā bija mazāks par 10 tūkstošiem. Ir pamats domāt, ka nelieli palešu eksporta (un importa) apjomi daudzām pasaules valstīm veidojas, muitas deklarācijās norādot daudzkārt lietojamo paleti kā no kravas, kas uz paletes ir novietota, nodalītu preci, vai arī tie veidojas no lietošanā derīgu palešu atpakaļpirkuma vai reeksporta.
Smalkās nianses
Koka palešu eksporta apjomus uz vienu iedzīvotāju ietekmē divi rādītāji - eksporta kopējais apjoms un iedzīvotāju skaits. Ja vērtējam pēc kopējā eksporta apjoma, tad gan Latvijas, gan Lietuvas koka palešu eksporta apjoms 2022. gadā bija visai līdzīgs – Latvijai 206 milj. eiro, bet Lietuvai 204 milj. eiro, bet, tā kā Latvijā iedzīvotāju ir mazāk nekā Lietuvā, tad tas, vērtējot koka palešu eksporta apjomus uz vienu iedzīvotāju, Latvijai nodrošināja pirmo vietu pasaulē -109 eiro uz vienu iedzīvotāju gada laikā. Otrajā vietā ar 72 eiro uz vienu iedzīvotāju pasaulē bija Lietuva. Savukārt pasaules desmitniekā pēc šī rādītāja iekļuva arī tādas valstis kā Čehija (31,9 eiro uz vienu iedzīvotāju), Polija (30,6 eiro uz vienu iedzīvotāju), Igaunija (22,7 eiro uz vienu iedzīvotāju), Slovēnija (22,0 eiro uz vienu iedzīvotāju), Beļģija (21,5 eiro uz vienu iedzīvotāju), Nīderlande (17,7 eiro uz vienu iedzīvotāju), Andora (16,6 eiro uz vienu iedzīvotāju). Vērtējot Latvijas un vadošo pasaules koka palešu eksporta produkcijas a
pjoma izmaiņas starp 2019. un 2022. gadu, ir jāņem vērā, ka to ietekmēja vairāki faktori. Vispirms - cik ātri galveno pasaules eksportētāju produkcijas realizācijas tirgus atguvās no globālās Covid -19 pandēmijas izraisītajiem starptautiskajiem sakaru ierobežojumiem un cik ātri šo valstu ekonomikas pārgāja uz prognozējamu ekonomikas ritmu.
Atbilstoši trademap.org aprēķiniem 2022. gadā Latvijas eksportēto palešu vai līdzīgas produkcijas svars tonnās, salīdzinot ar 2021. gadu, pieauga par 6%, savukārt ienākumi no palešu eksporta eiro izteiksmē gada laikā palielinājās par 33% (ASV dolāros pieaugums nav tik liels - 18%, bet to nosaka ASV dolāru un eiro savstarpējās svārstības). Lietuvas koka palešu eksports svara vienībās starp 2021. un 2022. gadu pat samazinājās, bet ienākumi no palešu eksporta gada laikā palielinājās par 34%. Lielāki ienākumi no palešu eksporta, visticamāk, parāda kopējo 2022. gadā vēroto inflāciju, kuru izraisīja gan daudzu izejvielu, gan energoresursu sadārdzinājums globālā līmenī, gan arī tas, ka no vienkāršākas un lētākas produkcijas (piemēram, vairāk eksportējot vienreiz lietojamās paletes) Latvijas ražotāji ir vairāk sākuši eksportēt dārgāku, piemēram, daudzkārt lietojamu palešu, palešu apmaļu un citu līdzīgu produkciju. Līdz ar to tabulā attēlotie eksporta pieaugumi parāda gan vispārēju cenu pieaugumu, gan pāreju uz produkcijas eksportu ar augstāku pievienoto vērtību.
Tabulā ir iekļautas tikai tās valstis, kurām gan 2019. gadā, gan 2018. gadā koka palešu eksports pārsniedza vienu miljonu eiro. Vislielākais eksporta apjoms laika posmā starp 2019. un 2022. gadu bija vērojams tādās valstīs kā Apvienotā Karaliste ( +425% ), Ukraina ( +287% ), Īrija ( +276% ), Ķīna ( +260% ), Nikaragva ( +178% ), Bulgārija ( +159% ), Turcija ( +157% ), Meksika ( +154% ), Moldova ( +143% ), Polija (+139% ), Horvātija ( +134% ), Grieķija ( +126% ) un Rumānija ( +126% ). Pēc kopējā koka palešu eksporta apjoma (eiro) pieauguma Latvija bija 14. vietā pasaulē. Latvijas koka palešu eksports 2022 .gada laikā bija 118% pret 2021. gada līmeni. Savukārt Botsvānā, Vjetnamā, Baltkrievijā, Taizemē, Singapūrā, Dienvidkorejā un Saūda Arābijā palešu eksports samazinājās. Salīdzinot koka palešu eksporta tendences pēdējo 20 gadu laikā, var secināt, ka galvenais Latvijas starptautiskais konkurents ir Lietuva. Latvija eksportēja vairāk koka palešu nekā ASV vai Ķīna.
Nozīmīgs pavērsiens Latvijas un citu Baltijas valstu palešu eksporta pieaugumam bija Austrumeiropas pievienošanās Eiropas Savienībai. Savukārt šīs preču grupas eksportu visai negatīvi ietekmēja 2009. gada krīze. Austrumeiropas pievienošanās Eiropas Savienībai ļoti negatīvi ietekmēja Lielbritānijas palešu eksportu. Ja līdz 2004. gadam Lielbritānijas koka palešu eksports ievērojami pārsniedza visu Baltijas valstu eksportu kopumā, tad pēc Austrumeiropas pievienošanās ES viena pati Latvija katru gadu eksportēja vairāk koka palešu (pēc kopējiem eksporta ienākumiem) nekā Lielbritānija. Savukārt Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības sāka atjaunot šīs valsts vietu globālajā pasaules tirgū. Ir vērojams pamatīgs Lielbritānijas palešu eksporta pieaugums, un 2022. gadā Lielbritānija eksportēja paletes tikai nedaudz mazāk par Latviju.
Avots: https://www.db.lv/
Raksts pārpublicēts SIA Vervo mājas lapā. SIA Vervo ir transporta uzņēmums, kura pamatdarbības veidi ir starptautiskie un vietējie kravu pārvadājumi, transporta pakalpojumi un citi loģistikas risinājumi: autotransporta (sauszemes) kravu pārvadājumi (pilnas kravas, saliktas kravas), aviotransporta (gaisa) kravu pārvadājumi, dzelzceļa kravu pārvadājumi, kuģu (jūras) kravu pārvadājumi, muitas brokeru pakalpojumi, lielgabarīta, negabarīta un smagsvara kravu pārvadājumi, noliktavu pakalpojumi, bīstamo (ADR) kravu pārvadājumi, kravu apdrošināšana, personīgo mantu pārvadājumi.