Starptautisko preču pārvadājumu noteikumus regulē ANO konvencija par starptautiskajiem kravu pārvadājumiem jeb CMR. Šo konvenciju ir apstiprinājušas gan vairums Eiropas valstu, gan arī citas valstis. Preču ražošanas uzņēmumi, to pārdevēji, kravas automašīnu šoferi un kravas saņēmēji izmanto CMR pavadzīmi, kas sevī ietver informāciju par pārvadājamām precēm un to nosūtītājiem un saņēmējiem.
Iesākumā CMR pavadzīmes bija tikai papīra formātā, taču tagad IRU (Starptautiskā autotransporta savienība (IRU – International Road Transport Union)) rosina pāreju uz to elektronisku formātu - e-CMR. Tam pievienojās arī Eiropas Savienība, no 2020.gada 15. jūlija pieņemot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu Nr. 2020/1056 par kravu pārvadājumu elektronisko informāciju. Regula stājas spēkā 2020. gada 20. augustā un ir jāsāk piemērot no 2024. gada 21. augusta, kas nodrošinās drošu informācijas apmaiņu starp uzņēmumiem un varas iestādēm par preču apriti visā Eiropas Savienībā.
CMR pavadzīmes saskaņā ar ANO Konvenciju par preču pārvadāšanu galvenokārt tiek izmantotas, lai veiktu komercpārvadājumus. Taču tiesībaizsardzības un muitas iestādes tās bieži izmanto arī, lai pārbaudītu preču un to nosūtītāja, saņēmēja, kā arī pārvadātāja informāciju preču plūsmai pāri robežām.
2008. gadā CMR Konvencijai tika pievienots protokols par elektronisku CMR izmantošanu (lietojot e-CMR), ko ir apstiprinājušas 32 valstis – arī Latvija. Samazinot papīra formāta dokumentu daudzumu, digitālais e-CMR risinājums ļaus samazināt apstrādes izmaksas, administratīvās izmaksas, rēķinu izrakstīšanas kavējumus, kā arī samazinās risku pieļaut kļūdas.
Starptautiskā autotransporta savienība jeb IRU noorganizēja semināru, kur septiņi industrijas pārstāvji, līderi, lēmumu pieņēmēji un noteikumu izstrādātāji īsi un kodolīgi dalījās ar savām prezentācijām.
ANO Eiropas Ekonomikas komisijas Transporta veicināšanas un ekonomikas nodaļas vadītājs Konstantīns Aleksopuls (Konstantinos Alexopoulos) semināru iesāka ar vēstījumu: "Tuvākajā nākotnē nevienai kravas mašīnai nevajadzētu apstāties uz robežām." e-CMR darbībai ir jābūt atbilstošai CMR un e-CMR protokola noteikumiem, kas nozīmē - būt starptautiski izmantojamai, ilgtspējīgai un tādai, ko apstiprinājušas visas iesaistītās puses.
Starpvaldību komisijas TRACECA Pastāvīgā Sekretariāta ģenerālsekretārs Assets Assavbajevs (Asset Assavbayev) uzsvēra to, ka vairāki Eiropas-Kaukāza-Āzijas transporta koridora dalībnieki ir ieinteresēti e-CMR risinājumos.
Uzņēmuma “DB Schenker” digitālās transformācijas nodaļas vadītājs Diters Sellners (Dieter Sellner) izcēla faktu par izmaksu samazināšanu - samazinot dokumentu daudzumu papīra formātā, samazināsies arī administratīvās izmaksas. Kopā ar Andreasu Netstrateru (Andreas Nettstrater) - organizācijas “Open Logistics Foundation” vadītāju, viņi ir prezentējuši priekšlikumu izveidot publiski pieejamus risinājumus. A. Netstraters atzīmēja arī to, cik svarīgi ir saskaņot likumdošanas un privāto sektoru.
Lai turpinātu diskusiju, AKANEA piegādes ķēdes produktu mārketinga vadītāja Helēna Keržāna (Hélène Kerjean) dalījās ar piemēru, kā e-CMR tiek mobilizēts Francijas tirgū, lai savu risinājumu paplašinātu citos tirgos.
Taču uzņēmuma “TN Torello” galveno klientu menedžere Antonia Ferrari pauda bažas par to, ka Itālijai vēl jāapstiprina CMR protokols, ņemot vērā ilgtspējības un digitālo risinājumu nozīmi transporta nozarē.
Starptautiskās kuģniecības kompānijas "Mediterranean Shipping Company S.A." digitālās un informācijas nodaļas vadītājs Andrē Simha (André Simha) visbeidzot uzsvēra, ka risinājumiem jābūt praktiskiem un sadarbspējīgiem. Viņš uzsvēra arī digitālo dokumentu nozīmi starptautiskajā tirdzniecībā, kā arī kiberdrošības un pārvaldības nozīmi.
Visi runātāji piekrita tam, ka ir nepieciešams pēc iespējas ātrāk izstrādāt starptautisku pieeju e-CMR risinājumiem. Tiem jābūt piemērotiem un pieejamiem visiem (tehnoloģiski neitrāliem), saskaņotiem starp visām pusēm, kā arī drošiem.