Nozares jaunumi

Kravu pārvadājumu apjoms turpina augt, bet jaunu prasību dēļ daļa nodokļu paliks ārzemēs

Kravu pārvadājumu apjoms turpina augt, bet jaunu prasību dēļ daļa nodokļu paliks ārzemēs

Kravas autopārvadātāju skaits Latvijā pārsniedzis līmeni pirms kovida pandēmijas, arī transportēto kravu apjoms turpina kāpt, bet šoferu nemitīgi trūkst, tāpēc mūsu valsts kompānijās sākuši strādāt trešo valstu iedzīvotāji, kam pie mums ir iespēja piepelnīties. Taču šo procesu drīz piebremzēs jauni starptautiski noteikumi, kas daļai pārvadātāju jau tagad liek savu darbību reģistrēt ārzemēs, tur atstājot arī nodokļus.

Vairākās Eiropas valstīs kravas autopārvadājumu nozari krīze pārņēma jau pirms pāris mēnešiem, kad jau tā vēsturiski trūkstošajos autovadītāju apstākļos šo problēmu vēl vairāk izgaismoja fakts, ka pieprasījums pēc kravu pārvadājumiem strauji aug, bet šoferu nav. Firmas “Heders” saimnieks un Autopārvadātāju asociācijas padomes priekšsēdētājs Arkādijs Praiss toreiz teica, ka šoferu trūkuma un pārvadājumu pieprasījuma dēļ var izvēlēties, kurus pasūtījumus pieņemt.

“Tik daudz [pārvadājumu], ka nepietiek mašīnu. Brauc uz Krieviju, brauc uz Eiropu, nepietiek mašīnu. (..) Šoferu nav, nepietiek. Man katru dienu zvana cilvēki, es ņemu tikai to darbu, kas man patīk, nav tā, ka ņemam jebkuru,” iepriekš sacīja Praiss.

Tagad viņa teikto apliecina arī skaitļi.

Pērn Latvijā bija par 7% vairāk reģistrētu kravu pārvadātāju nekā 2019. gadā pirms kovida pandēmijas. Tāpat arvien vairāk tika izsniegtas transportlīdzekļa vadītāja apliecības šoferiem no trešajām valstīm. Autotransporta direkcijas Starptautisko autopārvadājumu koordinācijas daļas vadītāja Indra Gromule secinājusi, ka kravu nozarē uz riteņiem gads bijis labs.

“Nozare lēnām stabilizējas, un arī dzen visi šie ierobežojumi un dažādas turbulences – pārvadātāji ir pielāgojušies tam,” pauda Gromule.

Latvijas Kravas ekspeditoru un loģistikas asociācijas ģenerālsekretārs Māris Dreimanis paskaidroja, ka kravu apjoms lielā mērā audzis uz izvesto kokmateriālu un metāla rēķina.

“Eksportā tas varētu būt ar koku saistītām kravām. Un arī metāls diezgan daudz tiek vests. Importā vienmēr daudz ir bijušas kravas, bet, iespējams, saistībā ar kovidu, – ka cilvēki mazāk ceļo, vairāk ir uz vietas, vairāk būvē, vairāk patērē,” norādīja Dreimanis.

Tomēr izmaiņas nozarē, visticamāk, ieviesīs kārtējie jaunumi tā sauktajā mobilitātes pakotnē, kas ir visas Eiropas Savienības (ES) regula kravu pārvadājumiem. Daļa nosacījumu stājās spēkā jau iepriekš, mašīnu šoferiem ļaujot reizi mēnesī atgriezties savā mītnes zemē vai uzņēmuma reģistrācijas valstī. Savukārt 2. februārī stāsies spēkā noteikums, ka kompānijām, kas strādā ārvalstīs, saviem autovadītājiem jāmaksā ne mazāk par minimālo algu valstī, kurā viņš tajā brīdī strādā.

Autotransporta direkcijas pārstāve Gromule ieskicēja nākamās izmaiņas: “Eiropas Savienībā būs tāda vienota platforma, kur pārvadātājs latviešu valodā varēs iesniegt deklarāciju par katru valsti atsevišķi, kur viņa šoferis strādā un veic pārvadājumus.”

Tāpat no 21. februāra būs spēkā noteikums, ka transportlīdzeklim vismaz reizi astoņās nedēļās ir jāatgriežas valstī, kur reģistrēts uzņēmums.

“Protams, tas radīs gan papildu nobraukto kilometrāžu, gan arī papildu izmešus. Tas nekādā veidā nesekmēs “zaļā kursa” virzību. Otra lieta – stāsies spēkā jaunas papildu prasības, ja veic kabotāžas pārvadājumus, tas ir – ja, piemēram, iekrauj Vācijā vienā vietā un turpat Vācijā arī otrā vietā izkrauj. Būs jauns ierobežojums spēkā, ka četras dienas Vācijā kabotāžu veikt nevarēs, tas ir tāds jauns ierobežojums, lai izslēgtu šo iespēju, ka – ja kabotāžu veic diezgan regulāri, tiek noņemts darbs vietējiem pārvadātājiem.”

Kravas ekspeditoru un loģistikas asociācijas ģenerālsekretārs Dreimanis akcentēja, ka šiem ierobežojumiem būs sekas.

Viņš skaidroja: “Tiem, kas strādā ārzemju tirgos, protams, vajadzēs braukt mājās reizi astoņās nedēļās. Viņi attiecīgi bojās tirgu tiem, kuri strādā uz Latviju, jo viņiem būs principā vienalga – viņi ņems pirmo, kas pagadās, lai nebūtu ar tukšu kravas kasti jābrauc atpakaļ. Otrs – tiem, kas strādā tirgū, viņi jau ir vairāki lielie transporta uzņēmumi. (..) Tie ir reģistrējušies ārvalstīs, un te attiecīgi zaudētājs būs valsts, jo viņi nodokļus maksās šajā gadījumā citur.”

Lai gan Vācija, Francija, Skandināvijas un Baltijas valstis Latvijas kravu pārvadātājiem ir populārs galamērķis, tāpat kā citus gadus arī pērn vislielākais pieprasījums bijis pēc atļaujām pārvadājumu veikšanai uz Krieviju, Baltkrieviju, Kazahstānu un Ukrainu.

Avots: https://www.lsm.lv/

Raksts pārpublicēts SIA Vervo mājas lapā. SIA Vervo ir transporta uzņēmums, kura pamatdarbības veidi ir starptautiskie un vietējie kravu pārvadājumi, transporta pakalpojumi un citi loģistikas risinājumi: autotransporta (sauszemes) kravu pārvadājumi (pilnas kravas, saliktas kravas), aviotransporta (gaisa) kravu pārvadājumi, dzelzceļa kravu pārvadājumi, kuģu (jūras) kravu pārvadājumi, muitas brokeru pakalpojumi, lielgabarīta, negabarīta un smagsvara kravu pārvadājumi, noliktavu pakalpojumi, bīstamo (ADR) kravu pārvadājumi, kravu apdrošināšana, personīgo mantu pārvadājumi.

Kontakti

Pievienojies

Seko SIA Vervo sociālajos tīklos, uzzini jaunākās ziņas un laimē balvas.