Liepājas osta gadu noslēdz ar rekordaugstu kravu apgrozījumu decembrī

2020. gada decembrī Liepājas ostā pārkrautas 773 603,10 tonnas dažādu kravu, kas visā ostas pastāvēšanas vēsturē ir lielākais kravu apgrozījums decembra mēnesī. Salīdzinot ar 2019. gada decembri, kravu apgrozījums pērn gada izskaņā ir palielinājies par 17,3 procentiem, savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi novembri pieaugums ir +48,5%.

Kā uzsver Liepājas SEZ valdes priekšsēdētājs Uldis Sesks, dažādu ekonomisku un ģeopolitisku apsvērumu ietekmē 2020. gads Liepājas SEZ pārvaldei un ostai kā galvenajam tās stūrakmenim bijis gana sarežģīts un izaicinājumiem bagāts, taču vienoti strādājot uzņēmējiem, pašvaldībai, valstij tās augstākās ierēdniecības līmenī, un Liepājas SEZ pārvaldei izdevies stāties pretī izaicinājumiem. “Ostas decembra darbības rādītāji ar rekordaugsto kravu apgrozījumu ir apliecinājums, ka spējam kopīgi pārorientēties un pielāgoties noteiktiem darbības noteikumiem – ja nav ogles, tad tiek krautas kokskaidu granulas, lauksaimniecības produkcija, šķelda, apaļkoki, cements u.c. Interesi par vietējo graudu pārkraušanu izrāda arī citas Latvijas ostas, mēs savukārt importējam soju, ko tālāk nogādājam Krievijā,” skaidro U. Sesks

Kopumā pērn osta spējusi nodrošināt stabilu kravu plūsmu un 2020. gads noslēdzies ar 6,6 milj. pārkrauto tonnu, kas par aptuveni 10% atpaliek no iepriekšējā gada rādītājiem, kas ir līdzvērtīgi vienam lieltonnāžas kuģa ievestai vai izvestai kravai mēnesī. “Osta un tranzītbizness ir ļoti sensitīva nozare, un mēs to īpaši izjutām 2020. gadā – izmaiņas nozarē kopumā līdz ar Krievijas kravu samazinājumu, globālās pandēmijas ietekmi un ģeopolitiskiem aspektiem, kas ievērojami palielināja Latvijas ostu iekšējo konkurenci. Un diemžēl, kamēr nebūs vienota dzelzceļa tarifa, Rīgas brīvosta ir labvēlīgākās pozīcijās nekā citas ostas,” uz secinājumiem norāda U. Sesks.

Lielāko kravu apgrozījumu 2020. gadā Liepājas ostā nodrošināja Liepāja Bulk Terminal, pārkraujot 2,1 milj. dažādu lauksaimniecības kravu. Kā atzīst Liepājas Bulk Terminal valdes loceklis Juris Matvcejevs, termināls šobrīd apkalpo aptuveni 20 dažādus Lauksaimniecības kravu veidus, un pēdējos četrus gadus katrā graudu sezonā pārkrauj vairāk nekā 2 miljonus tonnu. Uzņēmuma vadībai gan bažas sagādā Rīgas ostas radītā konkurence, jo, samazinoties ogļu kravām, tur rodas arvien lielāka interese par graudu kravu piesaisti. “Mēs esam rietumos, tie 200 km mums rada grūtības paņemt Latvijas graudus, kas izaudzēti Zemgalē. Nevaram Liepājā atļauties samazināt tarifu līdz Rīgas līmenim, ko viņi var atļauties. Tas ceļš nevedīs pie pozitīva rezultāta kopumā. Tā jau jebkurš tagad atbrīvos ogļu laukumu, pateiks – kraujam graudus, un iedos zemāku cenu, bet tā kvalitāte tiek zaudēta.”

Viens no Liepājas ostas attīstības priekšnoteikumiem ir stabilitāte, un tas arī bijis galvenais uzdevumiem Liepājas SEZ pārvaldei un pašvaldībai 30 gadu garumā nodrošināt skaidrus darbības priekšnoteikumus un atbilstoši uzņēmēju vajadzībām veidot no nulles ostas darbībai nepieciešamo infrastruktūru. 2020. gadā Liepājas SEZ pārvalde noslēdza līdz šim vērienīgākos projektus 44,6 milj. eiro apjomā. Ir sakārtoti autoceļi, lai ērti nokļūtu gan uz graudu, gan prāmju termināliem, pilnveidota dzelzceļa infrastruktūra, lai palielinātu kravu aprites kapacitāti, izbūvēta pilnīgi jauna piestātne un 14,5 m dziļš kuģu ceļš. “Visi šie projekti ir īstenoti atbilstoši uzņēmēju attīstības plāniem, jo tieši uzņēmēji ir tie, kas piesaista kravu īpašniekus un kravas, bet mēs kā Liepājas SEZ pārvalde varam līdzdarboties un sniegt nepieciešamo infrastruktūru un nosacījumus, lai jaunas kravas varētu ienākt Liepājas ostā,” skaidro SEZ valdes priekšsēdētājs.

2020. gadā liels ieguvums bija jaunā dziļūdens piestātne un kuģu ceļš ar dziļumu 14,5 m, ko 20.septembrī - DESERT HOPE, bet 29. septembrī SAKIZAYA QUEEN panamax klases kuģi pieņēma ekspluatācijā vārda vistiešākajā nozīmē. Liepājas SEZ pārvaldnieks Jānis Lapiņš uzsver, ka 2020. gada rudenī jaunās iespējas vēl tikai apguva, bet jau šogad pilnībā tās tiks izmantotas, lai veiksmīgi piesaistītu jaunas kravas. Vienlaikus ieguldījumi infrastruktūrā 44, 6 milj. eiro apjomā bija un ir liels izaicinājums, kas uzliek arī lielu atbildību un prasa rūpīgu finanšu plūsmas plānošanu, kas pandēmijas ietekme var prasīt neordinārus lēmumus.

Liels ieguvums un atspaids jaunu kravu piesaistē ir bijušā “Liepājas Metalurga” teritorija (Liepājas SEZ pārvalde iegādājās 2019. gada septembrī), kurā vairāki Liepājas ostas uzņēmēji nomā gan kravu uzglabāšanas laukumus, gan noliktavas. Tas ļāvis 2020. gadā uzglabāt vairāk kravu un nodrošināt stabilu kravu apgrozījumu Liepājas ostā. Tā, piemēram, LSEZ SIA “Ekers Stividors LP” nomā 6 noliktavas, kas ļāva piesaistīt jaunu kravu īpašnieku un ievērojami palielināt kokskaidu granulu pārkraušanas apjomus.

Ne tikai decembrī, bet visu gadu pieaugums vērojams lejamkravu segmentā, ko nodrošina gan GI Termināls ar bāzes eļļām, gan DG Termināls, kas uzbūvēja un veiksmīgi izmanto bitumena (izmanto ceļu būvē) terminālu. Tas ir vienīgais tāds termināls Baltijas jūras reģionā. Sarežģīts produkts, sarežģīta uzglabāšana un pārkraušana, bet ieguldītās pūles atmaksājas.

Liepājas SEZ valdes priekšsēdētājs atzīst, ka Liepājas ostas uzņēmējiem nebija viegli pirms 30 gadiem ielauzties tranzītbiznesā un nav viegli arī šobrīd stabili strādāt, taču Liepājas osta turpina. U. Sesks: “Ostas uzņēmēji ir pieraduši strādāt izdzīvošanas režīmā un pielāgoties mainīgajai situācijai, ģeopolitikai un pašmāju politiskajām spēlēm, ko šogad vēl pastiprināja Covid pandēmija. Īpaši to izjutām pavasarī, kad Eiropā slēdza virkni rūpnīcu, mainījās pieprasījums pēc kravām.”

Viena no Liepājas ostas priekšrocībām ir vietējas kravas. Salīdzinājumā vietējās kravas un tranzītkravas ir līdzvērtīgās proporcijās. “Tā nav nejaušība. Ļoti apzināti deviņdesmito gadu sākumā veidojām un attīstījām prāmju satiksmi (1994. gadā pirmais prāmis, nebija regulāra prāmja satiksme ne Rīgai, ne Ventspilij), kas lielā mērā ļāva piesaistīt ārvalstu investorus, kuri šeit būvēja un turpina būvēt savas ražotnes. Viegli organizēt loģistiku. Šogad vienojāmies ar prāmja operatoru, kas līnijā Liepāja-Traveminde deva iespēju iekļaut Karlskrūnu Zviedrijā. Mūsu zviedru un dāņu ražotāji ļoti priecājās, jo tieši ostas un lidostas klātbūtne bija viens no noteicošajiem faktoriem, kāpēc savas ražotne būvēja tieši Liepājā,” uzsver Liepājas SEZ valdes priekšsēdētājs U. Sesks.

Arī ostas uzņēmēji aktīvi meklēja un atrada kravu īpašniekus, kas bija gatavi Liepājas ostā būvēt savus terminālus – BTC, Danstore, Schwenk. Tas nodrošina stabilu kravu plūsmu ilgtermiņā. Meklējot savu nišu, Liepājas osta jau no 2001. gada ļoti apzināti ir veidota kā graudu ostu – tāpat kā 19. gs. otrā pusē. Lauksaimniecības kravu termināli ir attīstījuši savu kapacitāti un elastīgumu, ka var pārkraut vairāk nekā 30 dažādus lauksaimniecības produkcijas veidus. Tieši lauksaimniecības kravas veido lielāko kravu grupu Liepājas ostā. Liepājas ostā var pārkraut, sākot no rudziem, kviešiem, miežiem, līdz pat rapša un saulespuķu čaumalu raušiem, pupiņas ieskaitot. Šādai specifikācijai gan ir arī mīnuss – sezonalitāte, kas atkarībā no ražas var būt no augusta līdz janvārim, februārim, labos gados līdz pat jaunajai sezonai.

Avots: https://www.liepaja.lv/

Raksts pārpublicēts SIA Vervo mājas lapā. SIA Vervo ir transporta uzņēmums, kura pamatdarbības veidi ir starptautiskie un vietējie kravu pārvadājumi, transporta pakalpojumi un citi loģistikas risinājumi: autotransporta (sauszemes) kravu pārvadājumi (pilnas kravas, saliktas kravas), aviotransporta (gaisa) kravu pārvadājumi, dzelzceļa kravu pārvadājumi, kuģu (jūras) kravu pārvadājumi, muitas brokeru pakalpojumi, lielgabarīta, negabarīta un smagsvara kravu pārvadājumi, noliktavu pakalpojumi, bīstamo (ADR) kravu pārvadājumi, kravu apdrošināšana, personīgo mantu pārvadājumi.