Baltkrievija ir gatava būtiski palielināt preču tranzītu Liepājas virzienā, taču nepieciešams atjaunot dzelzceļa posmu Mažeiķi-Reņģe, raksta laikraksts "Dienas Bizness".
Gan eksperti, gan kravu pārvadājumos ieinteresētās organizācijas, piemēram, Liepājas speciālā ekonomiskā zona (SEZ) un "Latvijas Dzelzceļš" (LDz), atzīst - lai piesaistītu Latvijai vairāk kravu, jāatjauno Lietuvas dzelzceļa demontētais sliežu posms Mažeiķi-Reņģe, tomēr šajā jautājumā ilgstoši nav nekādas skaidrības. Iespējamo sankciju noskaņā arī Baltkrievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Gerasimenko laikrakstam norādīja, ka Baltkrievija ir gatava būtiski palielināt savu preču tranzītu caur loģistikai visizdevīgākajām Latvijas ostām, tomēr tam nepieciešams atjaunot 2010.gadā demontēto sliežu posmu Mažeiķi-Reņģe.
Savu sacīto vēstnieks pamato ar to, ka Klaipēdas osta - ģeogrāfiski vistuvākā osta Baltkrievijai - ir faktiski pilnībā noslogota un tur būtisks kravu apjomu palielinājums nav iespējams, taču papildu kravas varētu tikt novirzītas uz tādā pašā attālumā esošo Liepājas ostu. "Lai tas notiktu, ir nepieciešama ne tikai Baltkrievijas vēlme, bet arī Latvijas ieinteresētība. Šobrīd līdz Liepājas ostai attālums pa dzelzceļu ir 1077 kilometri, taču šo pārvadājumu attālumu var samazināt par 300 kilometriem. Lai to panāktu, Latvijas un Lietuvas amatpersonām ir jāvienojas par nojauktā dzelzceļa sliežu posma Mažeiķi-Reņģe atjaunošanu," akcentē Gerasimenko. "Mums nav būtiski, kas to atjauno - Latvijas vai Lietuvas dzelzceļa kompānija, vai abas kopā. Svarīgi, ka ir šis sliežu ceļš, un tādējādi Liepājas osta varētu papildus saņemt Baltkrievijas kravas pat vairāku miljonu tonnu apmērā, kas kopējo kravu apgrozījumu Liepājas ostā labvēlīga attīstības scenārija gadījumā varētu palielināt vismaz par 30% salīdzinājumā ar pašreizējo." Ar Liepājas ostas vadību par to Baltkrievijas pārstāvji jau ir runājuši, un ir atrasti arī ir vairāki iespējamie risinājumi, kuri apmierina abas puses. "Ja būs izdevīgi, tad pārkraušanas termināli var celt arī Baltkrievija, ja ne, to var darīt Latvijas uzņēmēji vai pati ostas pārvalde," skaidro Gerasimenko. Viņš domā, ka arī Rīgas ostai ir vēl iespējas palielināt ar Baltkrieviju saistīto preču pārkraušanu. "Liepājas ostas uzņēmumi, protams, būtu ieinteresēti Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa atzara atjaunošanā," atzīst Liepājas SEZ pārvaldes Mārketinga un investīciju daļas vadītājs Ivo Koliņš.
Tomēr viņš uzsver, ka līdz šim sliežu ceļa atjaunošana atdūrusies pret Lietuvas intereses trūkumu un dažādām atrunām. "Jāsaprot, ka šāds lēmums Lietuvai nozīmē ne tikai ieguldījumus sliežu ceļā, bez kura lietuvieši var iztikt. Tas nozīmē arī reālus zaudējumus Klaipēdas ostai un Lietuvas valstij," skaidro Koliņš. Lai gan Liepājas osta nav pārāk liels drauds Klaipēdas ostas attīstībai un 1,5-2 miljoni tonnu gadā, ko varbūt zaudētu Klaipēda, bet iegūtu Liepāja, nav liels apjoms Lietuvas vienīgajai ostai, tomēr Baltkrievija iegūtu arī spēcīgu argumentu ostas un dzelzceļa tarifu jautājumā. Pastāvot alternatīvai, Klaipēdas osta nevarētu diktēt ostas maksas apjomu no monopola pozīcijām, kā tas ir šobrīd. Koliņš uzskata, ka Latvijas valdībai gan būtu jāizmanto iedarbīgi argumenti Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa jautājumā. "Kaut ko no mums jau vajag arī lietuviešiem," atgādina Koliņš, kā piemēru minot Visaginas atomelektrostacijas projektu un jūras robežas jautājumu.
Avots: www.rekurzeme.lv
Raksts pārpublicēts SIA Vervo mājas lapā. SIA Vervo ir transporta uzņēmums, kas piedāvā starptautiskos un vietējos kravu pārvadājumus, transporta pakalpojumus un citus loģistikas risinājumus: autotransporta (sauszemes) kravu pārvadājumi (pilnas kravas, saliktas kravas), aviotransporta (gaisa) kravu pārvadājumi, dzelzceļa kravu pārvadājumi, kuģu (jūras) kravu pārvadājumi, muitas brokeru pakalpojumi, lielgabarīta, negabarīta un smagsvara kravu pārvadājumi, noliktavu pakalpojumi, bīstamo (ADR) kravu pārvadājumi, kravu apdrošināšana.