Latvijas izcelsmes eksporta kravu apakalpošana ir prioritāte, un tas tiks nostiprināts arī topošajās Transporta attīstības pamatnostādnēs 2013. - 2020. gadam (TAP).
Konkurences tiesību normas Eiropas Savienībā ierobežo iespējas rast juridiski saistošus risinājumus, kas paredzētu iejaukšanos uzņēmumu darbībā un norāžu sniegšanu par primāri apkalpojamajiem klientiem, tāpēc vietējo kravu prioritātes atrunāšana TAP būtu pieņemams risinājums. To trešdien, 4.jūlijā Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes (LOTLP) sēdē norādīja satiksmes ministrs Aivis Ronis, apspriežot iespējas savlaicīgi nodrošināt dzelzceļa ritošo sastāvu vietējās izcelsmes kravām to eksportēšanai. Atbalstu šai idejai pauda arī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.
Informāciju par situāciju vagonu atjaunošanai un papildināšanai, kā arī risinājumiem to nepietiekamības problēmai, uz ko vairākkārt norādījuši vietējie komersanti, sēdē sniedza SIA "LDz Cargo” valdes priekšsēdētājs Guntis Mačs. Lai būtu skaidri noteikumi sadarbībai ar uzņēmuma klientiem, tuvākajā laikā būtu nepieciešams normatīvajos aktos precīzi definēt jēdzienu „vietējais ražotājs” – tādējādi kļūtu skaidrs, vai primāri ir jāapkalpo tikai fizisko un juridisko personu ar vietējo kapitālu sūtītās preces, vai šis jēdziens ir interpretējams plašāk. G. Mačs arī minēja, ka, sagaidot pretimnākšanu vagonu nodrošināšanā no "LDz Cargo”, uzņēmums cer uz sadarbības uzlabošanu arī no pasūtītāju puses, sevišķi attiecībā uz savlaicīgu pārvadājumu plānošanu, pasūtīšanu un tukšo vagonu atgriešanu Latvijā.
VAS "Latvijas dzelzceļš” meitasuzņēmums SIA "LDZ Cargo” kopš 2008.gada iegulda ievērojamus līdzekļus vagonu parka palielināšanā un četru gadu laikā ir iegādājusies 1050 jaunus vagonus. "LDZ Cargo” piederošie vagoni darbojas 1520 mm platuma dzelzceļu kopējā vagonu parkā un to salīdzinoši zemās cenas un izmantošanas nosacījumu[1] dēļ ir ļoti pieprasīti 1520 mm platuma sliežu valstīs, tāpēc nereti ir grūti nodrošināt šo vagonu operatīvu pieejamību Latvijā. Vairākas citas bijušās Padomju Savienības valstis no 1520 mm vagonu parka lielu daļu savu vagonu ir izslēgušas un tagad uz tiem attiecas privātās lietošanas vagonu izmantošanas nosacījumi. Savukārt pastāvošais vagonu trūkums Latvijas ražotājiem negatīvi atsaucas uz valsts kopējo eksportu, kas ir ekonomikas dzinējspēks.
A.Ronis atbalstu Latvijas ražotājiem un eksportētājiem tiem aktuālo transporta jautājumu risināšanai paudis arī, jūnijā tiekoties ar Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas, Zemnieku saeimas un Lauksaimnieku organizācijas sadarbības padomes pārstāvjiem. LOTLP sēdē tika prezentēts arī Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotais TAP projekts. Kā uzsvēra SM Finanšu un attīstības plānošanas departamenta direktora vietniece Inta Rozenšteine, šajā dokumentā, atšķirībā no 2007. – 2013. gadam izstrādātajām TAP, uzsvars likts uz komodalitāti jeb vairāku transporta veidu optimālu savstarpēju sasaisti.
Jaunās TAP paredz aktīvāk orientēties ne tikai uz sadarbību ar Austrumvalstīm, bet paralēli meklēt sadarbības paplašināšanas iespējas Rietumos. Kā galvenie rīcības virzieni minēti Latvijas kā pievilcīgas transporta un loģistikas pakalpojumu sniedzējas aktīva pozicionēšana, kā arī iekšējās un ārējās sasniedzamības nodrošināšana. Izstrādātajā TAP projektā definēti konkrēti veicamie uzdevumi transporta jomā, tai skaitā ilgtspējīgas autoceļu infrastruktūras nodrošināšana, kā arī autoceļu un dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas un attīstības finansēšanas mehānisma pilnveidošana. Tā kā TAP ir ne vien transporta nozarei, bet visai tautsaimniecībai būtisks politikas plānošanas dokuments, izstrādātais dokumenta projekts pirms tālākas virzīšanas vēl ir jāprecizē atbilstoši citu ministriju un nevalstisko organizāciju priekšlikumiem, tāpēc LOTLP sēdē vienojās, ka padomes locekļi viena mēneša laikā SM sniegs priekšlikumus TAP projektam.
Sēdes darbakārtībā bija arī jautājums par jauna publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas un attīstības finansēšanas modeļa izstrādi, paredzot tajā valsts līdzfinansējumu no akcīzes nodokļa ieņēmumiem par dzelzceļa pārvadājumos izmantoto dīzeļdegvielu. Paredzēts, ka kopējā budžeta paketē tiks virzīts likumprojekts, kurā plānots šādu modeli ieviest no nākamā gada, taču Finanšu ministrija paudusi uzskatu, ka tas būtu iespējams tikai no 2016. gada. LOTLP ir valdības izveidota institūcija un to vada premjers. Padome piedalās nozares politikas veidošanā, sniedzot priekšlikumus un atzinumus valdībai un citām institūcijām.
Avots: www.balticexport.com
Raksts pārpublicēts SIA Vervo mājas lapā. SIA Vervo ir transporta uzņēmums, kas piedāvā starptautiskos un vietējos kravu pārvadājumus, transporta pakalpojumus un citus loģistikas risinājumus: autotransporta (sauszemes) kravu pārvadājumi (pilnas kravas, saliktas kravas), aviotransporta (gaisa) kravu pārvadājumi, dzelzceļa kravu pārvadājumi, kuģu (jūras) kravu pārvadājumi, muitas brokeru pakalpojumi, lielgabarīta, negabarīta un smagsvara kravu pārvadājumi, noliktavu pakalpojumi, bīstamo (ADR) kravu pārvadājumi, kravu apdrošināšana.