Prāmju operators STENA LINE palielinājis reisu skaitu starp Ventspili un Nineshamnas ostu ZviedrijāNākotnes plānos ir turpināt attīstīt šo maršrutu, ne tikai liekot klāt braucienus, bet, pilnīgi iespējams, arī lielākus kuģus.

Maršruts arvien populārāks

Iepriekšējo reizi reisu skaits šajā maršrutā tika palielināts 2014. gadā, bet tā darbības rezultāti liecina, ka šāds solis pilnībā attaisnojies. Iespēju šādā veidā ceļot uz un no Skandināvijas izmanto arvien vairāk pasažieru un kravas pārvadātāju. Piemēram, šī gada pirmajā ceturksnī Nineshamnas maršrutā pārvadāti par 22% vairāk pasažieru un par 17% vairāk kravas vienību nekā tas bija pagājušā gada pirmajos trīs mēnešos. Kopš 25. aprīļa prāmji Scottish Viking unStena Flavia no Ventspils uz Nineshamnu kursē astoņas reizes nedēļā – par vienu reizi vairāk nekā līdz šim –, kas nozīmē, ka kopumā šajā maršrutā nedēļā tiks veikti 16 reisi. «Kad Stena Line pārņēma šos maršrutus, no Ventspils uz Nineshamnu bija pieci reisi nedēļā. Ļoti daudz pūļu un resursu ieguldījām, lai reklamētu un popularizētu šo maršrutu, kas deva ļoti labus rezultātus gan pasažieru, gan kravu pārvadājumu jomā. Tikai loģisks bija solis palielināt reisu skaitu vispirms līdz sešiem, tad līdz septiņiem, bet tagad kopā ar braucieniem no Liepājas ir jau deviņi,» gandarījumu par izaugsmi neslēpj Baltijas jūras maršrutu direktors Tonijs Mikelsens, norādot, ka darbs pie šī maršruta attīstīšanas turpināsies, lai reisu skaits, kuģu ietilpība, kajīšu un gultas vietu skaits augtu atbilstoši pieprasījumam.

Maršrutam Ventspils–Nineshamna ir liela nozīme kravu pārvadājumu veikšanai Baltijas jūras reģionā. Jaunākā informācija liecina, ka šis maršruts nodrošina aptuveni 70% no visiem kravu pārvadājumiem no Baltijas valstīm un 30% kravu pārvadājumu no Krievijas un NVS valstīm uz Skandināviju. Arī tāpēc saprotams, ka Stena Line tā izaugsmi uzskata par vienu no savām prioritātēm. Mikelsens skaidro, ka uzņēmums cer uz līdzīgu progresu, kāds tas ir maršrutā uz Zviedriju no Polijas: «Vērtējot šo izaugsmi, var saskatīt daudz līdzību ar to, kā attīstījās mūsu maršruts no Gdiņas Polijā, kuru apkalpojam jau 20 gadus. Turklāt Baltijas valstis piedzīvo ekonomisko augšupeju, tā ka mēs ticam, ka būs pieprasījums pēc šādiem transporta pārvadājumiem, līdzīgi kā tas bija Polijas gadījumā.»

Ostai jaudas netrūkst

Domājot par kādas prāmju līnijas attīstību, svarīgas ir arī iespējas, ko piedāvā osta. Ventspils gadījumā Mikelsens ir pārliecināts, ka tās jaudas pietiks daudziem gadiem uz priekšu un tas nekādā ziņā neierobežotu pārvadājumu apjomu palielināšanu: «Ostas kapacitāte pilnīgi noteikti ļauj plānot maršrutu attīstību, bet būtiski ir arī optimizēt laiku, kas tiek pavadīts krastā, pirms prāmis atkal dodas pretējā virzienā.»

Palielinot reisu skaitu, pakalpojumu kvalitāte piedzīvos arī citus uzlabojumus. Liepājas ostā jau tiek lietotas jaunās treileru platformas SLIM, kas nodrošina efektīvāku uzkraušanas procesu un ievērojami to atvieglo. Tā kā jaunās platformas jau attaisnojušas cerības, tās tiks lietotas arī maršrutā Ventspils–Nineshamna. Plānu par šī maršruta attīstību Stena Line netrūkst, un pārvadātājs gatavs arī nepieciešamības gadījumā izmantot ietilpīgākus kuģus vai palielināt to skaitu. «Nākamais solis drīzāk būs desmitā reisa palaišana, un nedomāju, ka ar kuģiem, kurus izmantojam šobrīd, mēs varētu iet vēl tālāk. Tad jau būs nepieciešamība tikt skaidrībā, vai izmantot vēl vienu kuģi, vai lielākus.Stena Line liela priekšrocība ir tā, ka mūsu rīcībā ir 35 dažādi prāmji, tāpēc nepieciešamības gadījumā varam tos mainīt savā starpā, nodrošinot konkrētajā reģionā nepieciešamo kapacitāti,» Baltijas maršrutu direktors ir pārliecināts, ka uzņēmums ir gatavs atbilstoši reaģēt uz izmaiņām.

Pagājušajā gadā ar prāmjiem Ventspils brīvostā ieradušies vai aizbraukuši 105 143 pasažieri, kas ir lielākais prāmju pasažieru skaits viena gada laikā Ventspils ostas vēsturē. Lielākā daļa pasažieru braukuši tieši uz Zviedriju vai no tās. Pagājušajā gadā šo maršrutu izmantojuši 92 115 pasažieri, kas ir par 25 759 pasažieriem jeb 39% vairāk nekā 2014. gadā. Kopumā ar prāmjiem Ventspils brīvostā pārvadāti 48 737 vieglie auto, 70 443 kravas vienības jeb 1,8 miljoni tonnu kravas.

Būtisks faktors investoru piesaistei

Igors Udodovs, Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks, Mārketinga un attīstības nodaļas vadītājs: "Prāmju satiksme ir viena no Ventspils brīvostas prioritātēm nu jau vairāk nekā 15 gadu garumā. Jāsaprot, ka brīvostas pārvalde pati ar prāmju satiksmes organizēšanu nodarboties nevar, tāpēc šajā sfērā izšķirošā loma bija ieinteresēt prāmju operatorus sākt darbu Ventspils ostā. Tas nebūt nebija vienkārši, jo pārliecināt prāmju operatorus atvērt līniju vietā, kur agrāk nekad prāmju satiksmes nav bijis, ir grūti. Ventspils brīvosta paveica nozīmīgu darbu, lai Ventspils osta kļūtu par aktīvu prāmju satiksmes centru – izbūvēja jaunas piestātnes un termināļus kravas un pasažieru apkalpošanai. Ar pilnu pārliecību varam teikt, ka Ventspilī ir viena no ērtākajām un modernākajām infrastruktūrām kravas un pasažieru plūsmu apkalpošanai. Šobrīd nevienu par Ventspils ostu kā piemērotu vietu prāmjiem vairs nav jāpārliecina, tagad izšķiroša ir kravu īpašnieku un pasažieru interese doties tieši uz Ventspili. Atvērt pasažieru prāmju līniju ostas pilsētā, kurā dzīvo miljoni, nav nekādu problēmu, bet pārliecināt par pasažieru pārvadājumu perspektīvu pilsētā, kurā dzīvo nepilni 40 tūkstoši, jau ir izaicinājums. Tāpēc mēs ļoti augstu vērtējam sadarbību ar vienu no vadošajiem prāmju operatoriem Eiropā – Stena Line, kas ne tikai turpina strādāt šeit, bet savu darbību ļoti plānveidīgi attīsta. Pieaugošā kravu īpašnieku un pasažieru interese norāda ne tikai uz pakalpojuma nepieciešamību un kvalitāti, bet arī uz ekonomisko attīstību kā Baltijā, tā Skandināvijā. Regulāra prāmju satiksme no Ventspils ostas ir viens no ļoti būtiskiem faktoriem investoru piesaistei Ventspilī. Ražotājam saražotā produkcija pie klienta ir jānogādā, tāpēc atrašanās Ventspilī, kur rokas stiepiena attālumā ir osta, no kurienes regulāri iet prāmji uz lielākajiem tirgiem Eiropā, nozīmē būtiski samazināt produkcijas transporta izmaksas un nodrošināt operatīvu kravas piegādi. Savukārt uzņēmēja lēmums atvērt ražotni Ventspilī nozīmē darba vietas ventspilniekiem un nodokļu ieņēmumus valsts un pašvaldības budžetā. Bet saražotā eksports caur Ventspils ostu nozīmē darba vietas un nodokļu ieņēmumus ostas sektorā. Tāpēc prāmjiem ir tik nozīmīga loma ne tikai viena termināļa darbā, bet visa reģiona ekonomiskajā attīstībā."

Avots: http://www.ventspils.lv/

Raksts pārpublicēts SIA Vervo mājas lapā. SIA Vervo ir transporta uzņēmums, kura pamatdarbības veidi ir starptautiskie un vietējie kravu pārvadājumi, transporta pakalpojumi un citi loģistikas risinājumi: autotransporta (sauszemes) kravu pārvadājumi (pilnas kravas, saliktas kravas), aviotransporta (gaisa) kravu pārvadājumi, dzelzceļa kravu pārvadājumi, kuģu (jūras) kravu pārvadājumi, muitas brokeru pakalpojumi, lielgabarīta, negabarīta un smagsvara kravu pārvadājumi, noliktavu pakalpojumi, bīstamo (ADR) kravu pārvadājumi, kravu apdrošināšana, personīgo mantu pārvadājumi.

Image

Turpinot lietot lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanas noteikumiem. Iepazīties ar noteikumiem. Lietošanas noteikumi.