Šī gada janvārī Ventspils ostas termināļos pārkrauti 1,8 miljoni tonnu kravu, kas ir par 29% mazāk nekā pērn gada pirmajā mēnesī. Vienlaikus gan janvārī ir sasniegts lielākais viena mēneša kravu apjoms Ventspils ostā kopš pagājušā gada maija, aģentūru LETA informēja Ventspils brīvostas pārvaldes sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Ieviņa.
Būtiski kravu apgrozījums salīdzinājumā ar pagājušā gada janvāri samazinājies divos termināļos, kas arī galvenokārt ietekmē visas ostas kopējo kravu apjomu, skaidroja Ieviņa. Par 534 000 tonnu jeb 39% samazinājies SIA "Ventspils Nafta termināls" apgrozījums, kas nesasniedz pat pusi no termināļa jaudas. Savukārt AS "Baltic Coal Terminal" janvārī pārkrauts par 284 000 tonnu jeb 79% mazāk nekā pagājušā gada janvārī un kravu apgrozījums nesasniedz pat trešdaļu termināļa jaudas, norādīja brīvostas pārvaldē.
Salīdzinot ar iespējamo jaudu, minimāla darbība brīvostas pārvaldes vērtējumā vērojama arī AS "Kālija parks" terminālī, kur janvārī pārkrauti 3000 tonnu karbamīda, kas praktiski nozīmē jaudīgā termināļa dīkstāvi, norādīja brīvostas pārvaldē. Salīdzinoši mazāks, bet tomēr samazinājums janvārī bijis vēl vairākos citos termināļos. AS "Ventspils tirdzniecības osta" kravu apgrozījums samazinājies par 51 000 tonnu jeb 19%, SIA "Ventamonjaks" pārkrauts par 26 000 tonnu jeb 50% mazāk kravu, SIA "Ventall Termināls" kravu apgrozījums samazinājies par 22 000 tonnu jeb 14%, bet SIA "Noord Natie Ventspils Terminals" pārkrauts par 2000 tonnu jeb 1% mazāk kravu.
AS "Ventbunkers" janvārī kravu apgrozījumu palielinājis par 88%, salīdzinot ar pagājušā gada janvāri, mēnesī pārkraujot 286 000 tonnu naftas produktu, tomēr tā ir tikai pusei no termināļa iespējamās jaudas, norādīja brīvostas pārvaldē. Salīdzinot ar pagājušā gada ļoti pieticīgajiem datiem, labāk šī gada janvāris aizvadīts AS "Ventspils Grain Terminal", kur pārkrauti 30 000 tonnu labības, norādīja brīvostas pārvaldē, piebilstot, ka janvārī izmantota ceturtā daļa graudu termināļa jaudas. Par 14 000 tonnu jeb 48% kravu apjomu janvārī palielinājis SIA "Ventplac" terminālis, izmantojot pusi no iespējamās termināļa jaudas.
Neskatoties uz to, ka atsevišķu termināļu darbības rezultātā Ventspils brīvostas pārvaldei jārēķinās ar būtisku ieņēmumu samazinājumu, arī 2016.gadā Ventspils brīvostas pārvalde plāno investēt ostas infrastruktūras attīstībā, informēja Ieviņa. Investīciju programmas īstenošanai budžetā plānoti 7,3 miljoni eiro. Daļu no investīciju programmas līdzfinansēs Eiropas Savienības Kohēzijas fonds. Turpināsies jau pagājušajā gadā aizsāktie grunts stiprināšanas darbi 2. un 3.piestātnē un Ventas kreisā krasta piestātņu un krasta līnijas nostiprināšana. Šogad plānots sākt ostas promenādes atjaunošanas darbus un divu jaunu rūpniecisku ēku projektēšanu Ventspils brīvostas industriālajā zonā. Ieguldījumi infrastruktūras izbūvē, atjaunošanā un uzturēšanā ir Ventspils brīvostas pārvaldes aktivitāšu prioritāte, akcentēja Ieviņa, piebilstot, ka tādējādi Ventspils brīvostas pārvalde īsteno savu galveno - teritorijas attīstītāja - funkciju, nodrošinot labākos apstākļus ostas termināļu un rūpniecisko uzņēmumu biznesa attīstībai.
Avots: http://ventspils.pilseta24.lv
Raksts pārpublicēts SIA Vervo mājas lapā. SIA Vervo ir transporta uzņēmums, kura pamatdarbības veidi ir starptautiskie un vietējie kravu pārvadājumi, transporta pakalpojumi un citi loģistikas risinājumi: autotransporta (sauszemes) kravu pārvadājumi (pilnas kravas, saliktas kravas), aviotransporta (gaisa) kravu pārvadājumi, dzelzceļa kravu pārvadājumi, kuģu (jūras) kravu pārvadājumi, muitas brokeru pakalpojumi, lielgabarīta, negabarīta un smagsvara kravu pārvadājumi, noliktavu pakalpojumi, bīstamo (ADR) kravu pārvadājumi, kravu apdrošināšana, personīgo mantu pārvadājumi.