Lai arī vēl nav precīzi 2015. gada Liepājas ostas darbības rezultāti, tomēr jau ir skaidrs, ka aizvadītā gadā osta strādājusi veiksmīgi un tiks sasniegts otrs lielākais kravu apgrozījums pēc tās darbības atjaunošanas 1991. gadā. Kādam var būt priekšstats, ka kravas, tonnas utt. ir tikai skaitļi, bet tas tā nav. Katra pārkrautā tonna nodrošina stabilus ienākumus ostā strādājošajiem - turpat 2000 liepājniekiem, savukārt nodokļi dod savu pienesumu pilsētas budžetam un valsts tautsaimniecībai kopumā. Par ostu, kravām un 2015. gadu saruna ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieku Guntaru Krieviņu.
Kāds bijis aizvadītais 2015. gads, kādi izaicinājumi?
- 2015. gads noteikti ir ienesis zināmas pārmaiņas pasaules politiski ekonomiskajā situācijā un galvenā iezīme bija neskaidrība un nenoteiktība – kas būs un kā būs. Liepājas ostai skatoties uz kravu apgrozījumu gada griezumā ir stabils pieaugums, nevis samazinājums, kā tas ir citām ostām un tas vien jau ir pozitīvs signāls, ka spējam pielāgoties situācijai. Tieši neskaidrība un dažādi signāli par noteiktiem ierobežojumiem, gan konkrētām kravu grupām, gan dzelzceļa pārvadājumiem, radīja spriedzi, kas varbūt tieši pamudināja Liepājas ostas uzņēmējus domāt un rīkoties inovatīvi, meklēt jaunas kravas un iespējas.
Vai varat minēt konkrētus piemērus?
- Jā, piemēram, ģeopolitiskā situācija, noteiktās sankcijas un Krievijas rubļa devalvācija, ievērojami samazināja preču un kravu plūsmu austrumu virzienā. Īpaši to izjuta kompānija “Terrabalt”, kas meklēja un atrada dažādas citas kravas, kas kompensēja esošo kravu plūsmu. Spilgtākais piemērs – militārās tehnikas un aprīkojuma transportēšana caur Liepājas ostu. Kopumā uz dažādām dislokācijas vietām Latvijā, Lietuvā un Igaunijā šā gada oktobrī ar kompānijas “Terrabalt” palīdzību nogādāja 178 militārās tehnikas vienības. Tieši negabarīta, nestandarta kravu apstrāde ir sarežģītāka un prasa vairāk piepūles, bet tajā pat laikā ļauj vairāk nopelnīt. Varu vēl piebilst, ka LSEZ SIA “Terrabalt” ir uzņēmums, ka vienmēr ir bijis atvērts nestandarta piedāvājumiem un ar tiem ticis veiksmīgi galā.
Vēl noteikti jāmin divu citu ostas kompāniju veiksmīgu sadarbību, kas ļāva sagatavot un uzkraut līdz šim lielāko koksnes šķeldas kravu un to eksportēt uz Turciju. LSEZ SIA “Laskana”, meklējot risinājumu ieilgušajai stagnācijai kokmateriālu tirgū, atsvaidzināja kontaktus ar bijušajiem sadarbības partneriem un apņēmās nodrošināt kvalitatīvas koksnes šķeldas kravu, ko saražoja turpat uz vietas ostā no papīrmalkas. Savukārt, cita stividorkompānija “Ekers stividors LP”, nodrošināja iekraušanu panamax klases kuģī savās dziļūdens piestātnēs. Kopumā uz Turciju eksportēja 32,5 tūkst. tonnas koksnes šķeldas.
Minējāt ostas kompāniju “Ekers stividors LP”, tāda līdz šim nebija dzirdēta, vai paplašinājies Liepājas ostā strādājošo uzņēmumu skaits?
- Varētu teikt arī tā. Uzņēmums “Ekers Stividors LP” vairākus gadus bija LSEZ AS “Liepājas osta LM” sadarbības partneris, bet šā gada rudenī iegādājās uzņēmuma aktīvus. SIA “Ekers Stividors LP” plāno attīstīt noliktavu saimniecību un piesaistīt ilgtermiņa klientus, kuri ir gatavi piedalīties ostas infrastruktūras attīstībā un efektīvi izmantot esošās piestātnes. Jau pirmajos darbības mēnešos uzņēmumam izdevies stabilizēt un palielināt kravu plūsmu, ko apliecina sasniegtie rezultāti – kravu apgrozījums palielinājies līdz turpat 200 tūkst. tonnām mēnesī.
Ja atceramies, tad 2015. gada kravu plūsma Liepājas ostā tika plānota, balstoties uz nosacījumu, ka AS “KVV Liepājas metalurgs” atsāks pilnvērtīgu darbu un savu saražoto produkciju eksportēs caur Liepājas ostu. Diemžēl situācija nav izveidojusies tik veiksmīga, kā tas ietekmē ostas darbību un rezultātus?
- Pirmkārt, vēlreiz varu uzsvērt, ka 2015. gadā Liepājas osta strādā ar pozitīvu un stabilu kravu apgrozījuma pieaugumu. Vasarā parādījās arī melnā metāla kravas – vispirms sagataves, ko importēja, bet nedaudz vēlāk gatavā produkcija, kas savukārt tika eksportēta. Esošā situācija parāda, ka Liepājas osta var strādāt ar pozitīvu kravu bilanci arī bez “KVV Liepājas metalurga” kravām, bet gadījumā, ja uzņēmums atsāks darbu, tad tas būs tikai ieguvums ostai.
Vai būs ieguvumi no arī īstenotajiem ES Kohēzijas fonda infrastruktūras projektiem?
- Šobrīd finiša taisnē ir divi projekti, kas saistīti ar Karostas kanāla atbrīvošanu no vēsturiskā, militārā piesārņojuma, ko mums atstāja mantojumā PSRS militāristi. Karostas kanāls visā tā platībā ir atbrīvots no lielizmēra un mazizmēra priekšmetiem un līdz gada beigām tika pabeigts arī pilotprojekts par labākās tehnoloģijas noteikšanu piesārņotās grunts izcelšanai. Tas ir būtisks solis, lai atbrīvotos no piesārņojuma, kas nenoliedzami ir apdraudējums videi un cilvēkiem. Ieguvumi arī ir no Liepājas ostas padziļināšanas projekta, ko pabeidzām vasaras vidū, sasniedzot tā mērķi – 12, 5 m kuģu ceļos un 12 m ostas akvatorijā. Tas ļauj ostā apkalpot lielākus kuģus un palielina konkurētspēju. Diemžēl, viss plūst un viss mainās un jau šobrīd ir jārisina jautājums par tālāku ostas padziļināšanu – kuģi kļūst lielāki, kas prasa arī noteiktus dziļumus. Bet, kā jau minēju, mūsu uzņēmēji inovatīvi risina jautājumus – ir pieprasījums iekraut pilnu kuģi, tad tas arī tiek paveikts. Vēl oktobra beigās eksperimentālā kārtā kuģa iekraušanu “Liepaja Bulk Terminal” pabeidza atklātā jūrā, apliecinot, ka var būt elastīgi un sasniegt rezultātu. Kuģa iekraušanā tika izmantots otrs kuģis, kas ir speciāli aprīkots un piemērots šādiem darbiem.Tā ir laba iespēja, kā nodrošināt pilnas kravas iekraušanu un palielināt ostas konkurētspēju. Ir vairāki priekšnoteikumi, kas veicina pārkraušanas procesa nodrošināšanu reidā, bet kā vienīgais mīnuss ir neprognozējamie laika apstākļi.
Cik liela un kāda nozīme ir lauksaimniecības kravām, jo tās joprojām dominē Liepājas ostā?
- Lauksaimniecības produktu kravas un tieši graudi ir viena no lielākām kravu grupām Liepājas ostā jau ilgāku laika posmu. Un arī šā gada labā raža vistiešāk ļāva noturēt stabilu kravu plūsmu ar pozitīvu bilanci, gan eksportējot Latvijā izaudzētos graudus, gan apkalpojot tranzītkravas – graudus no Kazahstānas un Krievijas, kā arī citus lauksaimniecības produktus kā soju un jēlcukuru, piemēram, no Dienvidamerikas. Lauksaimniecības kravas dominē, bet vienlīdz svarīgi ir nodrošināta arī stabilu plūsmu citos kravu segmentos. Esam elastīgi un radoši ar jaunām idejām, ko novēlu visiem arī nākamajā gadā.
Avots: http://liepaja-sez.lv/
Raksts pārpublicēts SIA Vervo mājas lapā. SIA Vervo ir transporta uzņēmums, kura pamatdarbības veidi ir starptautiskie un vietējie kravu pārvadājumi, transporta pakalpojumi un citi loģistikas risinājumi: autotransporta (sauszemes) kravu pārvadājumi (pilnas kravas, saliktas kravas), aviotransporta (gaisa) kravu pārvadājumi, dzelzceļa kravu pārvadājumi, kuģu (jūras) kravu pārvadājumi, muitas brokeru pakalpojumi, lielgabarīta, negabarīta un smagsvara kravu pārvadājumi, noliktavu pakalpojumi, bīstamo (ADR) kravu pārvadājumi, kravu apdrošināšana, personīgo mantu pārvadājumi.