Patērētāju uzvedības tendences Covid-19 laikā

Kopš 2020. gada sākuma pasaules ekonomikas dienaskārtību nosaka Covid-19 izraisītā pandēmija. Sākumā vīrusa ietekmi uz globālajiem procesiem bija grūti paredzēt, jo, pirms gadiem atklātā Ebolas vīrusa dēļ, bija priekšstats, ka arī šis būs īslaicīgs posms. Sākotnēji ekonomika darbojās kā iepriekš, taču, vīrusam strauji izplatoties, daudzviet pasaulē tika norauts stop krāns.

Tas notika ļoti strauji, tāpēc vairāki uzņēmumi un darba ņēmēji tika pakļauti riskam. Kā liecina McKinsey pētījums, tikai trešdaļa pasaules darbinieku spēj strādāt attālināti. Ņemot vērā, ka uzņēmumiem nav skaidrības, kas un kā notiks, cik ilgi un strauji vīruss izplatīsies, daļa iedzīvotāju visā pasaulē ir saskārušies ar īslaicīgu darba pārtraukšanu, atlaišanu vai darba stundu un algu samazinājumu.

Eiropas lielākais kredītu pārvaldības uzņēmums Intrum ziņojis, ka vismazāk Covid-19 krīzes skartās valstis ir Dānija (23%), Norvēģija un Zviedrija (30%). Vissmagāk krīze skārusi Grieķiju un Rumāniju (67%), arī Poliju (62%). No Baltijas valstīm Latvija ir vismazāk cietusi (49%), tomēr atrodas nedaudz virs Eiropas vidējā līmeņa.
Strikto ierobežojumu un “lockdown” dēļ gan attīstītajās, gan jaunattīstības valstīs patēriņu līmenis ir krities. Lielai daļai iedzīvotāju uzkrājumu līmenis ir zems un lielā neziņa par nākotni ir spiedusi izvērtēt tēriņus – kādas preces iegādāties un kādas nē. Interesanti, ka trešdaļa Latvijas iedzīvotāju neveic ikmēneša uzkrājumus, kas veido neapmierinātus 63% iedzīvotājus, vēsta Intrum pētījums.

Covid-19 vīrusa izraisītā krīze ir ietekmējusi arī kravu pārvadājumu nozari. Neparedzamās izmaiņas ir apturējušas noliktavu darbību, iespējamas infekcijas dēļ vai, piemēram, piegādātāji ir slēguši uzņēmējdarbību. Straujo pārmaiņu rezultātā ir mainījušās arī patērētāju uzvedības tendences, kas ir ietekmējis kravu pārvadājumus importā un eksportā.

Kādas patērētāju uzvedības tendences izveidojušās Covid-19 pandēmijas laikā?


Covid-19 krīze ir būtiski izmainījusi – kā, kad un kur iepērkamies un ko mēs pērkam. Ņemot vērā vairākus pētījumus, varam secināt, ka ir izveidojušās vairākas tendences patērētāju uzvedībā.

E-komercija strauji attīstās
Patērētāji lielāko daļu savu laiku pavada savās mājvietās. Digitālais ir kļuvis tik svarīgs kā nekad agrāk. Tas ir tāpēc, ka pieaudzis ir attālinātais darbs, mācības un iepirkšanās. Tas vērojams attālināto sapulču rīka “Zoom” akciju straujā pieaugumā Un, kā liecina McKinsey dati, kopš krīzes sākuma trešdaļa ASV iedzīvotāju ir izmēģinājuši iepirkšanās metodi ar piegādi pie durvīm vai izmantojot pick up punktus. Vērts pieminēt Kantar, vadošās pētījumu kompānijas Latvijā, ziņojumu – 33% pasaules mājsaimniecību uzskata, ka pirkumu skaits tiešsaistē turpinās augt arī pēc Covid-19 krīzes. Turpretī, Latvijas iedzīvotāji domā pretēji – 68% latviešu atzinuši, ka iepirkties klātienē ir ērtāk un vienkāršāk.

Lielāka nozīme cenai, kvalitātei un zīmolu vērtībām
Cilvēku apjukums un neziņa ir darījis savu. Patērētāji daudz pārdomātāk veic savus pirkumus, izvērtējot nepieciešamību, vērtību un atbilstību cenai. Būtisks kritērijs pirkumu lēmumā ir uzņēmuma pievienotā vērtība – zemāka cena, lielāks izmērs vai izdevīgāka piegāde. Tā teikt, preces un pakalpojumu vērtība tagad ir topā.

Vietējo ražotāju popularitāte aug
Šī tendence varētu būt tāpēc, ka patērētāji līdz šim bija pieraduši saņemt preci daudz īsākā laika posmā. Pirms-pandēmijas laikā mēs varējām doties uz veikalu un dažu sekunžu laikā iegādāties preci un doties ar to mājās. Pieaugot tiešsaistes iepirkšanās pieprasījumam, kravu piegādes no citām valstīm var ilgt dienas un pat nedēļas. Kantar pētījums liecina, ka Latvijā katrs ceturtais iedzīvotājs apsver iespēju retāk pasūtīt preces no ASV vai Ķīnas. Šobrīd visā pasaulē patērētāji aktīvāk atbalsta vietējos ražotājus, kas dod iespēju saņemt preci ātrāk, jo kravas piegādi var veikt vietēji kravu pārvadātāji, neuztraucoties par starptautisko ierobežojumu ietekmi.

Lielāki grozi = retāka iepirkšanās
Izveidojusies tendence, kas samazina piegādes izmaksas vai uzturēšanās laiku sabiedriskās vietās. Patērētāji arvien vairāk izvēlās veikt lielākus iepirkumus ilgākam laikam, lai retāk būtu jāveic iepirkšanās. Vērojams ir arī pieprasījuma pieaugums pēc pārtikas piegādes uz mājām. Paredzams, ka šī tendence ir īslaicīga, kamēr iepirkties klātienē atkal būs droši. Pēc krīzes tas varētu ietekmēt arī konkurences saasināšanos starp piegādes uzņēmumiem.

Kādas ir pieprasītākās produktu grupas dažādās pasaules valstīs?


Cilvēkiem, vairāk laika pavadot savās mājās, palielinājies pieprasījums pēc precēm, kas saistītas ar mājas aktivitātēm. Protams, tā kā restorāni un bāri ir ciet, audzis ir pārtikas patēriņa daudzums. Novērots, ka patērētāji labprātāk iepērk lielāku daudzumu pārtikas ilgākam laikam.

McKinsey pētījuma dati norāda, ka Amerikas iedzīvotājiem izteikts pieprasījums bija pēc pārtikas precēm, bērnu rotaļlietām un mājsaimniecības precēm. Patērētāju vēlme sevi nodarbināt pandēmijas laikā sekmējusies arī pieprasījumā pēc dārza precēm. Izteikti samazināts pieprasījums vērojams tūrisma un transporta nozarē, kā arī pēc jauna apģērba un aksesuāriem.
Interesanti, ka Ķīnā un Indijā septembra mēnesī jau vairs nebija samazināts pieprasījums pēc skaistumkopšanas precēm un degvielas, kā tas ievērojami ir samazināts ASV un citās Eiropas valstīs. Lielākais pieprasījuma kritums Indijā un Ķīnā bija pēc rotaslietām, taču arī šajā kategorijā pieprasījums tomēr bija lielāks, salīdzinot ar citām valstīm.

McKinsey dati norāda, ka Ziemassvētku brīvdienās plānotais tēriņu daudzums visās valstīs bijis mazāks, izņemot Ķīnā. Iedzīvotāji Ķīnā plānojuši tērēt brīvdienām pat vairāk kā citus gadus. Tas varētu būt tāpēc, ka atlabšanas periods šajās valstīs ir sācies ātrāk kā ASV vai citās Eiropas valstīs.

Floship raksts par Amazon patērētāju uzvedību liecina, ka vērojams arī pieprasījums pēc fitnesa precēm, lai patērētāji varētu turpināt būt formā, esot fiziski aktīvi. Arī televīzijas un video spēļu patēriņa pieaugums ir bijis gana liels. Un, diezgan loģiski, ka pieaugot vīrusa izplatībai, strauji visā pasaulē audzis arī pieprasījums pēc tādām precēm, kā dezinfekcijas līdzekli, sejas aizsargmaskas un citas higiēnas preces.
Kādi ir secinājumi?

Covid-19 vīrusa ietekme nemitīgi pastiprinās, un katrā reģionā dažādi. Dažās valstīs pāreja uz digitālo norit veiksmīgi, bet citās vērojama pastiprināta vēlme atgriezties vecajā dzīvē. Nevienam nav simtprocentīga skaidrība par to, kas notiks tālāk. Varam tikai minēt un izdarīt secinājumus pēc pieejamajiem pētījumiem. Daļa esošo tendenču noteikti saglabāsies, kā piemēram, populārāks kļūs darbs un mācības attālināti.

Domājams, ka arī cenām turpmāk būs liela ietekme patērētāju izvēlē, kamēr ekonomiskā situācija visā pasaulē neuzlabosies. Nozīmīga varētu turpināt būt arī preču iegāde tiešsaistē tādām preču grupām, ko kādreiz labprāt aptaustījām. Kā vēsta portāls “Business Insider”, Macy’s, Adidas un Modcloth ir ieviesuši iespēju virtuāli uzlaikot drēbes pirms iepirkšanās online. Tas pierāda – jo vairāk IT inovācijas tiks ieviestas, jo vieglāk tiksim pāri Covid-19 krīzei. Patērētājiem, apzinoties, cik ērti ir iepirkties, neizejot no mājas, tas varētu kļūt par ilgtermiņa ieradumu.

Transporta un loģistikas nozare

Jā, digitālais ir kļuvis par jauno realitāti, taču ne viss šajā pasaulē var kļūt simtprocentīgi digitāls. Covid-19 pandēmijas laikā tiek izcelta transporta un loģistikas nozares nozīmīgā loma, jo tā ir jebkuras ekonomikas asinsrite. Preču pārvadājumi joprojām turpinās no pilsētas uz pilsētu un no valsts uz valsti starptautiskā līmenī. Sauszemes kravu pārvadājumi, jūras konteineru piegādes, avio kravu pārvadājumi un dzelzceļš joprojām ir galvenais preču piegādes veids. Pamazām tiek attīstītas arī autonomās piegādes, kā piemēram, droni.

Ja kādreiz patērētājiem nebija iebildumu gaidīt vairākas nedēļas līdz preču saņemšanai, tad tagad, līdz ar ārkārtas stāvokli, nepacietība ir augusi. Varam paredzēt daudz lielāku nozīmi noliktavu attīstībā, jo Covid-19 pandēmijas dēļ pieprasījums ir daudzām precēm, piemēram, sejas maskām un dezinfekcijas līdzekļiem, ir kļuvis ne tikai liels, bet pat ārkārtēji nepieciešams sabiedrībai.

Transporta un loģistikas nozarei ļoti jāpielāgojas globālajām pārmaiņām patērētāju jauno paradumu dēļ. Pieprasījums pēc noteiktām precēm ir ļoti mainīgs un pat neparedzams – tieši tāpat kā nav skaidrības ar vīrusa izplatību. Vairāki uzņēmumi ir dīkstāvē darba apjoma trūkuma dēļ. Turpretī citiem pakalpojumu un preču pieprasījums ir audzis. Neskatoties uz vispārēju tirdzniecības pieprasījuma kritumu, vienmēr ir iespēja ieviest inovatīvus risinājumus un attīstīt transporta un loģistikas nozari. Kravu pārvadātājiem ir jābūt gataviem jaunajai realitātei, nodrošinot pakalpojumus arī online.

Vienīgais, par ko ir skaidrs – mums ir jābūt gatavībā un ar simtprocentīgu uzmanību, jo uzvarētājs būs tas, kurš būs pietiekami elastīgs un ar prasmi pielāgoties jebkādiem apstākļiem.

Transporta un loģistikas uzņēmums SIA Vervo aktīvi seko līdzi jaunākajām nozares tendencēm. Veicam visa veida starptautiskos kravu pārvadājumus, neatkarīgi no kravas atrašanās vietas.