Transporta nozares pienesums siltumnīcas efekta mazināšanai

Transports ir viens no galvenajiem gāzu emisijas radītājiem, sastādot 16% no visām CO2 emisijām. Pašlaik aktīvi notiek pāreja uz alternatīvajiem enerģijas avotiem, kā piemēram elektriskie auto un kravas transportlīdzekļi. Vismazāk tiek runāts par avio un jūras transportu, taču tas nenozīmē, ka par to netiek domāts. Šoreiz dosim ieskatu par jūrniecības radīto izmešu samazināšanu.

Ņemot vērā Eiropas Savienības aicinājumu līdz 2030.gadam ražot kuģus, kas neizdala oglekli, Dānijas valdība pēc šī ierosinājuma pieņēma likumu. Tas valstij uzliek pienākumu līdz 2030.gadam samazināt oglekļa emisijas par 70%, pieprasot no dažādām nozarēm idejas, kā to panākt. Pēc šī pavērsiena, jūras nozarei ir piešķirts termiņš un arī tam pieejams finansējums.

Kā liecina portāls “wired.co.uk”, DFDS ir uzsācis zaļo projektu “Europa Seaways” lai no 2027. gada aizstātu prāmju līniju Kopenhāgena – Oslo. Šis projekts ir unikāls ar to, ka būs pirmais šāda izmēra kuģis, kas tiks darbināts ar ūdeņradi, attiecīgi veidojot 0% CO2 gāzu emisiju pretēji pašreizējam apjomam. Šobrīd divu dienu laikā tiek izlietotas 35 tonnas degvielas, kas darbina dzinējus. Kuģis “Europa Seaways”, kuru darbinās kompresēts ūdeņradis, izdalīs tikai tīru ūdeni. Europa Seaways spēs pārvadāt 380 automašīnas un 1800 pasažierus.

Šī grandiozā projekta autors ir DFDS inovāciju direktors Jakobs Stefensens. Viņa vārdiem runājot: “pati ūdeņraža degviela joprojām ir dārga, kas nozīmē, ka kuģa būvēšanai, kas darbojas ar ūdeņradi, nebūtu finansiāla ieguvuma.” Stefensens min arī to, ka piekļūt nepieciešamajam zaļā ūdeņraža daudzumam ir gandrīz neiespējami, un, pat ja to varētu, šodienas izmaksas ir tik lielas, ka patlaban tas izmaksātu četrreiz vairāk kā kuģa vadīšana ar dīzeļdegvielu.

Bet, tas maināms un, kā ziņo portāls “wired.co.uk”, vietējais enerģijas uzņēmums Ørsted sadarbojas ar DFDS un citiem nozares pārstāvjiem, lai ražotu zaļo ūdeņradi, izmantojot elektrolīzi. Tas ūdeni sadala ūdeņradī un skābeklī un to darbina piekrastes vēja parki. Elektrolīzes enerģijas avots ir visa projekta atslēga, jo ūdeņradis ir tikpat ilgtspējīgs kā enerģija, kas tiek izmantota tā ražošanai. Stefensens atzīst, ka viņiem ir palaimējies, jo vēja parki atrodas netālu no Kopenhāgenas ostas un nākotnē būs pieeja pietiekamam zaļā ūdeņraža daudzumam.

DFDS šobrīd ir uzskatāms kā liela apjoma degvielas pircējs un ar laiku tiek cerēts palielināt ūdeņraža pieprasījumu, kas potenciāli samazinātu cenas. Stefensens uzskata, ka ūdeņradis varētu arī palīdzēt tīrākai degvielai kļūt finansiāli dzīvotspējīgai arī automašīnām un kravas automašīnām.

Ūdeņradis izdala tikai ūdeni, taču, kā mēs zinām, nekas šai pasaulē nav ideāls – arī šajā situācijā ir negatīvie aspekti – īpaši attiecībā uz drošību. Ūdeņradis ir jāuztur ļoti zemā temperatūrā un augstā spiedienā (apmēram 250 bar). Tas ir arī sprādzienbīstams. Noplūdes gadījumā aizdegšanās varbūtība ir ļoti liela un ir nepieciešami papildu drošības pasākumi. Un, viskozitāte ūdeņradim ir maza, tāpēc ir arī palielinātas noplūdes iespējas.

Kuģu būve un esošo kuģu nomaiņa prasa gadu desmitus. Līdz tam jūrniecības nozare var veikt divas izmaiņas:

*krasta enerģijas vai akumulatoru izmantošana. Laikā, kad kuģi pavada ostā, tie turpina darbināt savus dīzeļdzinējus, veidojot CO2 emisijas. Pāreja uz tīrāku enerģiju un elektrisko piedziņu šo jautājumu atrisinātu, nodrošinot arī kvalitatīvāku dzīves vidi tiem, kas strādā ostā vai dzīvo netālu no tās.

*Degvielas patēriņa samazināšana. To var izdarīt, braucot lēnāk vai pievienojot vēja ģenerētu piedziņu, plašāk zināmu kā “buras”.

Ja DFDS un tā partneri spēs veiksmīgi uzbūvēt Europa Seaways, izmantojot ūdeņradi, tad, kā vēsta uzņēmums, ik gadu tiks samazinātas 64000 tonnas oglekļa emisiju. Papildus tam, tas dos ceļotājiem klusāku braukšanu bez izplūdušiem dūmiem.

SIA Vervo, kā zaļi domājošs transporta un loģistikas uzņēmums, atbalsta šādu inovatīvu risinājumu zaļākai nākotnei.