Kas patiesībā notiek ar Latvijas eksportu?

Latvijas eksports beidzot rāda pirmās skaidrās atdzīvošanās pazīmes pēc ilgstoša spiediena perioda, un šis signāls nāk tieši laikā, kad Eiropas tirgos sāk veidoties jauna ekonomiskā realitāte. Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati par martu rāda 6 procentu pieaugumu gada griezumā un straujāko mēneša kāpumu pēdējā periodā, tomēr kopējā aina joprojām ir trausla. Pirmais ceturksnis noslēgts ar 1,7 procentu kritumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, kas nozīmē, ka runa vēl nav par stabilu izaugsmi, bet gan par iespējamu virziena maiņu. 

Eiropas tirgus joprojām stabils, bet nevienmērīgs

Latvijas galvenie eksporta partneri paliek nemainīgi. Lietuva, Igaunija, Vācija un Zviedrija veido stabilu pamatu, kas turpina nodrošināt lielāko daļu no eksporta plūsmas. Vienlaikus Eiropas ekonomikā redzamas divas pretējas tendences.

Būvniecības sektora vājināšanās turpina ietekmēt kokrūpniecību, īpaši apaļo kokmateriālu segmentu, kur vērojams būtisks kritums. Tajā pašā laikā mašīnbūves nozare pakāpeniski atkopjas, radot jaunas iespējas Latvijas inženierijas uzņēmumiem. Tas apliecina, ka uzņēmumi ar augstāku specializāciju spēj saglabāt konkurētspēju arī svārstīgos tirgus apstākļos.

ASV tirgus kritums maina spēles noteikumus

Straujākais signāls nāk no ASV tirgus, kur eksports piedzīvojis būtisku kritumu. Dažos segmentos, īpaši koksnes izstrādājumu jomā, samazinājums pārsniedz 70 līdz 80 procentus. Galvenais iemesls ir izmaiņas tarifu politikā un tirgus nosacījumos.

Tas nozīmē, ka uzņēmumiem, kas iepriekš balstījās uz šo tirgu, jāmeklē jauni virzieni. Galvenā stratēģija šobrīd ir tirgu diversifikācija un pāreja uz produktiem ar augstāku pievienoto vērtību.

Izaugsmes atslēga vairs nav cena

Latvijas ekonomikas konkurētspēja vairs nevar balstīties uz zemākām izmaksām. Algu pieaugums Baltijā pārsniedz produktivitātes kāpumu, tādēļ tradicionālais modelis zaudē efektivitāti. Vienīgais ilgtermiņa risinājums ir pāreja uz nozarēm, kur dominē zināšanas, tehnoloģijas un specializācija. Uzņēmumi, kas to jau dara, spēj augt pat sarežģītos tirgus apstākļos, kamēr pārējie saskaras ar stagnāciju.

Duālais pielietojums kā jauns eksporta virziens

Īpašu nozīmi iegūst duālā pielietojuma tehnoloģijas, tostarp mākslīgais intelekts, kiberdrošība, aizsardzības elektronika un mikromobilitātes risinājumi. Šīs jomas kļūst par vienu no perspektīvākajiem Latvijas eksporta virzieniem. Pieprasījumu būtiski veicina Eiropas aizsardzības izdevumu pieaugums un NATO piegādes ķēžu pārbūve. Tas rada ilgtermiņa tirgu, kurā Latvijas uzņēmumiem ir iespēja nostiprināt savu pozīciju, izmantojot inženierijas un IT kompetences.

Nenoteiktība bremzē, bet virziens ir skaidrs

Lai gan ekonomiskās prognozes saglabājas mēreni pozitīvas, uzņēmēju noskaņojumu ietekmē politiskā un fiskālā nenoteiktība. Ārvalstu partneri īpaši uzmanīgi seko nodokļu politikai, enerģijas izmaksām un atbalsta instrumentiem. Vienlaikus makroekonomiskās prognozes paredz pakāpenisku izaugsmi nākamajos gados, kas nozīmē, ka potenciāls ir, taču tā realizācija būs atkarīga no lēmumu kvalitātes un ātruma.

Latvijas eksports šobrīd atrodas pārejas posmā, kur vecais modelis pakāpeniski zaudē spēku, bet jaunais vēl nostiprinās. Uzvarēs tie uzņēmumi, kas spēs ātri pielāgoties un fokusēties uz augstāku pievienoto vērtību.

Vervo skatījums

No loģistikas un piegādes ķēžu perspektīvas šī pārmaiņu fāze nozīmē vienu būtisku lietu, eksports kļūst sarežģītāks, bet arī stratēģiski vērtīgāks. Vervo redz, ka pieaug pieprasījums pēc precīzi plānotām, elastīgām un daudzgalamērķu piegādes ķēdēm, īpaši uzņēmumiem, kas pārorientējas uz jauniem tirgiem vai augstākas pievienotās vērtības produktiem. Šādos apstākļos uzvar tie, kas spēj ātri pielāgot loģistiku jaunajiem eksporta virzieniem un samazināt riskus, kas rodas no tirgu svārstībām.

Avots: www.delfi.lv

Raksts pārpublicēts SIA Vervo mājas lapā. SIA Vervo ir transporta uzņēmums, kura pamatdarbības veidi ir starptautiskie un vietējie kravu pārvadājumi, transporta pakalpojumi un citi loģistikas risinājumi: autotransporta (sauszemes) kravu pārvadājumi (pilnas kravas, saliktas kravas), aviotransporta (gaisa) kravu pārvadājumi, dzelzceļa kravu pārvadājumi, kuģu (jūras) kravu pārvadājumi, muitas brokeru pakalpojumi, lielgabarīta, negabarīta un smagsvara kravu pārvadājumi, noliktavu pakalpojumi, bīstamo (ADR) kravu pārvadājumi, kravu apdrošināšana, personīgo mantu pārvadājumi.

Raksta autors: Elizabete Buhbindere
Amats: Mārketinga speciālists
Telefons: +371 25106030
E-pasts: marketings@vervo.lv