Nav noslēpums, ka patlaban piedzīvojam sarežģītus apstākļus: ir grūti prognozēt energoresursu cenas, Eiropā pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem var sākt stagnēt vai pat samazināties. Ko darīt, lai veiksmīgi pārdzīvotu ekonomikas kritumu un iziet no tā kā uzvarētājiem, stāsta trīs uzņēmumu – veiksmīgu eksportētāju – pārstāvji, kas ir saņēmuši Latvijas investīciju un attīstības aģentūras balvas ikgadējā Eksporta un inovācijas balvas konkursā, kā arī Latvijas eksportētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs, uzņēmējs Mārtiņš Tiknuss.
Valsts veiksmīgas attīstības stūrakmens – eksporta attīstība
Jaunākie uzņēmumu apgrozījuma, nomaksāto nodokļu, darbinieku skaita un eksporta apjomu dati rāda: ja mēs vēlamies, lai Latvijas ekonomika aug, nestabilitātes periodā ir jāatbalsta uzņēmumi, īpaši eksportētāji. "Latvijā darbojas aptuveni 100 000 dažādu uzņēmumu, taču tikai 6000 no tiem eksportē savus produktus. No tiem trešdaļa (1800 uzņēmumu) nodrošina aptuveni pusi valsts IKP, un tajos strādā vidēji 2,5 reizes vairāk darbinieku nekā neeksportējošajos uzņēmumos. Lai valsts augtu un attīstītos, ir nepieciešami vairāk uzņēmumu, kas nodrošina ārvalstu finanšu pieplūdumu," skaidro Latvijas eksportētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs.
Taču eksporta jomā mēs turpinām atpalikt no Baltijas kaimiņvalstīm: ja Latvijā eksports veido 68% no IKP, tad Lietuvā un Igaunijā – attiecīgi 83% un 83,6%. "Līdz šim brīdim mēs grēkojām ar to, ka eksportējam "vienkāršas" preces un pakalpojumus, daļēji tā notika vēsturiski zemā atalgojuma dēļ, lētās elektroenerģijas, kā arī nevēlēšanās ieguldīt lielas summas tehnoloģiju attīstībā. Piemēram, Latvija eksportē gandrīz septiņas reizes mazāk mēbeļu nekā Lietuva, šī eksporta segmenta pievienotā vērtība ir 160 miljoni eiro pretstatā vienam miljardam eiro Lietuvā. Vienlaikus lietuvieši tikpat kā neeksportē kokmateriālus, savukārt Latvijā šā sektora apjoms ir 774 miljoni eiro. Taču karš Ukrainā ir mainījis ainu pasaulē, un mums ir jāmaina eksporta struktūra, būtiski palielinot tā pievienoto vērtību," komentē Tiknuss.
Modernizācijas, zinātnes un valsts atbalsta nozīme
Arī Jānis Ošlejs, uzņēmuma "Primekss" galvenais izpilddirektors uzskata, ka ieguldījumi investīcijās un inovācijās, kā arī zinātnē ir kritiski svarīgi. 1997. gadā dibinātais uzņēmums ražo nerūkošu bezšuvju kompozītbetonu pēc pašu patentētas tehnoloģijas un ir liels eksportētājs.
Viņaprāt, uzņēmumu pārorientācijā aktīvi ir jāpiedalās arī valstij, jo eksportētāji nodrošina visvairāk darba vietu un maksā vislielākos nodokļus. "Mēs nevaram teikt, ka mums tam nav naudas. Tā ir jāatrod un jāiegulda ražošanas un eksporta atbalstā, modernizācijā un inovācijās. Mums kā valstij vienkārši nav cita varianta kā izdzīvot. Šo ideju atbalsta arī Tiknuss, skaidrojot, ka Latvijā uz pirkstiem var pārskaitīt uzņēmumus, kuriem ir pietiekamas rezerves, lai pārdzīvotu grūtus laikus un veiktu modernizāciju pašu spēkiem. Tas nenozīmē, ka tie ir vāji uzņēmumi un labāk būtu ļaut tiem "mirt dabīgā nāvē" – ir jāizanalizē apgrozījums, jāizvēlas visdzīvotspējīgākās un jāsniedz nepieciešamais atbalsts energokrīzē.
"Ļoti labs šāda atbalsta piemērs ir Latvijas investīciju un attīstības aģentūras un "Altum" programma, kas ļauj lieliem uzņēmumiem veikt modernizāciju. Uzskatu, ka patlaban ir jāsamazina piekļuves slieksnis un šādām programmām ir jābūt pieejamām plašākam uzņēmumu lokam. Mūsu valstī ir 6000 eksportējošu uzņēmumu un ir jātiecas uz to, lai pēc šīs krīzes to būtu vairāk, nevis mazāk," stāsta eksperts.
Savā laikā mēs izstrādājām inovatīvu produktu, kas ir par 50% izturīgāks, izdala par 40% mazāk СО2 un ir par 30% ātrāks ražošanā. Balstoties uz mūsu pieredzi, varu ar pārliecību teikt – ieguldījumi zinātnē un modernizācijā ļauj jebkurā krīzē pārorientēties, izdzīvot un galu galā izaugt. Ir milzīga kļūda taupīt uz zinātni un inovācijām.
Jānis Ošlejs, uzņēmuma "Primekss" galvenais izpilddirektors
Laba ziņa ir tā, ka pēdējos gados Latvija ir veiksmīgi pārorientējusies no tranzīta, kas agrāk veidoja lielu eksporta daļu, uz informācijas tehnoloģiju, proti, pakalpojumu ar augstu pievienoto vērtību eksportu. Tagad šī joma praktiski ir sasniegusi tranzīta nozares rādītājus tās labākajos gados un ir cerība to drīzumā apsteigt. Arī AS "MADARA Cosmetics", viens no populārākajiem Latvijas eksportētājiem, uzskata, ka investīcijas attīstībā un inovācijas ir ļoti svarīgs elements, kas 16 darbības gados ļāvis pārvarēt ne vienu vien krīzi.
Vissvarīgākā – enerģētika
Gan Ošlejs, gan Tiknuss uzskata, ka valdības līmenī ir ārkārtīgi svarīgi attīstīt Latvijas enerģētisko neatkarību. Tā, Eksportētāju asociācijas pārstāvis norāda, ka enerģijas cenas ir vismaz jāstabilizē un jāpadara prognozējamas – biznesam nav nekā sliktāka kā nenoteiktība, savukārt "Primekss" vadītājs ir pārliecināts – ir jādara viss iespējamais, lai mēs būtu energoneatkarīgi un ražotu maksimāli lētu elektroenerģiju, pretējā gadījumā mums būs grūti turpināt veiksmīgi attīstīties un konkurēt ar citiem uzņēmumiem.
Protams, mēs nevaram salīdzināt sevi ar Norvēģiju, kurai ir gāzes un naftas krājumi, taču mēs varam mācīties no tuvākā Ziemeļu kaimiņa – Zviedrijas. Krīzes laikā elektroenerģija šajā laikā stabili maksā divas reizes mazāk nekā Latvijā, bet Zviedrijas ziemeļos tradicionāli ir lēta elektrība.
"Zviedriem ir ļoti daudz HES, atomelektrostaciju, atkritumu dedzināšanas rūpnīcu. Mūsu valdībai ir jāprioritizē Latvijas enerģētiskās neatkarības sasniegšanu un elektroenerģijas pieejamību, turklāt mums kaimiņos ir labi piemēri, kurus var izanalizēt un paņemt labāko." Jānis Ošlejs, uzņēmuma "Primekss" galvenais izpilddirektors.
Ārvalstu tirgu meklēšana
Svarīgs izdzīvošanas nosacījums šajā krīzē ir jaunu eksporta tirgu meklēšana, īpaši aiz ES robežām. Tā kā visa Eiropa piedzīvo ekonomikas kritumu augstās inflācijas dēļ, ir vērts meklēt partnerus aiz tās robežām – Dienvidamerika un Ziemeļamerika, Āzija, Āfrika – "MADARA Cosmetics", "Primekss" un "Silkplaster", kas saņēmuši LIAA balvas kā veiksmīgākie eksportētāji, aktīvi meklē jaunus partnerus un jaunus tirgus ārpus Latvijas un ES.
"MADARA Cosmetics" valdes loceklis Uldis Iltners skaidro, ka "MADARA Cosmetics" 16 gadu pastāvēšanas laikā ir piedzīvojusi vairākas ekonomiskās krīzes, spējot pielāgoties un turpināt audzēt apgrozījumu, taču gatavojoties priekšā esošajam periodam kā izaicinošākam. "Līdz ar to turpinām aktīvu darbu pie jaunu eksporta tirgu un pārdošanas kanālu attīstības. Vislabākos pārdošanas rādītājus eksportā šobrīd novērojam Somijā un Lielbritānijā. Kā vienu no nestandarta biznesa attīstības kanāliem varu minēt "MADARA Cosmetics" radīto tehnoloģiju jaunuzņēmumu "Selfnamed", kas ļauj patērētājam saražot sev vēlama dizaina sertificētas, dabīgas kopjošās kosmētikas produktu bez minimālā pasūtījuma, aizpildot pieprasītu nišu kosmētikas industrijā. Šobrīd ar "Selfnamed" eksportējam ne vien uz Eiropas valstīm, bet arī uz ASV," piebilst Iltners.
Ekoloģiski tīru šķidro tapešu ražotājs "Silkplaster", kas tirgū strādā jau vairāk nekā 20 gadus un eksportē savus produktus uz vairāk nekā 22 tirgiem, tagad arī attīsta jaunus ambiciozus virzienus: plānā ir Indijas tirgus apgūšana, pēc tam – iespējams, Ķīna. Jau ir pārstāvniecības Dienvidamerikā. Arī "Primekss" šobrīd aktīvi attīsta sadarbību aiz ES robežām, tostarp arī Ziemeļamerikā.
Tātad – kas ir jādara, lai pārdzīvotu krīzi?
Balstoties uz savu pieredzi, Latvijas eksportētāju asociācijas pārstāvis, uzņēmējs Mārtiņš Tiknuss uzskaita lietas, par kurām vērts padomāt, lai paaugstinātu mūsu uzņēmumu konkurētspēju
- Enerģētikas jomas prognozējamība ilgtermiņā
Enerģija var būt dārga, ar to var sadzīvot. Svarīgākā problēma – ja tās cena nav prognozējama, ar to var cīnīties, attīstot savu energoneatkarību.
- Cilvēkresursi un kvalificēta darbaspēka pieejamība valstī
Tā kā aug pieprasījums pēc preču un pakalpojumu ar augstu pievienoto vērtību eksporta, mums ir vajadzīgi cilvēki, kas spēj tās ražot.
- Investīcijas pētījumos un inovācijās
Pagaidām mēs diemžēl nopietni atpaliekam ne tikai no Eiropas vidējā līmeņa, bet arī kaimiņiem Baltijā.
- Produktivitātes paaugstināšana
Investīcijas digitalizācijā, ražošanas aktīvos, iekārtās, robottehnikā. Šajā jomā ir ļoti nepieciešams valsts atbalsts, taču arī pašiem uzņēmumiem ir jāsaprot, ka iepriekšējais modelis vairs nestrādās un ir jāiet uz priekšu.
Ošlejs ir pārliecināts: frāze "krīze – iespēju laiks" nav klišeja, daudzi arī no pandēmijas izraisītās krīzes izgāja kā uzvarētāji un arī no energokrīzes, kas mums tuvojas tagad, iznāks kā veiksmīgi, augoši uzņēmumi. "Primekss" kā betona ražotājs pandēmijas izraisītajā krīzē pievērsa uzmanību daudzkārtīgi pieaugušajai vajadzībai piegādāt preces un attiecīgi – jaunu loģistikas centru būvniecībai, tas ļāva uzņēmumam veiksmīgi pārdzīvot pandēmiju.
Tipiska cilvēciska kļūda – uztvert krīzi kā viennozīmīgi negatīvas izmaiņas. Lielākajai daļai cilvēku ir raksturīgi gluži kā senos laikos izmantot vienu no dabiskajām reakcijām – sastingt, bēgt vai uzbrukt. Taču, lai saredzētu iespējas, kuras sniedz krīze, ir jāveic tikai trīs racionāli soļi.
Jāstabilizējas
Izanalizējiet uzņēmuma bilanci, veiciet aprēķinus, vai jums pietiek finanšu, lai pārdzīvotu grūtos laikus. Ja nē, apdomājiet, kur un kā piesaistīt finansējumu.
Jāpārorientējas
Ikvienā krīzē ir zaudētāji, bet vienmēr arī ir kāds, kuram krīzes nestās pārmaiņas sniedz papildu ienākumus. Apdomājiet, kuri tirgi un kuri klienti ir ieguvēji no šīs krīzes? Atveriet acis un ar vēsu prātu meklējiet atbildes uz šiem jautājumiem, un panākumi neizpaliks.
Jāaug
Atrodot jaunus tirgus, izstrādājiet mērogošanas plānu. Izanalizējiet, kas ir jāizdara, lai uzņēmums turpinātu strauji augt, un iekarojiet jaunas virsotnes.
Labs piemērs šo soļu veiksmīgai pielietošanai – šķidro tapešu ražotājs "Silkplaster": uzņēmums nesen pabeidza savas ražotnes modernizāciju, kā arī renovēja uzņēmuma ēku fasādes, kas ļāva būtiski samazināt izdevumus. Arī "MADARA Cosmetics" pēdējo gadu laikā ir būtiski samazinājuši energoresursu patēriņu, pārejot uz LED lampām apgaismojumā it visā – gan ražošanas procesā, gan biroja telpās, gan uzņēmuma ārējā teritorijā. Kopš 2017. gada šādi ir ietaupīti apmēram 35000 kWh. Tas ir uzņēmuma veiksmīgas stabilizācijas piemērs.
Tai seko pārorientācija uz jauniem tirgiem – "Silkplaster" šobrīd attīstīta sadarbību ar Indiju un Āfriku. "Acīmredzami, ka šobrīd Eiropa stagnē, tādēļ līdztekus 22 tirgiem, kuros jau ir mūsu produkti, patlaban plānojam ekspansiju Indijā. Mūsu nākamais mērķis ir Ķīna, kaut arī šajā tirgū ir ļoti grūti iekļūt. Tāpat mēs investējam savu darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanā, apmācot strādāt ar jaunām iekārtām. Esam pārliecināti, ka šo krīzi pārvarēs tikai tie, kas spēs piedāvāt vērtīgas preces un pakalpojumus. Piemēram, Latīņamerikā mūsu produkti ir unikāli, bet Indijā konkurenti nespēj sasniegt tādu kvalitāti, kādu piedāvājam mēs. Tas vēl vienu reizi pierāda – mēs varam būt labākie, ja to vēlēsimies. Svarīgi ir nezaudēt drosmi un meklēt jaunas iespējas," komentē pārdošanas un mārketinga direktors Georgijs Korņilovs.
Avots: https://www.delfi.lv/
Raksts pārpublicēts SIA Vervo mājas lapā. SIA Vervo ir transporta uzņēmums, kura pamatdarbības veidi ir starptautiskie un vietējie kravu pārvadājumi, transporta pakalpojumi un citi loģistikas risinājumi: autotransporta (sauszemes) kravu pārvadājumi (pilnas kravas, saliktas kravas), aviotransporta (gaisa) kravu pārvadājumi, dzelzceļa kravu pārvadājumi, kuģu (jūras) kravu pārvadājumi, muitas brokeru pakalpojumi, lielgabarīta, negabarīta un smagsvara kravu pārvadājumi, noliktavu pakalpojumi, bīstamo (ADR) kravu pārvadājumi, kravu apdrošināšana, personīgo mantu pārvadājumi.