Nozares jaunumi

Maijā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums par 39,9% lielāks nekā pirms gada

Maijā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums par 39,9% lielāks nekā pirms gada

2022. gada maijā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 4,04 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 39,9% vairāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība pieauga par 36,5%, bet importa vērtība par 42,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati.

Maijā Latvija eksportēja preces 1,7 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 2,33 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2021. gada maiju ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties no 43,2% līdz 42,2%. Jāņem vērā, ka preču ārējās tirdzniecības dati tiek atspoguļoti faktiskajās cenās un aprēķināti, ņemot vērā preču vērtību eiro, nevis to fizisko daudzumu.

Šā gada piecos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 18,03 miljardus eiro – par 4,95 miljardiem eiro jeb 37,8% vairāk nekā 2021. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 7,96 miljardus eiro (pieaugums par 1,94 miljardiem eiro jeb 32,3%), bet importa – 10,07 miljardus eiro (pieaugums par 3 miljardiem eiro jeb 42,5%).

Atbilstoši kalendāri un sezonāli koriģētiem datiem 2022. gada maijā salīdzinājumā ar 2021. gada maiju eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 29,8% lielāka, bet importa – par 37,9%. Salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība palielinājās par 1%, bet importa samazinājās par 2,8%.

Svarīgākās izmaiņas eksportā 2022. gada maijā, salīdzinot ar 2021. gada maiju:

koka un tā izstrādājumu; kokogles eksports lielāks par 138,7 milj. eiro jeb 55,5%;
minerālproduktu eksports lielāks par 91,5 milj. eiro jeb 2,5 reizes;
augu valsts produktu eksports lielāks par 40,9 milj. eiro jeb 54,6%;
pārtikas rūpniecības ražojumu eksports lielāks par 31,9 milj. eiro jeb 37%;
parasto metālu un to izstrādājumu eksports mazāks par 8,8 milj. eiro jeb 6,8%.

Svarīgākās izmaiņas importā 2022. gada maijā, salīdzinot ar 2021. gada maiju:

minerālproduktu imports lielāks par 256,3 milj. eiro jeb 2,7 reizes;
satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma imports lielāks par 111,8 milj. eiro jeb 49%;
pārtikas rūpniecības ražojumu imports lielāks par 56,3 milj. eiro jeb 52,3%;
mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu imports lielāks par 55,5 milj. eiro jeb 17,8%;
koka un tā izstrādājumu; kokogles imports lielāks par 43,6 milj. eiro jeb 49,4%.
Maijā svarīgākie eksporta partneri bija Lietuva (18,9% no eksporta kopapjoma), Igaunija (12,5%), Vācija (7,9%) un Zviedrija (6,8%).

Nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (24,4% no importa kopapjoma), Vācija (9,6%), Polija (9,2%) un Igaunija (8,7%).

2022. gada maijā salīdzinājumā ar 2021. gada maiju Eiropas Savienības valstu īpatsvars kopējā eksporta vērtībā palielinājās par 6,1 procentpunktu, savukārt kopējā importa vērtībā – par 3,6 procentpunktiem. NVS valstu īpatsvars eksportā samazinājās par 2,4 procentpunktiem, bet importā par 5,2 procentpunktiem.

Bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš skaidroja: “Tās ziņas, ko mēs redzam ārējās tirdzniecības datos, ir divējādas. No vienas puses ir labi, ka eksports turpina augt. Tas tiešām ir labi, jo tas mums ir tāds ekonomikas balsts. No otras puses ārējās tirdzniecības bilance maijā bija mīnus 600 miljoni eiro viena mēneša laikā. Tā ir negatīvākā ārējās tirdzniecības bilance, kāda mums vispār ir bijusi. Pat, teiksim, pārspējot 2008. gada līmeni. Un tas lielā mērā ir dārgo energoresursu dēļ. Un saprotams, ka mēs šobrīd tikai sākam importēt šos dārgos energoresursus un tā tendence, visticamāk, turpināsies.”

Ārējā tirdzniecība sadalījumā pa valstu grupām

2022. gada maijā salīdzinājumā ar 2022. gada aprīli eksporta vērtība uz Ukrainu pieauga par 2,3 milj. eiro jeb 19,5%. To visvairāk ietekmēja minerālproduktu eksporta pieaugums par 3,2 milj. eiro. Eksports uz Baltkrieviju palielinājās par 2 milj. eiro jeb 13,7%, savukārt uz Krievijas Federāciju – par 6,6 milj. eiro jeb 10,2%. Eksporta pieaugumu uz Krievijas Federāciju lielākoties ietekmēja pārtikas rūpniecības ražojumu eksporta kāpums par 7,3 milj. eiro.

2022. gada maijā, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, importa vērtība no Ukrainas palielinājās par 1,2 milj. eiro jeb 6%. Imports no Baltkrievijas palielinājās par 17,7 milj. eiro jeb 46%, to visvairāk ietekmēja koka un tā izstrādājumu; kokogles importa pieaugums par 13,4 milj. eiro jeb 56,2%. Savukārt no Krievijas Federācijas imports samazinājās par 65,4 milj. eiro jeb 37,8%. Importa vērtības samazinājumu no Krievijas Federācijas visvairāk ietekmēja minerālproduktu importa kritums par 62,1 milj. eiro jeb 65,5%.

2022. gada maijā Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar 103 partnervalstīm, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību. Negatīva tā bija tirdzniecībā ar 51 valsti.

Minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu nodaļas eksporta kāpumu 2022. gada maijā salīdzinājumā ar 2021. gada maiju visvairāk ietekmēja elektroenerģijas eksporta pieaugums par 33,6 miljoniem eiro, bet graudaugu produktu eksporta kāpumu ietekmēja kukurūzas eksporta pieaugums par 16,7 miljoniem eiro.

Avots: https://www.lsm.lv/

Raksts pārpublicēts SIA Vervo mājas lapā. SIA Vervo ir transporta uzņēmums, kura pamatdarbības veidi ir starptautiskie un vietējie kravu pārvadājumi, transporta pakalpojumi un citi loģistikas risinājumi: autotransporta (sauszemes) kravu pārvadājumi (pilnas kravas, saliktas kravas), aviotransporta (gaisa) kravu pārvadājumi, dzelzceļa kravu pārvadājumi, kuģu (jūras) kravu pārvadājumi, muitas brokeru pakalpojumi, lielgabarīta, negabarīta un smagsvara kravu pārvadājumi, noliktavu pakalpojumi, bīstamo (ADR) kravu pārvadājumi, kravu apdrošināšana, personīgo mantu pārvadājumi.

 

Kontakti

Pievienojies

Seko SIA Vervo sociālajos tīklos, uzzini jaunākās ziņas un laimē balvas.