Prasība bieži atgriezt kravas transportlīdzekli reģistrācijas valstī pārvadājumu nozarei Latvijā būs liels trieciens

Eiropas Savienības (ES) Mobilitātes pakotne, kas vienlaikus paredz ik pēc astoņām nedēļām atgriezt kravas transportlīdzekli reģistrācijas valstī, autopārvadājumu nozarei Latvijā būs "trieciens dubultā", norādīja Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.

Godiņš pauda, ka Latvija piedalījusies Eiropas Komisijas (EK) veiktā pētījumā par vairākiem pērn pieņemtajiem Mobilitātes pakotnes I noteikumiem, kur minētais arguments par prasību ik pēc astoņām nedēļām atgriezt kravas transportlīdzekli reģistrācijas valstī, Latvijas kontekstā vērtēts kritiski, jo šis nosacījums ne tikai atstās negatīvu ietekmi uz vidi un klimatu, bet arī kropļos reģionālo autopārvadājumu tirgu.

"Latvijas autopārvadātāju konkurētspēja samazināsies, jo pārvadātāju galvenais darba instruments - kravas transportlīdzeklis - gada laikā būs daudz ilgāk ārpus aprites, salīdzinot ar citām valstīm Centrāleiropā," stāstīja Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs.

EK pētījumā iegūtie dati liecina, ka izmešu daudzums gadā varētu pieaugt pat par 3,3 miljoniem tonnu, ko var salīdzināt ar gada kopējo transporta izmešu apjomu Igaunijā. Šādu noteikumu ieviešana ir pretrunā ar EK stratēģiju par transporta emisijas samazināšanu par 90% līdz 2050. gadam. Balstoties uz veikto ietekmes vērtējumu, EK plāno vērsties Eiropas Parlamentā (EP) un citās iesaistītajās institūcijās, lai novērstu potenciālās problēmas, ko varētu radīt jauno noteikumu ieviešana.

Pētījuma rezultāti liecina, ka prasība par transportlīdzekļa atgriešanu reģistrācijas dalībvalstī ik pēc astoņām nedēļām, kas stāsies spēkā 2022. gada 21. februārī, jau gadu vēlāk - 2023. gadā - varētu radīt papildu 1,9 miljonus braucienu un aptuveni 2,9 miljonus tonnu ogļskābās gāzes (CO2) emisiju, tādējādi starptautisko autopārvadājumu emisiju daudzums varētu pieaugt līdz 4,6%. Savukārt kabotāžas nosacījumu attiecināšana uz kombinētajiem pārvadājumiem varētu radīt papildu 397 000 tonnu CO2 emisiju, kā arī ir iespējama negatīva ilgtermiņa ietekme uz dzelzceļa un cita veida kravu pārvadājumiem.

EK publicētajā pētījumā tika vērtēta ietekme uz klimatu, vidi un vienoto tirgu, ko varētu radīt transportlīdzekļa, ar ko tiek veikti starptautiskie pārvadājumi, obligāta atgriešana reģistrācijas dalībvalstī ik pēc astoņām nedēļām, kā arī atsevišķi nosacījumi kombinēto pārvadājumu veikšanai.

Pētījums tika veikts, jo, izvērtējot 2020. gada 15. jūlijā pieņemtos Mobilitātes pakotnes I noteikumus, vairākas Eiropas Savienības (ES) valstis, tai skaitā Latvija, norādīja, ka transportlīdzekļa obligāta atgriešana reģistrācijas dalībvalstī ik pēc astoņām nedēļām ir pretrunā ar ES klimata politiku, šāda prasība nemaz nebija iekļauta EK sākotnējā priekšlikumā, kā arī līdz šim nebija veikts šīs prasības ietekmes izvērtējums.

Jau ziņots, ka Mobilitātes pakotne paredz izmaiņas arī attiecībā uz starptautisko komercpārvadājumu nodrošināšanu ar kravu transportlīdzekļiem, kuru pilna masa pārsniedz 2,5 tonnas, bet nepārsniedz 3,5 tonnas. No 2022. gada 21. maija, lai nodrošinātu šādus pakalpojumus, pārvadātājam būs nepieciešama nevis licences kartīte, bet gan Eiropas Kopienas atļaujas kopija uz katru transportlīdzekli. Savukārt no 2026. gada 1. jūlija pārvadātājam, veicot starptautiskos kravu komercpārvadājumus ar transportlīdzekli, kura pilna masa pārsniedz 2,5 tonnas, būs jāizmanto tahogrāfs, lai reģistrētu darba un atpūtas laiku. Šobrīd šādus transportlīdzekļus ar tahogrāfu nav jāaprīko.

Plānots, ka tiks veiktas izmaiņas arī tahogrāfu sistēmā, jo analogā, digitālā un viedā tahogrāfa pirmā versija tiks nomainīta uz viedā tahogrāfa otro versiju. Tāpat no 2022. gada 2. februāra dalībvalstu robežu šķērsošana tahogrāfā būs jāreģistrē tuvākajā iespējamajā pieturvietā uz robežas vai pēc tās šķērsošanas. Savukārt no 2024. gada 31. decembra transportlīdzekļa vadītājam būs jāspēj uzrādīt informāciju par darba un atpūtas laika periodu - par kārtējo dienu un 56 iepriekšējām dienām, nevis 28, kā tas ir patlaban.

Avots: https://www.delfi.lv/

Raksts pārpublicēts SIA Vervo mājas lapā. SIA Vervo ir transporta uzņēmums, kura pamatdarbības veidi ir starptautiskie un vietējie kravu pārvadājumi, transporta pakalpojumi un citi loģistikas risinājumi: autotransporta (sauszemes) kravu pārvadājumi (pilnas kravas, saliktas kravas), aviotransporta (gaisa) kravu pārvadājumi, dzelzceļa kravu pārvadājumi, kuģu (jūras) kravu pārvadājumi, muitas brokeru pakalpojumi, lielgabarīta, negabarīta un smagsvara kravu pārvadājumi, noliktavu pakalpojumi, bīstamo (ADR) kravu pārvadājumi, kravu apdrošināšana, personīgo mantu pārvadājumi.