Transporta koridoram būs jākļūst zaļākam

Eiropā spiediens padarīt zaļākus produktus un arī to piegādes liks mainīties ne tikai ražotājiem, tostarp arī Latvijā, bet visam transporta sektoram kopumā.

Globālā mērogā par pakāpenisku pāreju no fosilās uz atjaunojamās enerģijas izmantošanu preču ražošanā un piegādē ir paudušas daudzas kompānijas. Piemēram, Eiropā mēbeļu ražošanas un tirdzniecības kompānijas Ikea, Unilever, BT, Ericsson un Telia vienojās iniciatīvā strādāt pie piegāžu ķēžu dekarbonizācijas.

“Šādu kompāniju skaits tikai vairosies, un tas jāliek aiz auss visiem – gan tiem, kas ražo preces, gan arī tiem, kas tās pārvadā,” secina Klimatneitrāla transporta koridora partnerības klastera pārstāvis Latvijā Ģirts Greiškalns. Viņš savu sacīto pamato ar savu pēdējo divu – 2018.–2020. – gadu darba pieredzi Skotijā, kad šī reģiona gāzes un naftas ieguves kompānijas izrāda praktisku interesi par tām nepieciešamo iekārtu, detaļu ražošanas un transportēšanas radītajiem siltumnīcu gāzu emisiju apmēriem un šo CO2 emisiju mazināšanu, par piemēru minot arī pasaules naftas un gāzes ieguves līderu veidotu organizāciju Oil & Gas Climate Initiative.

“Varbūt sākotnēji šķita dīvaini, ka arī Skotijas vietējie pārtikas un viskija ražotāji izrādīja interesi par klimatam draudzīgākiem transporta koridoriem savu izstrādājumu nogādei uz Krieviju un citām NVS valstīm,” uz lūgumu minēt vēl kādus piemērus atbild Ģ. Greiškalns. Viņaprāt, spiediens no lielajiem produktu īpašniekiem tikai pieaugs, un ar to jārēķinās gan produkcijas ražotājiem, gan pārvadātājiem ne tikai Latvijā vai Austrumeiropā, bet arī visā pasaulē. “Parīzes klimata samita gala dokumentu par siltumnīcu gāzu emisiju samazināšanu kopumā parakstīja 180 valstis, tostarp arī Krievija, Kazahstāna, Ukraina, Baltkrievija, kuras ir Latvijas tranzīta sektoram svarīgas partnervalstis,” uz jautājumu par to, vai siltumnīcu gāzu emisiju samazināšanas aktivitātes Eiropā varētu ietekmēt pircējus un arī ražotājus Krievijā un viņu izvēlētos transporta koridorus, atbild Ģ. Greiškalns.

“Protams, Latvijas transporta-tranzīta koridora garums kartē, iespējams, būs tikai 3 līdz 10 cm atkarībā no kartes mēroga, bet, ja šis koridors būs pirmais šajā reģionā un viens no pirmajiem Eiropā, kas tiecas būt maksimāli draudzīgs apkārtējai videi – klimatam, tad arī ir iespējas atjaunot tranzītkravu plūsmu un ostu līderību Baltijas reģionā, kas pēdējo divu gadu laikā ir būtiski gājusi mazumā,” uz jautājumu par kopīgā tranzīta koridora nepieciešamību atbild Ģ. Greiškalns.

Avots: https://www.db.lv/

Raksts pārpublicēts SIA Vervo mājas lapā. SIA Vervo ir transporta uzņēmums, kura pamatdarbības veidi ir starptautiskie un vietējie kravu pārvadājumi, transporta pakalpojumi un citi loģistikas risinājumi: autotransporta (sauszemes) kravu pārvadājumi (pilnas kravas, saliktas kravas), aviotransporta (gaisa) kravu pārvadājumi, dzelzceļa kravu pārvadājumi, kuģu (jūras) kravu pārvadājumi, muitas brokeru pakalpojumi, lielgabarīta, negabarīta un smagsvara kravu pārvadājumi, noliktavu pakalpojumi, bīstamo (ADR) kravu pārvadājumi, kravu apdrošināšana, personīgo mantu pārvadājumi.