Latvijas pakalpojumu eksporta kopējā vērtība pērn sasniegusi vēsturiski augstāko līmeni

Latvijas pakalpojumu eksporta kopējā vērtība pērn sasniegusi vēsturiski augstāko līmeni – 5,3 miljardus eiro (apmēram 18% pret IKP), vēstīts laikraksta “Latvijas Avīze” pielikumā “Latvijas Bizness”.

Baltijas valstu centrālās bankas publicējušas rādītājus par pakalpojumu eksportu 2018. gadā.

Arī abās kaimiņvalstīs ir sasniegti jauni rekordi: Lietuvā – 9,9 miljardi eiro, Igaunijā – 6,6 miljardi. Tātad Latvija pēc kopējā apjoma atpaliek, tomēr sīkāka analīze parāda, ka katrai no Baltijas valstīm (arī mums) ir savi trumpji pakalpojumu veidu dalījumā.

Pakalpojumu eksports ietver vairākas sastāvdaļas. Ņemot vērā ģeogrāfisko izvietojumu, visās trijās Baltijas valstīs nozīmīgāko pakalpojumu ieņēmumu daļu nodrošina transports, kas savukārt sīkāk sadalāms pa dažādiem transporta veidiem.

Autotransporta ieņēmumu ziņā pārliecinošas līderpozīcijas ir Lietuvai, kurai attiecīgais eksports nodrošina 3,5 miljardus eiro jeb gandrīz piecas reizes vairāk nekā Latvijā (791 miljons eiro).

Pēdējo triju gadu laikā Lietuva ir kļuvusi par līderi arī dzelzceļa transporta jomā: 2018. gadā tās dzelzceļa pakalpojumu eksports bija 367 miljoni eiro jeb par 6% vairāk nekā Latvijā (345 miljoni eiro).

Jāatzīmē, ka abos sauszemes transporta veidos (auto un dzelzceļā) lielāko daļu veido kravu pārvadājumi. Jūras transporta pakalpojumos lielākos ieņēmumus sasniedz Igaunija (pērn – 862 miljoni eiro), kuros būtiska loma ir ne tikai kravu, bet arī pasažieru pārvadājumiem.

Gan Latvijā, gan Lietuvā jūras transporta pakalpojumu eksports ir divas reizes mazāks nekā Igaunijā.

Savukārt Latvija apsteidz abas kaimiņvalstis pēc eksporta ieņēmumiem gaisa transportā (pērn – 531 miljons eiro) – lielā mērā pateicoties pēdējo gadu attīstībai Rīgas starptautiskajā lidostā, kura pēc pārvadāto pasažieru skaita šobrīd ir pārliecinoša līdere Baltijas valstīs.

Tādējādi katrai no Baltijas valstīm ir sava specializācija kādā no transporta jomām: Lietuvai – uz sauszemes, Igaunijai – jūrā, Latvijai – gaisā.

Būtiska eksporta ieņēmumu sastāvdaļa ir arī “Braucieni”, kas ietver ārvalstu ceļotāju tēriņus braucienu laikā – gan darījumu, gan personiskos nolūkos. Latvijā pērn ārvalstu ceļotāji iztērējuši 891 miljonu eiro, kamēr Lietuvā – 1,2 miljardus eiro, bet Igaunijā – 1,5 miljardus eiro.

Arī būvniecības eksporta ieņēmumi Latvijā (2018. g. – 264 miljoni eiro) bija zemāki nekā abās kaimiņvalstīs (Lietuvā – 305 miljoni eiro, Igaunijā – 445 miljoni eiro).

Latvija, neskatoties uz krituma turpināšanos finanšu pakalpojumu eksporta ieņēmumos (pērn tie bija 314 miljoni eiro jeb par 15% zemāki nekā gadu iepriekš), joprojām šajā pozīcijā ir līdere Baltijas valstu starpā.

Jāpiebilst, ka 2018. gadā būtisku kritumu (par 30%) piedzīvoja arī Igaunija. Abos gadījumos iemesli ir līdzīgi – stingrākas prasības nerezidentu apkalpošanā.

Tikmēr ļoti veiksmīga attīstība vērojama IKT pakalpojumu eksportā, kur Latvijas rādītāji pēdējos gados ir palielinājušies visstraujāk – laikā no 2014. līdz 2018. gadam tie ir kāpuši vidēji 2,7 reizes, tajā skaitā datoru un informācijas pakalpojumos (no 197 līdz 489 miljoniem eiro) un telekomunikācijas pakalpojumos (no 94 līdz 290 miljoniem eiro).

Avots: http://www.la.lv/

Raksts pārpublicēts SIA Vervo mājas lapā. SIA Vervo ir transporta uzņēmums, kura pamatdarbības veidi ir starptautiskie un vietējie kravu pārvadājumi, transporta pakalpojumi un citi loģistikas risinājumi: autotransporta (sauszemes) kravu pārvadājumi (pilnas kravas, saliktas kravas), aviotransporta (gaisa) kravu pārvadājumi, dzelzceļa kravu pārvadājumi, kuģu (jūras) kravu pārvadājumi, muitas brokeru pakalpojumi, lielgabarīta, negabarīta un smagsvara kravu pārvadājumi, noliktavu pakalpojumi, bīstamo (ADR) kravu pārvadājumi, kravu apdrošināšana, personīgo mantu pārvadājumi.

Turpinot lietot lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanas noteikumiem. Iepazīties ar noteikumiem. Lietošanas noteikumi.