Pērn ekonomikas izaugsmi sekmēja ārējais pieprasījums un investīciju kāpums

Ekonomiskās izaugsmes paātrināšanos 2017.gadā nodrošināja augošais ārējais pieprasījums un spēcīgais investīciju kāpums, norādīja Finanšu ministrijā (FM).

«Pēc 2016.gadā piedzīvotās sabremzēšanās Latvijas ekonomikas izaugsme 2017.gadā sasniegusi 4,5%, kas ir straujākais kāpums kopš 2011.gada, liecina šodien publicētie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Par šādu izaugsmi liecināja jau CSP pirms mēneša publiskotie dati par iekšzemes kopprodukta (IKP) ātro novērtējumu 2017.gada ceturtajā ceturksnī, kas parādīja, ka IKP salīdzinājumā ar 2016. gada ceturto ceturksni ir palielinājies par 4,2%. Arī pilnie IKP dati apstiprināja šādu novērtējumu,» informēja ministrijā..

Būtisko ekonomiskās izaugsmes paātrināšanos 2017.gadā nodrošināja labvēlīgā situācija pasaules tirgos un spēcīgi augošais ārējais pieprasījums, kas veicināja apstrādes rūpniecības izaugsmi, kā arī investīciju un būvniecības aktivitātes atjaunošanās, ko stimulēja straujāka Eiropas Savienības (ES) fondu investīciju ieplūde.

Lielāko devumu Latvijas ekonomikas izaugsmē pagājušajā gadā nodrošināja apstrādes rūpniecība, kas salīdzinājumā ar 2016.gadu palielinājās par 8%, sasniedzot straujāko pieaugumu kopš 2011.gada. Apstrādes rūpniecības izaugsme pērn bija visaptveroša, bet lielāko pozitīvo devumu nodrošināja straujais izlaides apjomu kāpums mašīnbūvē un metālapstrādē, kā arī datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā. Stabila attīstība bija vērojama arī divās lielākajās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs - kokapstrādē un pārtikas produktu ražošanā, kur tika sasniegts attiecīgi 2% un 4% pieaugums.

Atjaunojoties investīciju aktivitātei, būvniecības nozare 2017.gadā pieauga par 19,4%, ko nodrošināja ne tikai straujāka ES fondu ieplūde, bet arī augošās investīcijas sektoros, kur tradicionāli dominē privātās investīcijas, tostarp tirdzniecības ēku, degvielas uzpildes staciju būvniecībā.

FM vērtējumā, patīkamu pārsteigumu pērn sagādāja transporta un uzglabāšanas nozare, kas, neskatoties uz krītošajiem tranzīta apjomiem, spēja sasniegt 7,3% pieaugumu, kas tāpat kā apstrādes rūpniecībai bija straujākais kāpums pēdējo sešu gadu laikā. Transporta nozares pieaugumu pērn nodrošināja augošie autotransporta kravu pārvadājumi, kā arī lidostas un jūras pasažieru pārvadājumu straujais kāpums, kamēr kravu pārvadājumu apjoms dzelzceļā samazinājās par 7,9% un kravu apgrozījums ostās - par 2%.

Gada otrajā pusē būtiski paātrinājās izaugsme tirdzniecības nozarē, kur tā ceturtajā ceturksnī sasniedza jau 9%, visā gadā kopā palielinoties par 5,2%, kā arī informācijas un komunikāciju pakalpojumu nozarē, kur ceturtajā ceturksnī izaugsme paātrinājās līdz 7%, kā rezultātā gadā kopā nozare auga jau par 6,2%.

Vienīgā nozare, kas 2017.gadā piedzīvoja kritumu, bija finanšu un apdrošināšanas darbības, kas salīdzinājumā ar 2016.gadu samazinājās par 16,6%. FM skaidroja, ka nozares kritums saistīts galvenokārt ar nerezidentu apkalpošanas biznesa samazināšanos Latvijā, un to ietekmēja arī iepriekšējā gada augstā bāze, kad papildu pelņu nozarei bija nodrošinājis vienreizējs darījums - «Visa Europe» akciju pārdošana.

Nerezidentu depozīti pagājušā gada laikā samazinājās par 12%, bet nerezidentiem izsniegtie kredīti saruka par 14%. Īpaši straujš kritums finanšu pakalpojumu nozarei bija ceturtajā ceturksnī, kad tas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada ceturto ceturksni sasniedza 26%. Finanšu pakalpojumu nozares vājie rezultāti arī bija galvenais iemesls, kāpēc ceturtajā ceturksnī ekonomikas izaugsme būtiski palēninājās, salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni pieaugot tikai par 0,3%, bet gada griezumā izaugsmes temps palēninājās no 5,8% trešajā ceturksnī līdz 4,2% ceturtajā ceturksnī.

No izlietojuma puses 2017.gadā izaugsmi turpināja pozitīvi ietekmēt privātā patēriņa pieaugums, - par 5,1% salīdzinājumā ar 2016.gadu, ko veicināja spēcīgais darba samaksas kāpums un bezdarba samazināšanās. Tajā pašā laikā gandrīz tikpat būtiska ietekme ekonomikas izaugsmē bija investīcijām, kas pēc stagnācijas 2014.gadā un 2015.gadā un pēc krasā krituma 2016.gadā pērn palielinājās par 16%. Preču un pakalpojumu eksports auga par 4,4%, palielinoties nedaudz straujāk nekā 2016.gadā.

Avots: http://www.tvnet.lv/

Raksts pārpublicēts SIA Vervo mājas lapā. SIA Vervo ir transporta uzņēmums, kura pamatdarbības veidi ir starptautiskie un vietējie kravu pārvadājumi, transporta pakalpojumi un citi loģistikas risinājumi: autotransporta (sauszemes) kravu pārvadājumi (pilnas kravas, saliktas kravas), aviotransporta (gaisa) kravu pārvadājumi, dzelzceļa kravu pārvadājumi, kuģu (jūras) kravu pārvadājumi, muitas brokeru pakalpojumi, lielgabarīta, negabarīta un smagsvara kravu pārvadājumi, noliktavu pakalpojumi, bīstamo (ADR) kravu pārvadājumi, kravu apdrošināšana, personīgo mantu pārvadājumi.

Image

Turpinot lietot lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanas noteikumiem. Iepazīties ar noteikumiem. Lietošanas noteikumi.