Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās šā gada divos mēnešos sasniedza 6,14 miljardus eiro – par 1,58 miljardiem eiro jeb 34,5% vairāk nekā 2021. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 2,84 miljardus eiro, kas ir par 644,5 miljoniem eiro jeb 29,4% vairāk nekā pērn, bet importa – 3,3 miljardus eiro, kas savukārt ir par 931,1 miljonu eiro jeb 39,3% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.
Seko līdzi kravu pārvadājumu un loģistikas nozares jaunākajām aktualitātēm. Regulāri atjaunojam informāciju par izmaiņām likumos un satiksmē tepat Latvijā un visā pasaulē. Veicam arī ikgadējos kravu pārvadājumu pārskatus, iekļaujot importa un eksporta datu apkopojumu, kas attiecas uz kravu pārvadājumu un loģistikas nozari Latvijas un pasaules mērogā.
Papildus tam, transporta un loģistikas uzņēmums SIA Vervo vienmēr sniedz savu vērtējumu un ieteikumus klientiem un sadarbības partneriem. Interesējamies arī par inovācijām transporta nozarē un aprakstām SIA Vervo sadarbības partneru jaunumus.
Kazahstāna plāno pārorientēt eksporta un tranzīta kravas uz Latvijas ostām un pa Transkaspijas transporta maršrutu, kuru savienojumam ar Eiropas Savienību (ES) Kazahstāna veido kopā ar Azerbaidžānu, Gruziju un Turciju, otrdien Kazahstānas valdības sēdē paziņoja rūpniecības un infrastruktūras attīstības ministrs Kairbeks Uskenbajevs.
Veicot Eiropas Savienībā pret Krieviju un Baltkrieviju noteikto sankciju ievērošanas kontroli, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvalde līdz 2022.gada 24.martam sešpadsmit gadījumos konstatēja pārkāpumus un liedza eksportēt, importēt vai pārvietot tranzītā uz vai no šīm valstīm noteiktu veidu preces. Vairākos gadījumos turpinās apstākļu noskaidrošana.
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits kopā ar vēl astoņu Eiropas Savienības (ES) valstu transporta nozares ministriem ir vērsušies pie ES transporta komisāres Adinas Valeanas ar lūgumu uz laiku apturēt vairākas no normām, kas iekļautas ES Mobilitātes pakotnē, tostarp prasību vismaz reizi astoņās nedēļās transportlīdzeklim atgriezties tā izcelsmes valstī, pavēstīja Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvji.
Krievijas iebrukums Ukrainā un tam sekojošās apjomīgās sankcijas, ir radījušas un vēl var radīt apjomīgas izmaiņas transporta nozarē. Pesimistiskākais scenārijs paredz, ka kravu pārvadājumu apjoms pa dzelzceļu Latvijā pat var samazināties par 80-85%. Ietekmētas tiek arī ostas, aviācija, kravu autopārvadājumi, bet pasažieru pārvadājumi var kļūt dārgāki augošo energoresursu cenu dēļ.
Latvijas lielajās ostās februārī turpinājās palielināties pārkrauto kravu apjoms, un pieaugums vērojams gandrīz visās kravu grupās, liecina Satiksmes ministrijas apkopotie operatīvie dati.
Kopumā janvārī un februārī ostās pārkrauti 7,5 miljoni tonnu kravu, un tas ir par 464,2 tūkstošiem tonnu vairāk nekā 2021. gada pirmajos divos mēnešos, kā arī par 18 tonnām vairāk nekā janvārī.
Ar autotransportu 2021.gadā pārvadāja 81,602 miljonus tonnu kravu, par 7,8% vairāk nekā 2020.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tostarp iekšzemē ar autotransportu pagājušajā gadā pārvadāja 63,924 miljonus tonnu kravu, par 6,6% vairāk nekā 2020.gadā, bet starptautiskajos kravu pārvadājumos pārvadāja 17,678 miljonus tonnu kravu, kas ir pieaugums par 12,5%.
Kravu pārvadājumu nozarēs pagājušais gads bijis ar mainīgām sekmēm, taču kopumā tas bija veiksmīgs. Salīdzinot ar 2020. gadu, pērn pārvadājumu apjoms bija līdz 15% lielāks, jo īpaši pieaugums novērots autotransporta nozarē – tā informēja Latvijas Nacionālās kravas ekspeditoru un loģistikas asociācijas ģenerālsekretārs Māris Dreimanis.
Šodien, 2022. gada 21. februārī, stājas spēkā jaunie mobilitātes pakotnes noteikumi, kas ir aktuāli visās Eiropas Savienības valstīs. Eiropas Savienības (ES) Mobilitātes pakotne nosaka, ka sākot ar 21.februāri tiks papildināti nosacījumi loģistikas un transporta nozarē strādājošiem pārvadātājam un paplašināts pārkāpumu apjoms, tai skaitā papildu ierobežojumi kabotāžas pārvadājumiem, par kuriem tiks sodīti pārvadātāji. Papildus tam tiks stiprināta kontrolējošo institūciju savstarpējā sadarbība.
Latvijas preču eksporta vērtība 2021. gadā veidoja 16,49 miljardus eiro, kas ir par 3,19 miljardiem eiro jeb 24% vairāk nekā gadu iepriekš, bet preču importa vērtība bija 19,43 miljardi eiro, kas savukārt ir par 4,27 miljardiem eiro jeb 28,2% vairāk, un tie ir jauni eksporta un importa gada rekordi, informēja Centrālajā statistikas pārvaldē (CSP).
Kravas autopārvadātāju skaits Latvijā pārsniedzis līmeni pirms kovida pandēmijas, arī transportēto kravu apjoms turpina kāpt, bet šoferu nemitīgi trūkst, tāpēc mūsu valsts kompānijās sākuši strādāt trešo valstu iedzīvotāji, kam pie mums ir iespēja piepelnīties. Taču šo procesu drīz piebremzēs jauni starptautiski noteikumi, kas daļai pārvadātāju jau tagad liek savu darbību reģistrēt ārzemēs, tur atstājot arī nodokļus.
Eiropā, strauji augot pieprasījumam pēc elektriskajiem kravas auto, ražotāji ir nolēmuši uzņemties iniciatīvu nepieciešamās infrastruktūras paplašināšanā.
Trīs Eiropas vadošie komerciālo transportlīdzekļu ražotāji – Scania un MAN marku pārstāvošā Traton Group, kā arī Daimler Truck un Volvo Group – ir parakstījuši saistošu vienošanos par augstas veiktspējas publiskā uzlādes tīkla ierīkošanu un ekspluatāciju, kas paredzēts lieljaudas elektriskajām tālsatiksmes kravas automašīnām un autobusiem.
Šķietami ļoti tuvu ir situācija, kad dzelzceļa kravu pārvadājumos caur Latviju varētu sākties sadarbība ar Ķīnu, sacīja VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs. Viņš norādīja, ka pēdējā desmitgadē daudz ir runāts par iespēju, ka kravas no Ķīnas varētu vest caur Latviju, bijuši daudzi mēģinājumi šīs kravas piesaistīt.
Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās pērn 11 mēnešos sasniedzis 32,66 miljardus eiro – par 6,78 miljardiem eiro jeb 26,2% vairāk nekā 2020. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 14,94 miljardus eiro, kas ir par 2,8 miljardiem eiro jeb 23,1% vairāk, bet importa – 17,72 miljardus eiro, kas ir par 3,98 miljardiem eiro jeb 29% vairāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.
Tuvojoties gada nogalei, būtiski pieaugusi kravas autotransporta līdzekļu plūsma cauri Terehovas un Grebņevas muitas kontroles punktiem uz Latvijas–Krievijas robežas un cauri Pāternieku un Silenes muitas kontroles punktiem uz Latvijas–Baltkrievijas robežas. Tāpēc pārvadātājiem jārēķinās ar ilgāku laiku, kas jāpavada rindā, lai šķērsotu robežu, informē Valsts ieņēmumu dienests.