Satiksmes ministrija turpina darbu pie ES fondu 2007. - 2013. gada plānošanas perioda projektiem.Valdības rīcības plāna Satiksmes ministrijas (SM) sadaļas izpilde norit sekmīgi - konstruktīvs darbs bijis visās SM pārraudzībā esošajās jomās, taču īpaši labi rezultāti bijuši autoceļu, aviācijas, tranzīta, ES fondu apguves, pasažieru pārvadājumu, kā arī ceļu satiksmes drošības uzlabošanas jomās.

VAS „Latvijas Valsts ceļi” (LVC) ir veikusi 90% no visiem šogad plānotajiem autoceļu remontdarbu iepirkumiem un praktiski uz visiem objektiem ir uzsākti remontdarbi. Kopējais valsts autoceļiem paredzētais finansējums 2014. gadā (gan autoceļu remontam, gan uzturēšanai) ir 250 milj. eiro, no kuriem nepilni 136 milj. eiro ir ES fondu līdzfinansējums. Būvdarbi šī gada sezonā notiek vairāk nekā 100 objektos, un kopumā tiks sakārtoti vairāk nekā 1000 km autoceļu.

Satiksmes ministrs Anrijs Matīss, stājoties ministra amatā, par vienu no prioritātēm izvirzīja autoceļu būvniecības kvalitātes uzlabošanu. Ir stiprināta LVC Ceļu laboratorijas kā tehniskās kompetences centrs, paplašinot laboratorijas funkcijas kvalitātes kontroles jomā. Tāpat pastiprināta autoceļu būvniecības kvalitātes kontrole ar neplānotām pārbaudēm un lielāku būvmateriālu pārbaužu skaitu, kā arī paaugstināta projektētāju un būvuzraugu atbildība.

SM turpina darbu pie ES fondu 2007. - 2013. gada plānošanas perioda  projektiem, īstenojot Eiropas komunikāciju tīklu (TEN-T) autoceļu tīkla uzlabojumus un valsts pirmās šķiras autoceļu maršrutu sakārtošanu.

Tiek izvērtēta iespēja īstenot Ķekavas apvedceļa projektu, piemērojot publiskās privātās partnerības modeli. Plānotā partnerības iepirkuma līguma kopējā līgumcena ir 159,7 milj. eiro.

Savukārt š.g. 8. jūlijā LVC parakstīja pirmo jaunā 2014. – 2020. gada ES finansēšanas perioda līgumu par valsts galvenā autoceļa A9 Rīga (Skulte) – Liepāja posma rekonstrukciju 22.52 km garā posmā.

No š.g. 1. jūlija Latvijā ieviesta autoceļu lietošanas nodeva kravas transportlīdzekļiem, ko paredz Autoceļu lietošanas nodevas likums. Šobrīd autopārvadātāji aktīvi veic nodevas samaksu. Līdz 17. jūlijam autoceļu lietošanas nodeva bija nomaksāta par vairāk nekā 63 tūkst. transportlīdzekļiem, tādā veidā valsts budžetā iemaksātie līdzekļi pārsniedza 2.2 milj. eiro.

Dzelzceļa nozarē jāizceļ š.g. 21. jūnijā Baltijas valstu premjerministru panāktā vienošanās par „Rail Baltica” kopuzņēmuma dibināšanu. Tas ir būtisks solis, bez kura nevarētu sekmīgi veikt Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas „Rail Baltica” projektu. Kopuzņēmuma dibināšanas līgums tiks svinīgi parakstīs š.g. 23. augustā, kad Latvija, Igaunija un Lietuva atzīmēs Baltijas ceļa 25. gadadienu.

Labas ziņas nākušās no Eiropas Komisijas (EK) „Air Baltic” valsts atbalsta izmeklēšanas lietā. EK pieņēma pozitīvu lēmumu, saskaņojot aviokompānijas restrukturizācijas plānu un līdz ar to atzīstot Latvijas valsts kā „Air Baltic” lielākā akcionāra veikto ieguldījumu atbilstību ES aviācijas un konkurences regulējošajiem normatīvajiem aktiem. Satiksmes ministrs A.Matīss pozitīvi novērtēja EK lēmumu un atzina, ka tas būtiski uzlabos „Air Baltic” pievilcību potenciālo investoru acīs.

Tāpat paralēli tiek nostiprināta nacionālās aviokompānijas pelnītspēja. Tiek veikti pasākumi investoru piesaistei turpmākai „Air Baltic” veiksmīgai attīstībai un izaugsmei. SM ir noteikusi galvenās prasības investoram, veic investoru apzināšanu un seko darījumiem nozarē. SM atbalsta un sekmē „Air Baltic” menedžmenta restrukturizācijas plānu, kas ļāvis „Air Baltic” atgriezties pie pelnītspējas un padara to pievilcīgāku investoru acīs.

Šovasar lidostā „Rīga” bāzi atklāja zemo cenu lidsabiedrība „Wizz Air”. Lidsabiedrība no Latvijas galvaspilsētas tagad piedāvā 8 maršrutus uz 6 dažādām valstīm.

Savukārt nacionālā lidsabiedrība „Air Baltic” uzsākusi lidojumus 6 jaunos maršrutos no Rīgas uz Varnu, Burgasu, Bukaresti, Palmu de Maljorku, Gēteborgu un Aberdīnu. Lidojumus no Rīgas uz Grieķijas salu Korfu ir uzsākusi privātā aviokompānija “Ellinair”, savukārt oktobra beigās uzsākt lidojumus no Rīgas uz Briseli plāno aviokompānija „Brussels Airlines”.

Sekmīgi turpinās ES fondu apguve - izsludināts iepirkums par Liepājas starptautiskās lidostas rekonstrukciju, tādā veidā veicinot Valdības rīcības plānā noteikto pasākumu - veicināt reģionālo lidostu attīstību un to darbību.

Turpinās Liepājas ostas padziļināšanas projekts - līdz 2014.gada jūnijam pabeigti 85% no projektā plānotā padziļināšanas darba apjoma.

Ventspils brīvostas infrastruktūras projektā pabeigts veikt krasta nostiprinājumu, norit 12. piestātnes būvniecība. Ir uzsākta Ziemeļu mola viļņlauža un Ventspils brīvostas kuģu flotes stāvēšanas piestātnes rekonstrukcija. Pabeigta Sauskravu termināļa izbūve.

Turpinās aktīvs darbs otrā dzelzceļa sliežu ceļa izbūvē posmā Rīga – Krustpils. Šobrīd ir paveikti darbi par summu 82,2 milj. eiro, kas sastāda 89,18% no līguma summas. Kopumā uzbūvēts 50 km jauno sliežu ceļu.

Pagājušā gada maijā tika uzsākts vērienīgs rekonstrukcijas projekts „Starptautiskās lidostas „Rīga” infrastruktūras attīstība”. Darbi tajā norit atbilstoši grafikam, līdz ar to nav risku, ka varētu būt aizkavēšanās ar darbu izpildi paredzētajā termiņā.

EK š.g. 8. jūlijā apstiprināja abus Latvijas iesniegtos projektus finansēšanai no TEN-T budžeta. Viens no apstiprinātajiem projektiem ir Rīgas pilsētas un Rīgas ostas integrēšana TEN-T tīklā. Savukārt otrā apstiprināta projekta ietvaros Rīgā plānots veikt pētījumu un izstrādāt rekomendācijas nacionālā plāna ūdeņraža infrastruktūras ieviešanai.

Var izcelt Latvijas ostu sekmīgo darbu, 2014.gada pirmajos sešos mēnešos Latvijas ostas spējušas pārkraut par 6.6% kravu vairāk nekā pērn tajā pašā periodā. Visās Latvijas ostās pirmajos sešos mēnešos kopā pārkrauti 39.4 milj. tonnu kravu.

Tāpat norit darbs pie Latvijas ostu pārvaldības un konkurētspējas uzlabošanas – satiksmes ministra izveidotā darba grupa Latvijas ostu konkurētspējas stiprināšanai un pārvaldības uzlabošanai jau pabeigusi savu darbu un prezentējusi rezultātus š.g. 16. jūlijā. Darba grupas secinājumi iekļauti ziņojumā un rīcības plāna projektā, kas tiks iesniegts izskatīšanai Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomei, kā arī valdībā.

SM arī strādā pie tā, lai veicinātu Latvijas ostās apkalpoto kravu veidu un izcelsmes valstu diversifikāciju, piesaistītu Latvijas transporta sistēmai jaunas kravas un investīcijas, kā arī veicinātu Latvijas iekļaušanos reģionālās un globālās piegāžu ķēdēs, kombinējot kompleksus, multimodālus transporta un loģistikas risinājumus. SM aktivizējusi sadarbību ar Centrālāzijas valstīm un Ķīnu, piedāvājot šim reģionam Latviju kā loģistikas platformu ES eksporta tirgu apgūšanā. Notiek darbs pie vienota un integrēta Latvijas transporta un loģistikas nozares piedāvājuma izveides.

Visos plānošanos reģionos turpinās optiskā tīkla infrastruktūras projektēšanas un būvniecības darbi. Ieguldīti 677 km kanalizācijas cauruļu un 566 km optiskā kabeļa. Nodoti ekspluatācijā 28 piekļuves punkti.

Pasažieru pārvadājumu jomas sakārtošanā veikti vairāki nozīmīgi darbi, tā VSIA „Autotransporta direkcija” veikusi no plānošanas reģioniem pārņemto pakalpojumu līgumu inventarizāciju, kas tiks pārskatīti atbilstoši reģionālo vietējās un starppilsētu maršrutu un reisu revīzijas rezultātam. Darbs turpinās arī pie vietējo un starppilsētu, autobusu un vilcienu reisu salāgošanas. Saskaņoti autobusi ar vilcieniem, lai varētu pievest pasažierus vilcienam Valmierā, Cēsīs, Aizkrauklē. Jāatzīmē, ka otrajā lasījumā Saeimā pieņemts likumprojekts „Grozījumi Autopārvadājumu likumā”, tā redakcija veicinās ēnu ekonomikas apkarošanu un godīgu konkurenci pasažieru pārvadājumu nozarē.

Ņemot vērā pēdējā laikā bojā gājušo skaita pieaugumu uz Latvijas ceļiem, ir pievērsta pastiprināta uzmanība ceļu satiksmes drošības jautājumiem. Tie vērsti uz ceļu satiksmes drošības uzlabošanu, ceļu satiksmes negadījumu samazināšanu ar ievainotajiem un bojāgājušajiem, kā arī uz satiksmes dalībnieku kompetences un atbildības paaugstināšanu. Sekmīgi noritējušas vairākas ceļu satiksmes drošības kampaņas, kā arī ir apstiprinātas pirmās 20 stacionāro foto radaru atrašanās vietas. Tāpat noslēgts līgums ar pakalpojumu sniedzēju par stacionāro foto radaru iegādi, uzstādīšanu un apkalpošanu. Saskaņā ar noslēgto līgumu uzsākta radaru infrastruktūras projektēšanas un izbūve.

Avots: www.sam.gov.lv

Raksts pārpublicēts SIA Vervo mājas lapā. SIA Vervo ir transporta uzņēmums, kas piedāvā starptautiskos un vietējos kravu pārvadājumus, transporta pakalpojumus un citus loģistikas risinājumus: autotransporta (sauszemes) kravu pārvadājumi (pilnas kravas, saliktas kravas), aviotransporta (gaisa) kravu pārvadājumi, dzelzceļa kravu pārvadājumi, kuģu (jūras) kravu pārvadājumi, muitas brokeru pakalpojumi, lielgabarīta, negabarīta un smagsvara kravu pārvadājumi, noliktavu pakalpojumi, bīstamo (ADR) kravu pārvadājumi, kravu apdrošināšana.

Image

Turpinot lietot lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanas noteikumiem. Iepazīties ar noteikumiem. Lietošanas noteikumi.