Nodeva attiecas uz transportlīdzekļiem un to sastāviem, kuru pilna masa pārsniedz 3500 kilogramu un kuri ir paredzēti vai tiek izmantoti kravu autopārvadājumiem.No 1.jūlija stājas spēkā Autoceļu lietošanas nodevas likums, ar kuru tiek ieviesta īpaša nodeva (tā dēvētā eirovinjete) par noteiktu valsts galveno autoceļu posmu lietošanu.

Šo likumu Saeima pieņēma jau 2008.gada 11.decembrī, pārņemot Eiropas Parlamenta un Padomes 1999.gada un 2006.gada direktīvas, kuras noteica infrastruktūras lietošanas maksu smagajiem kravas transportlīdzekļiem. Taču ar sekojošiem grozījumiem šā normatīvā akta spēkā stāšanās termiņš arvien tika pagarināts – vispirms pārcelts uz 2014.gada 1.janvāri, pēc tam – uz šā gada 1.jūliju. Šoreiz autoceļu lietošanas nodeva tiešām kļuvusi par realitāti un kravas pārvadātājiem patiešām jārēķinās ar papildu izmaksām.

Jāmaksā tikai par kravas transportlīdzekļiem un to sastāviem

"Autoceļu lietošanas nodevas pamatā ir infrastruktūras izmaksu segšanas princips: lietotājiem ir jāspēj pieņemt lēmumus, kas ietekmēs autoceļu nodevu nastu, izvēloties videi draudzīgākus transportlīdzekļus un mazāk pārslogotus laika posmus vai maršrutus," likuma normu ietekmi uz ekonomiku un vidi šādi vērtē likuma un tā grozījumu izstrādātāja un ierosinātāja Satiksmes ministrija.

Nodeva attiecas uz transportlīdzekļiem un to sastāviem, kuru pilna masa pārsniedz 3500 kilogramu un kuri ir paredzēti vai tiek izmantoti kravu autopārvadājumiem. Publiskajā telpā izskanējusi autopārvadātāju neapmierinātība, ka tagad tiem jāmaksā vēl viens nodoklis, kas, visticamāk, netiks izmantots ceļu kvalitātes uzlabošanai. Satiksmes ministrija uzsver atšķirību - šī nodeva jāmaksā tikai par kravas transportlīdzekļiem, turklāt gan pašmāju, gan ārvalstu kravu pārvadātājiem. Zināmā mērā tas ir vien taisnīgi, jo līdz šim Latvija bija viena no nedaudzajām valstīm, kur autoceļu lietošanas nodeva līdz šim nebija ieviesta.

"Latvijas uzņēmēju autotransports pārvietojas pa Eiropas Savienības valstīm, un tur šī autoceļu lietošanas nodeva ir obligāta jau tagad un tiek novirzīta ceļu infrastruktūrai. Savukārt pa Latvijas ceļiem ārvalstu kravas automašīnas pārvietojas, nemaksājot autoceļu nodevu un atstājot iespaidu uz Latvijas ceļu kvalitāti," saistībā ar nodevas ieviešanu uzsver Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Aivis Freidenfelds. Eiropas Savienībā autoceļu lietošanas nodevas pašlaik nav tikai Igaunijā, Somijā un Kiprā.

Ieņēmumus, ko Latvija iegūs no autoceļu nodevas (šogad plānots iekasēt 4,3 milj. eiro, 2015.gadā – 11,4 milj., bet 2016.gadā – 15,7 milj.), Satiksmes ministrija plānojusi izlietot šādiem nolūkiem:

  • kravas automašīnu stāvlaukumu ierīkošanai un uzturēšanai;
  • valsts galveno autoceļu attīstības projektiem un šo autoceļu uzturēšanai;
  • nodevas administrēšanai un kontrolei (aptuveni 10% no ieņēmumiem).

Par kuriem ceļu posmiem maksājama nodeva

Autoceļu nodeva jāmaksā par to valsts galveno autoceļu posmu lietošanu (izņemot to šķērsošanu, tai skaitā apļveida krustojumos), kuri uzskaitīti likuma 1.pielikumā.

Nr. Valsts galvenā autoceļa maršruta indekss Valsts galvenā autoceļa maršruta nosaukums Valsts galvenā autoceļa posms, par kura lietošanu maksājama nodeva
p.k. (km)
  no līdz
1 A1 Rīga (Baltezers)-Igaunijas robeža (Ainaži) 0 84,6
93,4 96,8
100,3 101,9
2 A2 Rīga–Sigulda–Igaunijas robeža (Veclaicene) 12,4 50,4
53,6 195,6
3 A3 Inčukalns–Valmiera–Igaunijas robeža (Valka) 0 89,1
92,3 116,3
4 A4 Rīgas apvedceļš (Baltezers–Saulkalne) 0 20,4
5 A5 Rīgas apvedceļš (Salaspils–Babīte) 0 2,4
2,9 40,9
6 A6 Rīga–Daugavpils–Krāslava–Baltkrievijas robeža 17,4 18,6
19,6 28,3
30,3 34
39,1 45,8
50,9 51
56,5 144
149,5 172
176,2 268,7
274,1 307
7 A7 Rīga–Bauska–Lietuvas robeža (Grenctāle) 7,9 65,5
68,6 85,6
8 A8 Rīga–Jelgava–Lietuvas robeža (Meitene) 9,9 43,1
48,6 76,1
9 A9 Rīga (Skulte)–Liepāja 0 92,3
95,7 100,7
101,9 129,5
132,7 185,8
188,2 191,7
10 A10 Rīga–Ventspils 13,4 18,8
23,8 37
41,3 185
11 A11 Liepāja–Lietuvas robeža (Rucava) 4,9 53,4
12 A12 Jēkabpils–Rēzekne–Ludza–Krievijas robeža (Terehova) 3,9 58,4
61,2 124,1
13 A13 Krievijas robeža (Grebņeva)–Rēzekne–Daugavpils–Lietuvas robeža (Medumi) 9,9 47,7
53,2 134,8
144,8 163,4
14 A14 Daugavpils apvedceļš (Kalkūni–Tilti) 0 15,6
15 A15 Rēzeknes apvedceļš 0 7,1

Autoceļu lietošanas likmes

Eiropas valstīs pastāv dažāda kārtība, kā iekasē maksu par ceļiem. Daudzviet maksas lielumu nosaka pēc nobraukto kilometru skaita, ir arī laika likmes. Mūsu valstī nodevas likmes ir noteiktas proporcionāli attiecīgās infrastruktūras lietošanas ilgumam, pamatojot šo sistēmu ar zemākām administrēšanas izmaksām. Līdzīga sistēma jau ieviesta arī Lietuvā.

Nodevas apmērs ir atkarīgs no transportlīdzekļa pilnas masas svara, motora izmešu līmeņa, bet kravas automašīnām, kuru pilna masa pārsniedz 12 000 kilogramu, - arī no transportlīdzekļa asu skaita.

Likuma 2.pielikumā noteiktās likmes ir šādas.

1. Transportlīdzekļiem un to sastāviem ar pilnu masu no 3501 kg līdz 12 000 kg

Transportlīdzekļa motora izmešu līmenis Nodevas likmes (eiro)
dienas likme nedēļas likme mēneša likme gada likme
EURO 0, I, II, III 8 20 40 484
EURO IV un mazāk piesārņojošs 400

2. Transportlīdzekļiem un to sastāviem ar pilnu masu no 12 001 kg

Transportlīdzekļa motora izmešu līmenis Asu skaits Nodevas likmes (eiro)
dienas likme nedēļas likme mēneša likme gada likme
EURO 0 ne vairāk kā 3 asis 11 27 55 555
 
EURO I
 
EURO II ne mazāk kā 4 asis 11 46 92 925
EURO III ne vairāk kā 3 asis 9 24 48 484
ne mazāk kā 4 asis 11 40 80 804
EURO IV un mazāk piesārņojošs ne vairāk kā 3 asis 8 21 43 427
ne mazāk kā 4 asis 11 36 71 711

Tātad nodevas dienas likme ir no 8 līdz 11 eiro, nedēļas – no 20 līdz 46 eiro, mēneša – no 40 līdz 92 eiro, bet gada – no 400 līdz 925 eiro.

Autopārvadātāji nav priecīgi

Satiksmes ministrija skaidro: faktiskā autoceļu lietošanas nodevas ietekme uz komersantiem būs atkarīga no tā, cik bieži transportlīdzekļi lietos noteiktos ceļu posmus un par kādu laikposmu izvēlēsies maksāt. Kā redzams, nodevas apmēru ļoti ietekmē arī transportlīdzekļa motora izmešu līmenis.

Pērn rudenī, kad likuma grozījumu projektu vēl izskatīja parlamentā, asociācijas "Latvijas Auto" prezidents Valdis Trēziņš LV portālam pauda viedokli, ka ceļu nodeva komersantiem tomēr būs papildu nodoklis: gadā par vienu auto var nākties maksāt vidēji ap 700 eiro. "Šī nav obligāti ieviešama direktīva, un, piemēram, Igaunija, Somija un vēl daža tranzītvalstis to ieviest nesteidzas." V.Trēziņš arī atzina, ka asociācijas biedrus - starptautiskos kravu pārvadātājus – nodevas ieviešana skars mazāk, jo Latvijā tie uzturas īsāku laiku, bet visvairāk to jutīs iekšzemes kravu pārvadātāji. Pēdējā laikā asociācijas vadītājs gan publiski paudis asāku nostāju – tā kā nozarē kravu plūsmas samazinājuma dēļ pašlaik īpaši saasinājusies konkurence, šis gan nav īstais brīdis ar papildu nodevu sadārdzināt pakalpojumu maksu.

Iekšzemes pārvadātājus pārstāvošās profesionālās organizācijas – Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācija (LNMA) un Latvijas Autopārvadātāju nacionālā asociācija – jau kopš pērnā gada protestējušas pret nodevas ieviešanu pašreizējā variantā, ierosinot par 20% samazināt gada likmes, kas būtu uzskatāms par atbalstu vietējiem pārvadātājiem. Asociācijas arī aicina "noteikt precīzāku transportlīdzekļa motora izmešu līmeņa sadalījumu, kas būtiski motivētu uzņēmējus atjaunot autoparku, līdz ar to samazināt videi nodarīto kaitējumu".

Kā redzams, pārvadātāju pretenzijas un priekšlikumi vismaz šajā brīdī palikuši ārpus likumdevēju ievērības.

Ceļu nodevas apmaksas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr.272 "Autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas, iekasēšanas un administrēšanas kārtība", kuru 3.punktā ir noteikts: nodevu mehāniskā transportlīdzekļa īpašnieks, turētājs vai vadītājs maksā ar maksājumu karti elektronisko pakalpojumu sistēmā www.lvvignette.eu; skaidrā naudā vai ar maksājumu karti maksājumu karšu pieņemšanas terminālī valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" (CSDD) kasē; skaidrā naudā vai ar maksājumu karti maksājumu karšu pieņemšanas terminālī nodevas iekasēšanas pakalpojuma sniedzēja tirdzniecības vietās.

Lai noteiktu maksājamās nodevas kopējo apmēru, nodevas maksātājs norāda autoceļa lietošanas sākuma datumu un izvēlēto autoceļa lietošanas periodu. Ja paredzētais autoceļa lietošanas periods ir viena diena, nodevas maksātājs norāda arī autoceļa lietošanas sākuma laiku (stundu). Autoceļa lietošanas sākuma datums nedrīkst būt tālāks par vienu gadu, skaitot no maksājuma veikšanas dienas. Maksimālais nodevas maksāšanas periods ir viens gads, skaitot no nodevas maksātāja norādītā autoceļa lietošanas sākuma datuma.

Nodevas samaksu kontrolēs Valsts policija, bet administrēšanas funkcijas pildīs CSDD sadarbībā Valsts ieņēmumu dienestu un valsts akciju sabiedrību "Latvijas Valsts ceļi".

Avots: www.lvportals.lv

Raksts pārpublicēts SIA Vervo mājas lapā. SIA Vervo ir transporta uzņēmums, kas piedāvā starptautiskos un vietējos kravu pārvadājumus, transporta pakalpojumus un citus loģistikas risinājumus: autotransporta (sauszemes) kravu pārvadājumi (pilnas kravas, saliktas kravas), aviotransporta (gaisa) kravu pārvadājumi, dzelzceļa kravu pārvadājumi, kuģu (jūras) kravu pārvadājumi, muitas brokeru pakalpojumi, lielgabarīta, negabarīta un smagsvara kravu pārvadājumi, noliktavu pakalpojumi, bīstamo (ADR) kravu pārvadājumi, kravu apdrošināšana.

Image

Turpinot lietot lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanas noteikumiem. Iepazīties ar noteikumiem. Lietošanas noteikumi.