Kopš pērnā gada nogales reizi nedēļā no Kauņas uz Minsku un atpakaļ kursē kontreileru (kravas auto ar puspiekabēm uz dzelzceļa platformām) vilciens. Pārvadātājiem ir garantijas, ka preces nokļūs galapunktā konkrētā laikā, turklāt šoferiem nav nepieciešamības pavadīt garas stundas uz robežas, DB norāda Lietuvas dzelzceļa (LTDz) Kravu pārvadājumu departamenta «LG Ekspedicija» multimodālās transporta grupas menedžeris Vitauts Lingaitis. Pēc viņa teiktā, maršruta pagarināšana līdz Klaipēdai esot tikai laika (mēnešu) jautājums. Kopš 2013. gada 20. novembra ar kontreileru vilcienu Nemunas pārvadāti 42 kravas auto, liecina LTDz dati.
Pievilcīga cena
Projektā Nemunas iesaistīti abu pušu dzelzceļi, muitas, robežsardzes un veterināro dienestu pārstāvji, kā arī Lietuvas Nacionālā ekspeditoru un loģistikas asociācija (LNELA) un autopārvadātāji. Kontreileru vilciens vienlaikus var pārvadāt 30 kravas auto ar puspiekabēm. Vilciena sastāvā ir arī pasažieru vagons šoferiem. LTDz lēš, ka pieprasījums pēc jaunā pakalpojuma palielināsies, pieaugs kravu pārvadājumu iespējas Lietuvas tranzīta koridorā, kā arī samazināsies slodze robežšķērsošanas punktos (uz autoceļiem). Pārvadātāji var rēķināties, ka vilciens ceļā pavadīs tikai 10 stundas, uzsver V. Lingaitis. Tas nozīmē, ka pēc šī atpūtas laika šoferi var nekavējoties turpināt ceļu. Pēc viņa teiktā, transporta kompānijas iegūst arī finansiāli, ja, braucot pa autoceļiem, nākas gaidīt uz Lietuvas–Baltkrievijas robežas ilgāk nekā divas dienas.
LTDz pārstāvis neredz nekādus šķēršļus tam, lai arī Latvijas autopārvadātāji izmantotu kontreileru vilciena piedāvātās iespējas. Tam gan nepieciešams noslēgt līgumu ar Lietuvas dzelzceļu. To aicina darīt arī LNELA prezidents Tautgins Sankausks. Par viena kravas auto un puspiekabes pārvadāšanu maršrutā Viļņa–Kalodzišķi (Minska)–Viļņa jāmaksā 340 ASV dolāri, Kauņa–Kalodzišķi (Minska)–Kauņa – 355 ASV dolāri, bet nākotnē – Klaipēda–Kalodzišķi (Minska)– Klaipēda – 405 ASV dolāru. Pēc T. Sankauska teiktā, cena Lietuvas pārvadātājiem esot pievilcīga. Kaut arī abu valstu dzelzceļi paši, iespējams, negūst peļņu, labums ir transporta nozarei kopumā, ņemot vērā daudzos loģistikas ķēdē iesaistītos, LTDz zemo cenu politiku skaidro Latvijas loģistiķi.
Šobrīd tiek sperti tikai pirmie soļi, un projekts ir jāpilnveido. Tai pašā laikā ir skaidrs, ka Nemunas ir perspektīvs kontreileru vilciens, lai gan vēl ir pāragri spriest par rezultātiem, norāda LNELA prezidents.
Latvija domā
Savulaik arī Satiksmes ministrija (SM) esot strādājusi pie šāda projekta, bet šķērslis izrādījusies muita, kurai būtu bijis uz robežas jāpārbauda katra mašīna, un tas prasītu pārmērīgi ilgu laiku, zina teikt autopārvadātāju asociācijas Latvijas auto vadītājs Valdis Trēziņš. Tāpat nepieciešams papildu nodrošinājums, jo TIR karnetes problēmu šāda fūru pārvadāšana neatrisinātu.
Latvija par kontreileru pārvadājumu iespējām ir domājusi, norāda SM valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš, piebilstot, ka darbs norit arī šobrīd. Ir analizēti iespējamie maršruti, pa kuriem izvest ar vilcienu cauri Latvijai kravas transporta līdzekļus. Viens no ieguvumiem šādam projektam būtu autoceļu saudzēšana, kas ir īpaši nozīmīgi, ņemot vērā to stāvokli Latvijā. Kā viens no maršrutiem ir izskatīts Rēzeknes Speciālā ekonomiskā zona – Latvijas ostas. «Esam apskatījuši variantus, kā uzlabot Rēzeknes SEZ pievedceļus,» saka K. Ozoliņš. Šobrīd ir nepieciešama diskusija ar nozares pārstāvjiem, ņemot vērā – dažādos attīstības dokumentos iekļauts tas, ka pārvadājumi virs 300 km veicami ar vilcienu. Ar Krievijas pusi sarunas neesot notikušas, jo pagaidām ir tikai veikta iekšējā plānošana, lai optimizētu satiksmes plūsmu pa autoceļiem, norāda SM valsts sekretārs.
Labāk paši
Problēmas ar robežas šķērsošanu kā vienu no lietuviešu pārvadātāju galvenajiem argumentiem, kādēļ vest kravas pa dzelzceļu, nevis autoceļiem, min V. Trēziņš. Pēc viņa teiktā, šobrīd no Latvijas ostām aizvest kravas uz Minsku neesot nekādu problēmu, turklāt arī preču apjomi Baltkrievijas virzienā nav tik lieli kā Krievijas virzienā. Viņš gan nav pārliecināts, ka ir kādi finansiāli ieguvumi, jo alga šoferim jāmaksā tik un tā. V. Trēziņš lēš, ka ekonomiski vairāk pamatots šis projekts būtu, ja pa sliedēm ceļotu tikai puspiekabe, bet galapunktā tiku nodrošināta tās izvešana. Tas gan prasītu ierobežotu skaitu pārvadātāju, kuri viens otram savstarpēji uzticētu puspiekabes, nebaidoties, ka ar tām vai kravu kaut kas atgadīsies.
Tomēr viņš neizslēdz iespēju, ka Baltkrievijas maksas ceļu dēļ autopārvadātājiem šis projekts varētu dot ne tikai laika, bet arī līdzekļu ietaupījumu.
Kontreileru pārvadājumi, raugoties no transporta kompānijas viedokļa, nav īsti pievilcīgi, jo no kopējā jau tā zemā frakta daļu nāktos atdot dzelzceļam, saka asociācijas vadītājs. Vaicāts, vai Latvijas pārvadātājiem nebūtu interese par kontreileru pārvadājumiem uz Krieviju, piemēram, Maskavu, V. Trēziņš atbild, ka kravu saņēmēji tomēr vēlas katrs atmuitot preces pie «sava» muitnieka, bet dzelzceļa pārvadājumu gadījumā šāda iespēja nebūtu. Arī 1000 kilometru autopārvadājumiem neesot nekāds lielais attālums.
«Varbūt šāds projekts būtu izdevīgs dzelzceļam, bet ne autopārvadātājiem,» transporta kompāniju intereses aizstāv V. Trēziņš. Latvijas loģistiķi norāda, ka kontreileru pārvadājumos būtu ieinteresētas abas valstis, jo atkristu «pazudušu» kravu (līdz ar to arī nomaksātu muitas nodevu) jautājums, tiktu atslogoti autoceļi, arī krītošajiem dzelzceļa pārvadājumu apjomiem būtu kaut neliels pienesums.
Avots: www.lauto.lv
Raksts pārpublicēts SIA Vervo mājas lapā. SIA Vervo ir transporta uzņēmums, kas piedāvā starptautiskos un vietējos kravu pārvadājumus, transporta pakalpojumus un citus loģistikas risinājumus: autotransporta (sauszemes) kravu pārvadājumi (pilnas kravas, saliktas kravas), aviotransporta (gaisa) kravu pārvadājumi, dzelzceļa kravu pārvadājumi, kuģu (jūras) kravu pārvadājumi, muitas brokeru pakalpojumi, lielgabarīta, negabarīta un smagsvara kravu pārvadājumi, noliktavu pakalpojumi, bīstamo (ADR) kravu pārvadājumi, kravu apdrošināšana.