Transports
Transports
Transporta nozare Latvijā ir nozīmīga, turklāt ievērojami vairāk nekā citās valstīs. Tā pērn transporta un uzglabāšanas nozare Latvijā veidoja 13,0% no kopējās pievienotās vērtības. Tikai apstrādes rūpniecība (14,1%) un tirdzniecība veidoja (16,9%) vairāk, norāda Latvijas Bankas ekonomists Igors Kasjanovs.

2010.gadā transporta un uzglabāšanas nozare Latvijā veidoja 12,1% no kopējās pievienotās vērtības, bet Eiropas Savienībā (ES) vidējais rādītājs bija tikai 4,9%. Latvijā transporta un uzglabāšanas nozares īpatsvars bija augstākais ES, tuvākie sekotāji – Lietuva un Igaunija. Kopš krīzes aizsākuma transporta nozare ir viena no vadošajām nozarēm investīciju apmēra ziņā. Arī pašlaik – 2012.gada otrajā pusē – valstī tiek īstenoti vairāki ar transporta nozari saistīti lieli investīciju projekti, kas sniegs lielu atbalstu tautsaimniecības turpmākajā attīstībā.

Transporta nozare vairs nav vērtējama pati par sevi – tā šobrīd veido sava veida industriālo klasteri kopā ar rūpniecību, tirdzniecību un citām tautsaimniecības nozarēm. Investīcijas transporta nozarē ir veids, kā kopējā tautsaimniecībā mazināt izmaksas, kāpināt konkurētspēju un kopējo faktoru produktivitāti. Tāpat būtu jāuzsver transporta nozares nozīme Latvijas ārējā tirdzniecībā. Zināms, ka Latvijas ārējās preču tirdzniecības bilance jau ilgstoši ir bijusi negatīva, taču, iespējams, mazāk populārs fakts ir, ka Latvijas pakalpojumu ārējās tirdzniecības bilance ir pozitīva. Un tieši transporta nozare sniedz lielāko devumu Latvijas pakalpojumu ārējās tirdzniecības bilances pozitīvajā izaugsmē. Tā, piemēram, 2011.gadā pārvadājumi veidoja 77,6% no pakalpojumu ārējās tirdzniecības bilances (pārējo veidoja citi pakalpojumi – finanšu pakalpojumi, tūrisma un darījuma braucieni, IT pakalpojumi, būvniecība), teic ekonomists.

Runājot par autotransportu, Kasjanovs norāda, ka 2011.gada beigās Latvijā bija reģistrēti 612,3 tūkst. vieglo automobiļu, 72,6 tūkst. kravas automobiļu un 5,2 tūkst. autobusu. Vieglo automobiļu gadījumā lielākā daļa spēkratu ir sasnieguši vismaz 11 gadu vecumu – tādu ir 71,8% no visiem reģistrētajiem vieglajiem automobiļiem. Tikai 2,2% ir jaunāki par diviem gadiem. Līdzīgs sadalījums ir arī kravas automobiļiem un autobusiem, tomēr tur veco (vecāku par 11 gadu) transportlīdzekļu īpatsvars ir ievērojami zemāks – attiecīgi 58,4% un 63,2%. Savukārt, ja raugās uz automobiļu sadalījumu pēc to patērētās degvielas veida, redzams, ka 89,4% no kravas automobiļiem tiek darbināti ar dīzeļdegvielu.

Autobusu gadījumā īpatsvars pat ir augstāks – 97,3%. Tikmēr vieglo automobiļu jomā 59,4% lieto benzīnu, 36,1% – dīzeļdegvielu, bet 4,5% – pēdējā laikā popularitāti ieguvušo auto gāzi. Kopumā 2011.gadā pārvadāti 53,9 milj. tonnu kravu, no kurām 33,9% pārvadāja pašpārvadājumos, bet 66,1% – komercpārvadājumos. Pašpārvadājumi ir preču pārvadājumu, kas veikti bez atlīdzības, komercpārvadājumi – par atlīdzību Autotransports galvenokārt tiek izmantots ieguves rūpniecības produkcijas pārvadāšanā. Tālāk seko lauksaimniecības produkcijas, koksnes izstrādājumu un pārtikas produktu pārvadājumi. Savukārt pa dzelzceļu pērn kopumā Latvijā tika pārvadāti 59,4 milj. tonnu kravu.

Tikai 1,2 milj. tonnu jeb 2,0% pārvadāti iekšzemes satiksmē (krava ir iekrauta Latvijā un arī izkrauta Latvijā). 4,9 milj. tonnu kravu (8,3%) pārvadāti eksporta pārvadājumos (iekrauts Latvijā, izkrauts ārvalstīs), bet importa pārvadājumos – 48,4 milj. tonnu kravu (81,6%). 34,5% no kopējā pārvadāto kravu apjoma veidoja kokss un naftas pārstrādes produkti, bet 34,4% – ogles, jēlnafta un dabasgāze. Ar 15,1% seko ķīmiskās vielas un gumijas/plastmasas izstrādājumi, bet pārējās preču grupas ir pārvadātas ievērojami mazāk. Eksportā lielākā daļa kravu 2011.gadā devās Krievijas virzienā, tad sekoja Igaunija, Baltkrievija, Kazahstāna un Lietuva. Importā ar ļoti lielu atrāvienu (73,4% no visām importa kravām) nāca no Krievijas. 19,3% nāca no Baltkrievijas, bet pārējās – ievērojami mazākos apjomos – no Kazahstānas, Lietuvas un citām valstīm.

2012.gada pirmajos astoņos mēnešos pa dzelzceļu kopumā tika pārvadāti 38,7 milj. tonnu kravu, kas bija par 12,3% vairāk nekā attiecīgajā periodā 2011.gadā. Kopējā dzelzceļa nozares attīstība gan līdzšinējā tās darbībā, gan nākotnē būs ļoti daudz atkarīga no tā, kāda būs Latvijas ostu spēja piesaistīt jaunas kravas un noturēt esošās, tādēļ nākamajā sadaļā – par ostām, skaidro ekonomists. Rīgas ostā 2011.gadā 39,6% no pārkrauto kravu apjoma veidoja ogles, 5,0% – ķīmiskās kravas (faktiski minerālmēsli), 22,1% – naftas produktu kravas (piegādātas pa dzelzceļu), 8,9% – kravas konteineros, bet 7,8% – kokmateriāli.

Ventspils ostā ogles veidoja 23,3%, bet ķīmiskās kravas – 9,9%, kamēr joprojām lielākā daļa – 50,8% – kravu bija naftas produkti. Tikmēr Liepājā kravu struktūra salīdzinājumā ar Rīgas un Ventspils ostām ir diversificētāka: labības produkti veidoja 29,8%, celtniecības materiāli – 11,2%, naftas produkti – 8,3%, ro-ro tipa kravas – 8,4%, bet kokmateriāli – 13,3%. Savukārt 16,4% veidoja dažāda veida metāli un metāllūžņi. Savukārt gaisa transportā pārvadāti 13,3 milj. tonnu kravu, tostarp pasts. Vēl nevajadzētu aizmirst, ka pie transporta veidiem tiek uzskaitīts arī cauruļvadu transports ar 5,8 milj. tonnu transportētu naftas produktu. Latvijā ir arī maģistrālo gāzes vadu tīkls, kas savieno Latvijas gāzes vadu sistēmu ar Krieviju, Igauniju un Lietuvu. Tajos 2011.gadā kopumā tika transportēti 4,8 mljrd. kubikmetru dabasgāzes, tā eksperts.

Avots: www.bnn.lv

Raksts pārpublicēts SIA Vervo mājas lapā. SIA Vervo ir transporta uzņēmums, kas piedāvā starptautiskos un vietējos kravu pārvadājumus, transporta pakalpojumus un citus loģistikas risinājumus: autotransporta (sauszemes) kravu pārvadājumi (pilnas kravas, saliktas kravas), aviotransporta (gaisa) kravu pārvadājumi, dzelzceļa kravu pārvadājumi, kuģu (jūras) kravu pārvadājumi, muitas brokeru pakalpojumi, lielgabarīta, negabarīta un smagsvara kravu pārvadājumi, noliktavu pakalpojumi, bīstamo (ADR) kravu pārvadājumi, kravu apdrošināšana.

Turpinot lietot lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanas noteikumiem. Iepazīties ar noteikumiem. Lietošanas noteikumi.