Latvijas dzelzceļšTranzīta kravu kritums nākamgad var turpināties, prognozē eksperti

Latvijā tranzīta kravu apgrozījums patlaban varētu būt zemākajā punktā, vienlaikus netiek izslēgts, ka, Krievijai strauji attīstot savas ostas un turpinoties pazemināties ogļu cenām, kravu kritums varētu turpināties arī nākamgad, prognozē aptaujātie tranzīta biznesa spēlētāji un eksperti.

Turklāt, kā atzīst nozares pārzinātāji, tranzīta kravu apjomu plūsmas prognozēt nākamajam gadam ir visai problemātiski, ņemot vērā, ka situāciju ietekmē daudz un dažādi faktori - gan energoresursu tirgus konjunktūra, gan patēriņa pieaugums Eiropā un Krievijas ostu pakalpojumu kvalitāte.

Uzņēmumā "Latvijas Dzelzceļš" (LDz) skaidro, ka Krievija aktīvi attīsta savas ostas, arī Ustjlugu, un tas var ietekmēt un jau ietekmē Latvijas kravu apriti. Tāpat energoresursu kravu plūsmu ietekmē straujā Ķīnas ekonomikas izaugsme. Krievija kravas vairs nesūta uz Rietumeiropu, bet gan Ķīnu, jo tur, piemēram, ogles pārdot ir vieglāk. Līdz ar to uzņēmumam esot liels izaicinājums piesaistīt jaunas kravas.

Kā uzsver LDz, galvenokārt arī jaunās kravas būs energoresursu kravas, kā arī konteinerkravas no Āzijas, piemēram, Ķīnas. Uzņēmumā skaidro, ka patlaban situāciju negatīvi ietekmē zemās ogļu cenas. Tā tas esot bijis vienmēr - zemas cenas negatīvi ietekmē kravu pārvadājumus, taču gada beigās LDz plāno kravu apjomu pieaugumu, jo tā tas ir bijis katru gadu. Šogad plānots saglabāt kravu apjomu virs 50 miljoniem tonnu.

Kā norāda uzņēmumā, izvērtējot situāciju pa gadiem, ir vērojama tendence kravu apjomiem pieaugt un pēc tam samazināties, lai gan vidēji tendence tomēr esot augšupejoša. Patlaban esot kritums, taču ilgākā termiņā esot jāņem vērā, ka globāli cilvēku skaits pasaulē pieaugs un kāps pieprasījums pēc izejvielām un precēm. Līdz ar to ilgstoši kravu pārvadājumi nevarot kristies. Turklāt Latvijas ostām esot priekšrocības salīdzinājumā ar Krievijas ostām, piemēram, labāks serviss.

Minētie apstākļi liek secināt, ka lielam satraukumam par kravu kritumu nākotnē neesot pamata. Vienlaikus uzņēmumā norāda, ka līgumi ar klientiem uz nākamo gadu tiks slēgti decembrī un tikai pēc pirmajiem diviem nākamā gada mēnešiem varēs prognozēt, kāds kravu apgrozījums gaidāms 2014.gadā.

Latvijas loģistikas klastera vadītājs Aldis Bulis arī uzsver, ka jau aptuveni desmit gadus ir novērojama noturīga tendence - Krievija attīstīta savas ostas tās eksporta transportēšanai. Krievija turpina mērķtiecīgi attīsta savas ostas, sevišķi Ustlugu un Primorsku. Tas radot nozīmīgus riskus Latvijas ostām un dzelzceļam, sevišķi tāpēc, ka var sarukt beramkravu (ogļu) un lejamkravu apjomi, tai skaitā arī nākamgad.

Vienlaikus eksperts norāda, ka krituma apjomu prognozēt ir problemātiski. Latvijas gadījumā esot nozīmīgi, lai lielākajās pasaules un Rietumeiropas valstīs notiktu ekonomiskā izaugsme un pieaugtu pieprasījums pēc izejvielām un citām precēm. Tas būtu labs potenciāls kravu pieaugumam. Latvijai esot jātiecas, lai tās transporta infrastruktūra, sevišķi ostas, ir attīstītāka nekā Krievijas ostas. Tas attiecas gan uz kuģu iegrimi, kravas iekraušanas ātrumu un citiem ostu pakalpojumiem, jo tādējādi Latvija varētu nodrošināt kvalitatīvākus pakalpojumus.

"Tas nozīmē, ka Latvijas ostām un dzelzceļam obligāti maksimāli ir jāīsteno būvniecības un plānošanas procesā esošie infrastruktūras projekti," uzsver Bulis.

Rīgas brīvostā savukārt uzsver, ka gada tendence ir līdzīga visām Baltijas valstu ostām - kravu apgrozījuma kritums par aptuveni 5%. Tas esot saistīts ar tirgus cikliskumu, un šogad ir tā zemākais punkts, uzsver ostā. Uzņēmumā prognozē, ka divu līdz trīs gadu periodā Krievijas ogļu cenas pieaugs un uzlabosies tirgus konjuktūra. Tādējādi kravu apgrozījums sasniegtu 2012.gada apgrozījumu, kurš bija ausgtākais visā Rīgas ostas vēsturē.

2013.gada deviņos mēnešos ostā pārkrauts vidēji 2,93 miljonu tonnu jūras kravu mēnesī. Analizējot kravu apgrozījuma dinamiku, uzņēmumā secina, ka salīdzinājumā ar gada sākumu kravu apjoms trešajā ceturksnī pieauga beramkravām un ģenerālkravām.

Patlaban Rīga saglabājot reģiona lielākas ostas pozīcijas, un ostā pārkrauts 25% no visa caur Baltijas valstu ostām pārkrautā kravu apjoma.

Ostā arī skaidro, ka Krievu salas projekta realizācijas rezultātā "Panamax" kuģu apkalpošanas kvalitāte uzlabosies, samazināsies kuģu pārkraušanas laiks, līdz ar to Rīgas osta kļūtu vēl pievilcīgāka kravu īpašniekiem.

Avots: www.delfi.lv

Raksts pārpublicēts SIA Vervo mājas lapā. SIA Vervo ir transporta uzņēmums, kas piedāvā starptautiskos un vietējos kravu pārvadājumus, transporta pakalpojumus un citus loģistikas risinājumus: autotransporta (sauszemes) kravu pārvadājumi (pilnas kravas, saliktas kravas), aviotransporta (gaisa) kravu pārvadājumi, dzelzceļa kravu pārvadājumi, kuģu (jūras) kravu pārvadājumi, muitas brokeru pakalpojumi, lielgabarīta, negabarīta un smagsvara kravu pārvadājumi, noliktavu pakalpojumi, bīstamo (ADR) kravu pārvadājumi, kravu apdrošināšana.

Turpinot lietot lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanas noteikumiem. Iepazīties ar noteikumiem. Lietošanas noteikumi.