Krievijas un Lietuvas konfliktu var sākt izjust arī Latvijas pārvadātāji
No rītdienas mūsu kaimiņiem Lietuvā varētu sākties piena karš ar Krieviju. Sanitārais dienests Maskavā jau kopš augusta vaino lietuviešus dažādos pārkāpumos, bet draudi pārtraukt piena ievešanu Krievijā izskanējuši pirmo reizi. Jau mēnesi pārbaudes Krievija ieviesusi arī no Lietuvas vestajām kravām. Krievijas rīcība Lietuvā draud ietekmēt arī Latviju.
Pieļauj pastiprinātu pārbaužu ieviešanu arī uz Latvijas – Krievijas robežas
Lietuvai konflikti ar Krieviju ir vairākās frontēs vienlaikus. Mūsu dienvidu kaimiņi ir prezidējošā valsts Eiropas Savienībā. Brisele cer vēl Viļņas samitā noslēgt Austrumu partnerības līgumu. Tas atvieglos Eiropai tirgošanos ar Armēniju, Azerbaidžānu, Gruziju, Moldovu un Ukrainu. Tā sakot - pagriezīs tās ar seju pret Eiropu. Briseles iecerētais līgums nesakrīt ar Vladimira Putina plānu - atjaunot Krievijas ietekmi bijušajā PSRS un izveidot Eirāzijas Savienību. Tāpēc Maskavas dusmas trāpa arī Viļņai.
Šim konfliktam klāt nāk gāzes karš
– šonedēļ Eiropas Komisija paziņoja par gatavību apsūdzēt GAZPROM negodīgā rīcībā, veidojot cenas. Viesojoties Viļņā, to solīja konkurences komisārs. Komisijas apsūdzības tapušas, pateicoties arī Lietuvai. Tikmēr Viļņā GAZPROM negodīgo komercpraksi sākusi vērtēt vietējā konkurences padome. Plus – Lietuva būvē sašķidrinātās gāzes termināli. Pēc tā visa sākusies lielā kaimiņa pretdarbība, kas skar arī mūs.
No Krievijas cietuši jau daudzi
No Krievijas dusmām pēdējos mēnešos cietušas vairākas topošā Austrumu partnerības līguma valstis. Krievija boikotē Moldovas vīnus, Ukrainas šokolādi, Lietuvas liellopu gaļu. Katrreiz Kremlis savu spiedienu realizē ar ar vienas personas - galvenā sanitāra Genādija Oņiščenko rokām.
Rinalds Gulbis, Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks: "Oņiščenko ļoti bieži nāk klajā ar paziņojumiem, ka tiks vērstas sankcijas pret kādu valsti tai brīdī, kad par to ir paziņojis Kremlis vai kāds cits. Tā Krievijas Sanitārais dienests sodīja Moldovu, kad Moldova paziņoja, ka viņi parakstīs šo asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību. Tai brīdī Krievijas Sanitārais dienests bija tieši tas, kurš nāca klajā ar paziņojumu, ka Moldovas vīni neatbilst Krievijas augstajiem standartiem."
Krievijas Sanitārā dienesta paziņojumi pret Lietuvu kopš augusta bijuši visdažādākie: vispirms Lietuvas piena produktos Krievijas laboratorijās it kā atklāja mikrobioloģisku piesārņojumu, tad produktu saturs neatbilda marķējumam, vēlāk Krievija pārmeta piena pulvera izmantošanu. Pēdējais atklājums – produktos atrodamas kaitīgas antibiotikas. Lietuvas pārtikas un veterinārā dienesta priekšnieks par Genādija Oņiščenko atklājumiem lasījis tikai presē.
Oficiālas pretenzijas Lietuva nav saņēmusi.
JONIAS MIĻIUS, Lietuvas PVD vadītājs: "Mēs visus jaunumus uzzinām tikai no avīzēm un preses. Nekādu oficiālo dokumentu, nekādu oficiālu brīdinājumu man nav. Un nevaru pateikt, ka mums ir aizliegts vai kāds vēlas aizliegt."
Krievijai tieši vērsties pret visu Lietuvas piena nozari traucē līgums ar Pasaules tirdzniecības organizāciju. Tāpēc inspektori, visticamāk, meklēs pārkāpumus pie katra konkrētā ražotāja. Pirmais sarakstā esot lielākais kaimiņu pārstrādātājs «Piena zvaigzne».
Ja Lietuvai apstāsies piena eksports uz Krieviju, tas tieši skars arī mūs
Latvijas zemnieki lietuviešu uzpircējiem dienā pārdod 700 tonnas piena.
Tie ir 20% no visa mūsu piena tirgus. Krītoties pieprasījumam, kritīs arī piena iepirkuma cenas, kas sitīs pa kabatu zemniekiem.
Rinalds Gulbis, Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks: "Tas, ka Krievija varētu vērsties pret mums, ir skaidrs kā diena, jo Krievija jau to ir darījusi. Tas bija gan 98. gadā, gan 2007. gadā ierobežojot eksportu. Krievijas rokās nav daudz sviru, kā ietekmēt kaimiņattiecības."
Otrs sitiens Lietuvai, kas draud arī Latvijai, ir problēmas uz robežas. Visu septembri Krievijas dienesti veic visu Lietuvā iekrauto kravu pārbaudes. To dēļ cietuši arī Latvijas pārvadātāji, kas no Lietuvas kravas veduši uz Krieviju. Savukārt uz mūsu robežas Krievijas muitnieki sākuši atgriezt Latvijā kravas salīdzinoši nebūtisku pārkāpumu dēļ.
VALDIS TRĒZIŅŠ, "Latvijas auto" prezidents: "Tagad mēs jūtam, ka Krievijas puse sāk pastiprināti kontrolēt svaru un pietiekoši daudz tiek apstādinātas... ja ir pārsvars, teiksim tā, nu nezinu – 200-300 kilogrami lielai fūrei. Un, ja ir pāri, tad krava tiek atgriezta. Mēs jūtam, ka tagad tas diezgan daudz.. ka tiek atgriezta krava dēļ šī iemesla."
Tikpat stingras pārbaudes kā Lietuvai citiem Krievijas kaimiņiem šonedēļ piesolīja Kaļiņingradas tirdzniecības un rūpniecības palāta. Tās transporta komitejas šefs Leonīds Stepaņuks Kaļiņingradas ziņu portālam http://rugrad.eu izteicās: "No oficiāliem avotiem man ir zināms, ka jābūt atceltām Lietuvas kravu pastiprinātajām pārbaudēm. Neoficiāli zināms – kad "atvērsies" Lietuva, "aizvērs" Poliju, Latviju un Igauniju."
Mūsu valdības ministri šaubās, vai Krievija varētu šādas pastiprinātas pārbaudes lietot pret Latviju.
DANIELS PAVĻUTS, ekonomikas ministrs: "Šādas ziņas manā rīcībā nav. Ja ir runa par šīs ziņas avotu – tas, izskatās, ir no neoficiālas personas, tā ka tas droši vien ir jāpārbauda, un katrā ziņā šādu ziņu esamība vai pieļāvuma esamība ir nopietns pamats bažām, kuras es personīgi noteikti pārrunāšu ar satiksmes ministru."
Finanšu ministrs uzskata, ka mums ar Krieviju esot daudz labākas attiecības
nekā Lietuvai. Tāpēc robežu blokāde esot maz iespējama. Ne tik optimistisks ir satiksmes ministrs.
ANRIJS MATĪSS, satiksmes ministrs: "Mums jau pāris gadus atpakaļ līdzīgas problēmas bija, kad bija problēmas ar Krievijas robežas šķērsošanu, pieprasot no mūsu pārvadātājiem papildu garantijas. Mēs šobrīd ļoti rūpīgi sekojam līdzi, lai visi norēķini tiktu veikti un lai nebūtu iemesls šādas blokādes ieviest."
Ap Ziemassvētkiem uz Krievijas robežas rindas veidojas ik gadu. Bijuši arī mēģinājumi it kā sīku formalitāšu neievērošanas dēļ apturēt kravu kustību. Redzot notikumus Lietuvā, Latvijas robežsardze šonedēļ uzrakstījusi brīdinājumu Krievijas robežas dienestam, ja tas vērsīsies pret Latvijas pārvadātājiem.
NORMUNDS GARBARS, Valsts robežsardzes priekšnieks: "Mēs izskatām iespēju nepieņemt atpakaļ kravas, par kuru atgriešanu nebūs pietiekamas motivācijas. Šādi mēs mēģinām ietekmēt Krievijas iespējamos lēmumus ar domu, ka viņiem būtu jārēķinās, būs jārisina tā problēma turpat uz robežas un viņi nevarēs vienkārši nelaist kādu iekšā un atdot mums to problēmu."
Avots: www.financenet.tvnet.lv
Raksts pārpublicēts SIA Vervo mājas lapā. SIA Vervo ir transporta uzņēmums, kas piedāvā starptautiskos un vietējos kravu pārvadājumus, transporta pakalpojumus un citus loģistikas risinājumus: autotransporta (sauszemes) kravu pārvadājumi (pilnas kravas, saliktas kravas), aviotransporta (gaisa) kravu pārvadājumi, dzelzceļa kravu pārvadājumi, kuģu (jūras) kravu pārvadājumi, muitas brokeru pakalpojumi, lielgabarīta, negabarīta un smagsvara kravu pārvadājumi, noliktavu pakalpojumi, bīstamo (ADR) kravu pārvadājumi, kravu apdrošināšana.