Pārvadājumi
Pārvadājumi
Lai arī Rietumeiropā turpinās bažas par ekonomisko recesiju, Latvijas eksporta apjomi turpina strauji palielināties un augustā Latvijas eksportam izdevies uzrādīt jaunu mēneša rekordu, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce.

Augustā salīdzinājumā ar pagājušo mēnesi ārējās tirdzniecības apgrozījums pieauga par 8,1%. Mēneša laikā eksportam pieaugot par 12,7% un importam pieaugot par 4,6%, preču tirdzniecības bilance uzlabojās, un importa pārsniegums pār eksportu augustā samazinājās līdz 127,6 miljoniem latu. Gada laikā preču eksporta vērtība palielinājusies par 14,9%. Lai gan pagājušā gada augustā bija straujš eksporta kāpums, augstā bāze pieauguma tempus nav samazinājusi un preču eksporta vērtības pieaugums gada griezumā saglabājies nozīmīgs, uzsver Pelēce.

Augustā salīdzinājumā ar jūliju preču eksportā visstraujāk pieauga augu valsts produktu eksports, norāda Latvijas Bankas ekonomiste. To pamatā noteica lopbarības izvedums, kas būtiski pieaudzis, un to varētu skaidrot gan ar graudaugu cenu pieaugumu globālajā tirgū, gan rekordaugsto, bet arī zemas kvalitātes graudaugu ražu Latvijā. Eksporta izaugsme bija vērojama arī visās pārējās galvenajā preču eksporta grupās. "Interesanti, ka 2011.gadā vidēji mēnesī eksports pieaudzis par 1,5%, bet 2012.gadā šis rādītājs ir augstāks - attiecīgi astoņos mēnešos vidēji mēnesī eksporta vērtība pieaugusi par 2,9%. Līdz šim eksporta izaugsmi nodrošināja gan cenas, gan eksporta apjomi, bet patlaban, cenu ietekmei sarūkot, eksporta kāpumā lielāku lomu spēlē tieši reālo apjomu pieaugums.

Līdz ar iepriecinošajiem apstrādes rūpniecības rādītājiem, kas augustā pieauga jau trešo mēnesi pēc kārtas, nav šaubu, ka galvenais preču eksporta kāpuma virzītājs ir ražošanas pieaugums Latvijā," raksta Pelēce. Visās svarīgākajās eksporta nozarēs vairāk vai mazāk turpinājās izaugsme, kas pieaugošās konkurences apstākļos ļāvusi eksportētājiem saglabāt ne tikai esošos noieta tirgus, bet arī turpināt jaunu tirgus nišu iekarošanu, skaidro ekonomiste. Arī "Nordea bankas" un Rīgas Ekonomikas augstskolas veiktā pētījuma "Latvijas uzņēmēju pasaules iekarošana" jeb "Nordea vitametrs" rezultāti liecina, ka eksportētāji ir tieši ražošanas (34%) un vairumtirdzniecības (26%) uzņēmumi, visbiežāk par eksporta galamērķi izvēloties Baltijas valstis, tad Skandināvijas valstis, Vāciju, Krieviju un citas Eiropas Savienības (ES) valstis.

Preču importa vērtības gada pieaugumu par 8% veicināja gan resursu, tai skaitā graudaugu, cenu kāpums augustā, gan pakāpeniska mājsaimniecību patēriņa atkopšanās, skaidro Pelēce. Lai gan preču importa pārsniegums pār eksportu joprojām vairāk saistīts ar apstrādes rūpniecības paplašināšanos un investīciju aktivitātēm, līdz ar reālās pirktspējas pieaugumu un patērētāju noskaņojuma uzlabošanos par Latvijas tautsaimniecības attīstību arī patēriņa preču importā vērojama mērena pieauguma dinamika. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi būtiski pieaudzis minerālproduktu, ķīmiskās rūpniecības ražojumu un augu valsts produktu imports. Kā liecina Eiropas Komisijas (EK) konfidences rādītāji, Latvijas uzņēmēju noskaņojums septembrī par nākotnes izredzēm uzlabojies gan pasūtījumu apjomu, gan nākotnes izlaides apjoma novērtējumam.

Arī EK konfidences rādītāji par trešo ceturksni atšķirībā no visām pārējām ES valstīm uzlabojās gan eksporta pasūtījumu apjomu, gan konkurētspējas novērtējumiem iekšzemē un ES, informē Pelēce. Arī "Nordea vitametra" aptaujātie eksporta uzņēmēji apliecina, ka neapstāsies pie sasniegtā un paredz vēl aktīvāk izvērst darbību ārvalstu tirgos, turklāt katrs trešais no tiem prognozē eksporta apjomu ikgadējo pieaugumu vismaz par 20% tuvāko divu gadu laikā. "Tendences eirozonas ekonomikā, kā arī tirdzniecības partnervalstu uzņēmēju un patērētāju pesimisms nevieš cerības uz strauju ārējā pieprasījuma uzlabošanos tuvākajā nākotnē.

Lai gan ES valstis kopumā joprojām ir galvenais Latvijas tirdzniecības partneris, Latvijas eksporta karte ir pietiekami plaši izvērsta," atgādina Pelēce. Pašlaik Latvijas eksports uz tām eksporta partnervalstīm, kas ir ārpus ES, pieaug straujāk, un tas palīdz pašreizējos apstākļos kaut daļēji kompensēt importa pieprasījuma kritumu ES valstīs, norāda Latvijas Bankas ekonomiste. Latvijas eksporta tirgus daļas līdz šim uzrāda labu kāpumu strauji augošajās ekonomikās, piemēram, Indijā, Ķīnā, kā arī vairākās Āzijas valstīs - AAE, Azerbaidžānā, Kazahstānā un citas, ļaujot cerēt, ka eksportētāju konkurētspēja ir pietiekama, lai Latvijas ražotāji spētu pārstrukturizēt eksportu uz eksporta tirgiem ar pieaugošu patēriņu, raksta Pelēce.

"Arī ļoti strauja iekšzemes patēriņa atjaunošanās netiek prognozēta, līdz ar to patēriņa preču importa pieaugumā būtiskas izmaiņas nav gaidāmas," prognozē Pelēce. Kā ziņots, šā gada astoņos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, eksporta apjoms audzis par 11,9%, bet importa apjoms - par 13,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati. Šā gada astoņos mēnešos ārējās tirdzniecības apgrozījuma vērtība sasniedza 9,86 miljardus latu - par 13% jeb 1,133 miljardiem latu vairāk nekā pagājušā gada atbilstošajā periodā. Tai skaitā eksporta apjoms bija 4,288 miljardi latu - par 11,9% jeb 456,7 miljoniem latu vairāk, bet importa apjoms bija 5,572 miljardi latu - par 13,8% jeb 676,1 miljonu latu vairāk nekā gadu iepriekš.

Šī gada augustā, salīdzinot ar 2012.gada jūliju, apstrādes rūpniecības apgrozījums faktiskajās cenās pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem pieauga par 3,5%, bet, salīdzinot ar 2011.gada augustu, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem apgrozījums apstrādes rūpniecībā pieauga par 14,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tai skaitā vietējā tirgū apstrādes rūpniecības apgrozījums augustā auga par 2% un eksportā - par 4,9%.

Avots: www.balticexport.com

Raksts pārpublicēts SIA Vervo mājas lapā. SIA Vervo ir transporta uzņēmums, kas piedāvā starptautiskos un vietējos kravu pārvadājumus, transporta pakalpojumus un citus loģistikas risinājumus: autotransporta (sauszemes) kravu pārvadājumi (pilnas kravas, saliktas kravas), aviotransporta (gaisa) kravu pārvadājumi, dzelzceļa kravu pārvadājumi, kuģu (jūras) kravu pārvadājumi, muitas brokeru pakalpojumi, lielgabarīta, negabarīta un smagsvara kravu pārvadājumi, noliktavu pakalpojumi, bīstamo (ADR) kravu pārvadājumi, kravu apdrošināšana

Turpinot lietot lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanas noteikumiem. Iepazīties ar noteikumiem. Lietošanas noteikumi.