Diskusijas
Diskusijas
Lai arī Satiksmes, Finanšu un Ekonomikas ministriju pārstāvji, tiekoties ar Latvijas kravu pārvadātājiem, atklāja, ka lielāko daļu no viņu ieteikumiem nozares glābšanai izpildīt nevarēs, pārvadātāji ir gatavi turpināt sarunas un meklēt risinājumus mierīgā ceļā.

Neatkarīgā jau rakstīja, ka pārvadātāji Satiksmes ministrijai (SM) bija devuši laiku līdz 19. martam, lai izvērtētu obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas (OCTA) izmaksu četrkārtējas palielināšanās likumību un izskatītu iespējas mainīt nodokļu politiku attiecībā uz kravu pārvadātājiem, kā arī sniegt atbalstu kredītsaistību nokārtošanai nozares pārstāvjiem.

Lai izvērtētu esošo situāciju un meklētu iespējas nozares saglabāšanai, SM 10. martā organizēja tikšanos ar pārvadātājiem, kurā piedalījās arī citu ministriju pārstāvji, līzinga kompānijas un apdrošinātāji.

"Krīzi jau diskusijas neatrisinās, jo tā ir visas pasaules problēma. Tomēr pārvadātāji to pārdzīvot varēs, tikai sadarbojoties ar valdību," pēc tikšanās Neatkarīgajai sacīja SIA Transek valdes priekšsēdētājs Vladimirs Strumps.

Viņš norādīja, ka pārvadātāji ir gatavi turpināt sarunas ar ministriju pārstāvjiem un meklēt konstruktīvus risinājumus, par spīti tam, ka liela daļa no nozares pārstāvju prasībām netiks izpildītas.

Tikšanās laikā Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics pārvadātājiem centās izskaidrot, kāpēc pēdējo divu gadu laikā izmaksas par OCTA polisi palielinājušās četras reizes, – apdrošināšanas cenas paaugstinātas, jo vairākus gadus apdrošinātāji strādājuši ar ievērojamiem zaudējumiem. Viņš vairākkārt uzsvēra, ka cenu paaugstināšana nav saistīta ar apdrošināšanas kompāniju savstarpēju vienošanos par zemāko cenu normu un ļaunprātīgu bonus – malus apdrošināšanas sistēmas izmantošanu.

Tomēr J. Stengrevica argumenti pārvadātājus nepārliecināja, jo apdrošinātāji, nosakot cenu par polisi, neizvērtē zaudējumus, ko radījis katrs konkrētais uzņēmums, bet gan vadās pēc kravu pārvadātājiem nesaprotamiem statistikas datiem.

Arī nodokļu politika attiecībā uz kravu pārvadātājiem nākotnē netiks mainīta. To neļauj Eiropas Savienības direktīvas, kas nosaka nodokļu politiku visā savienībā, skaidroja Finanšu ministrijas Nodokļu politikas departamenta pārstāve Māra Čakste.

Vislielākās problēmas kravu pārvadātājiem šobrīd sagādā kredītsaistību nokārtošana, jo kopējais nozarei izsniegto kredītu apjoms sastāda apmēram 350 miljonus latu un vienu trešdaļu no šīs summas uzņēmējiem jau ir grūtības atdot.

Līzinga kompānijas SIA Hipolīzings valdes priekšsēdētājs Viesturs Gurtlavs norādīja, ka līzinga kompānijas jau šobrīd atliek līzinga maksājumus, tomēr iespējas ir ierobežotas, tāpēc nepieciešams valsts atbalsts. Taču viņš iesaka rūpīgi izstrādāt kritērijus un sistēmu, kā valsts var sniegt atbalstu pārvadātājiem, jo centralizēta valsts atbalsta sniegšana var izkropļot konkurenci.

"Atliekot līzinga maksājumus, samazinās uzņēmuma regulārie maksājumi, kas var dot iespēju kādam pārvadātājam pazemināt cenu. Tas radītu problēmas citām nozares kompānijām. Liela uzmanība jāvelta kritēriju izstrādāšanai, pēc kuriem izvērtēt, vai uzņēmumam patiešām nepieciešams valsts atbalsts," ir pārliecināts V. Gurtlavs.

"Galvenais šobrīd ir pārdzīvot krīzi un saglabāt nozari, jo to atjaunot pēc tam, kad situācija ekonomikā uzlabosies, būs ļoti grūti," uzsver V. Strumps. Viņš pauž cerību, ka ar valsts atbalstu nozare varētu izdzīvot, jo ar grūtībām tā tikusi galā arī agrāk.

Avots: http://www.nra.lv/

Image

Turpinot lietot lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanas noteikumiem. Iepazīties ar noteikumiem. Lietošanas noteikumi.