Latvijas eksportētājiem nākušas klāt vēl vienas galvassāpes: pārvadātāji atsakās vest viņu preces uz Eiropu, jo imports uz Latviju ir samazinājies, un kravu pārvadātājiem atpakaļ jābrauc tukšā. Tādēļ uzņēmēji paši veic transportēšanu, kas vēl vairāk tuvina pārvadātājus bankrotam.
Pārvadātāji vai nu atsakās vest vispār, vai prasa dubultu samaksu, kas nosegtu arī tukšā braucamu atpakaļceļu, un tas padara eksportējamo produktu par konkurētnespējīgu, Dienai situāciju raksturo kokrūpniecībā strādājošs uzņēmējs Māris.
Asociācijas Latvijas koks izpilddirektors Andris Plezers apliecina, ka problēma pastāv visā kokrūpniecības nozarē, savukārt citu eksportējošo uzņēmumu apvienību vadītāji norāda uz to, ka ar šādām grūtībām pašlaik jāsaskaras lielai daļai uzņēmumu visās eksportējošajās nozarēs.
Pēc Starptautisko Autopārvadātāju asociācijas Latvijas auto aplēsēm, vidējās starptautisko pārvadājumu cenas ražotājiem, salīdzinot ar šo pašu laiku pirms gada, ir pieaugušas vidēji par 30-50%.
Latvijas apģērbu ražotāja a/s Rita vadītājs Vladimirs Sazonovs, kura uzņēmums 95% saražotā eksportē uz Eiropas valstīm, stāsta, ka Rita no šīs problēmas ir pasargāta ar šajā gadījumā drošāko metodi. Proti, līgums ar klientu (Hennes&Mauritz) paredz, ka preču piegāde ir pasūtītāja, nevis ražotāja pienākums, tādēļ arī izmaksu kāpums gulstas uz klienta pleciem.
Taču V.Sazonovs atzīst, ka ražotāji, kuru iepriekš noslēgtie līgumi ar klientiem šādu nosacījumu neparedz, patlaban nokļuvuši ievērojamās grūtībās.
Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas prezidents Guntis Strazds atzīst, ka vienīgais ātrais un praktiskais risinājums šai problēmai ir "atgriešanās 90.gadu līmenī" - preču transportēšana pašu spēkiem. Lai gan ražotājam tas nozīmē papildu izmaksas, tas tik un tā ir lētāk nekā dubultā maksāt transportētājiem vai nevest saražoto vispār.
Viņš pauž, ka daži uzņēmumi, kuriem no iepriekšējiem gadiem ir saglabājies savs transports, jau sākuši tā darīt gan patstāvīgi, gan kooperējoties ar citiem ražotājiem. G.Strazds pievērš uzmanību tam, ka, preču plūsmai atsākoties, zaudētājos var nokļūt transportētāji, jo viņiem atkal būs pie sevis jāpārvilina autoparku nodibinājušie ražotāji.
Starptautisko Autopārvadātāju asociācijas Latvijas auto prezidents Valdis Trēziņš gan norāda, ka pārvadātāju funkcijas uzņemšanās ražotājiem problēmu neatrisinās, jo viņiem tāpat būs jārēķinās ar tukšām mašīnām atpakaļceļā. V.Trēziņš saka, ka situācija pa īstam mainīsies, tikai atsākoties preču plūsmai no Eiropas uz Krieviju, kas ir galvenais problēmas cēlonis.
Imports uz Krieviju krities jau pērn rubļa kursa un iekšējā pieprasījuma pazemināšanās dēļ. Pasaules Bankas galvenais Krievijas ekonomikas speciālists Želko Bogetičs norādījis, ka Pasaules Banka šogad prognozē Krievijas iekšzemes kopprodukta kritumu par 4,5%, bet pakāpenisku atlabšanu 2010.gada otrajā pusē, ziņo aģentūra Itar-Tass.
Kā pagaidu risinājumus V.Trēziņš iesaka ar Skandināvijas valstīm vairāk izmantot prāmju satiksmi, un spriež, ka pārvadātāji ir gatavi iet uz visādiem kompromisiem, jo tagad īpaši negrib zaudēt klientus. Diena jau rakstīja, ka apjomu krituma un kredītu spiediena dēļ šogad varētu bankrotēt aptuveni puse no pusotra tūkstoša nozares spēlētāju.
Avots: http://www.diena.lv/
Raksts pārpublicēts SIA Vervo mājas lapā. SIA Vervo ir transporta uzņēmums, kas piedāvā starptautiskos un vietējos kravu pārvadājumus, transporta pakalpojumus un citus loģistikas risinājumus: autotransporta (sauszemes) kravu pārvadājumi (pilnas kravas, saliktas kravas), aviotransporta (gaisa) kravu pārvadājumi, dzelzceļa kravu pārvadājumi, kuģu (jūras) kravu pārvadājumi, muitas brokeru pakalpojumi, lielgabarīta, negabarīta un smagsvara kravu pārvadājumi, noliktavu pakalpojumi, bīstamo (ADR) kravu pārvadājumi, kravu apdrošināšana.